Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” izdotā žurnāla “Jurista Vārds” redakcija ir izveidojusi juridiskās literatūras brīvpieejas krātuvi. Iecerēts, ka tā kļūs par noderīgu resursu gan studentiem un profesionāļiem, gan tiesību politikas veidotājiem un tiesību piemērotājiem kā darba un tālākizglītības instruments. 25. februārī Austākās tiesas Senāts, izskatot civillietu paplašinātā 11 senatoru sastāvā, atzina kreditora tiesības vērst savu prasījumu pret dāvinātu nekustamo īpašumu. Šajās dienās arī vairāki starptautiski nozīmīgi notikumi. Piemēram, projekta “Tiesiskās sadarbības attīstība krimināllietās” ietvaros ir tapis vienotās tiesu prakses apkopojums. Latvija nominē pirmo Baltijas valstu kandidātu ievēlēšanai Starptautisko tiesību komisijā.
Ar oficiālā izdevēja atbalstu un vairāku sadarbības partneru atsaucību žurnāla “Jurista Vārds” (JV) redakcija ir īstenojusi ieceri par brīvpieejas juridiskās literatūras, prakses materiālu un tematisko videolekciju krātuves izveidi.
JV e-bibliotēkā ievietotie materiāli sagrupēti četros “plauktos” – grāmatas, periodika, prakses materiāli, lekcijas –, un šie avoti ir brīvi pieejami ikvienam interesentam jebkurā laikā portāla juristavards.lv sadaļā “Bibliotēka”.
Bibliotēkā ievietotie materiāli orientēti uz iespējami plašu auditoriju, nevis tikai konkrētu nozari vai juridisko profesiju, vienlaikus atceroties par piesaisti tiesību sfērai.
Piemēram, grāmatu sadaļā pieejami tādu zināmu juridiskās literatūras izdevēju kā “Latvijas Vēstnesis”, Tiesu namu aģentūra un Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais apgāds izdevumi, arī Juridiskās koledžas konferenču un zinātnisko rakstu krājumi u. c. materiāli, bet periodikas sadaļā līdzās “Jurista Vārdam” vēl pieejams LU žurnāls “Juridiskā zinātne”, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls “Socrates”, “Augstākās Tiesas Biļetens” un gaidāmi vēl citi papildinājumi. Savukārt lekciju sadaļā ir pieejami vairāki desmiti videolekciju, tostarp lekcijas par profesionālo ētiku, tiesas un tiesneša individuālo neatkarību, ārvalstu pieredzi u. c. Praktiķiem īpaši noderīgs būs daudzveidīgais prakses materiālu “plaukts”, kas ietver normatīvo aktu skaidrojumus, tiesu prakses apkopojumus, dažādas rokasgrāmatas, vadlīnijas un ieteikumus.
Šobrīd sadaļā “Bibliotēka” jau ir ievietoti vairāk nekā 160 dažādi materiāli, un vēl daļa gaida publicēšanu, jo šo krātuvi žurnāla redakcija nemitīgi papildinās.
Ar starptautisku e-konferenci 24. februārī noslēdzās Eiropas Savienības (ES) finansētā projekta “Tiesiskās sadarbības attīstība krimināllietās” īstenošana, informē Tiesu administrācija.
Projektu īstenoja trīs valstu konsorcijs – Tiesu administrācija (Latvija), Lietuvas Nacionālā tiesu administrācija un Horvātijas Tieslietu un valsts administrācijas ministrija.
Projekta mērķis bija veicināt tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un sekmēt Eiropas Savienības savstarpējas atzīšanas instrumentu efektīvu un saskaņotu piemērošanu krimināllietās.
Projekta fokusā bija divi Eiropas Savienības Padomes pamatlēmumi:
Projekta laikā SIA “Erns & Young Baltic” izstrādāja Vienotās tiesu prakses apkopojumu.
“Apkopojums izstrādāts ar mērķi sniegt atbalstu partnervalstu institūciju tiesnešiem, tiesnešu palīgiem, centrālo iestāžu darbiniekiem, ierēdņiem un citiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kas ikdienā saistīti ar nacionālajos tiesību aktos ieviesto pamatlēmumu piemērošanu. Apkopojums tā adresātiem sniegs gan informatīvu, gan praktisku atbalstu ikdienā un veicinās labas prakses veidošanos attiecībā uz krimināltiesisko sadarbību starp ES dalībvalstīm,” teikts apkopojuma ievadā.
Latvija darbam Starptautisko tiesību komisijā no 2023. līdz 2027. gadam ir pieteikusi D. phil. (Oxon) Mārtiņa Paparinska kandidatūru. Mārtiņa Paparinska kandidatūrai atbalstu ir paudušas arī Igaunija un Lietuva, un viņš ir pirmais Baltijas valstu kandidāts ievēlēšanai Komisijā, informē Ārlietu ministrija.
Starptautisko tiesību komisijas galvenais uzdevums nodrošināt progresīvu ir starptautisko tiesību attīstību un kodifikāciju. Komisija tika izveidota 1947. gadā, un tā apvieno 34 neatkarīgus ekspertus, kurus ievēl ANO Ģenerālā asambleja. Komisija ir izstrādājusi daudzus nozīmīgus starptautisko tiesību instrumentus. Vēlēšanas notiks 2021. gada novembrī.
Ārlietu ministrija informē, ka Mārtiņam Paparinskim ir plaša akadēmiskā un praktiskā pieredze starptautisko tiesību jomā nacionālā un starptautiskā līmenī. Viņš ir asociētais profesors starptautiskajās publiskajās tiesībās Londonas Universitātes koledžā. Viņam ir liela pieredze starptautisko publisko tiesību jomā dažādās ANO un citu starptautisko organizāciju struktūrās.
Foto: Ārlietu ministrija
Pašlaik Mārtiņš Paparinskis ir Latvijas pārstāvis Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā un EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesā. Viņš ir arī Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskā centra Padomnieku ekspertu grupas un Arbitru ekspertu grupas pārstāvis, ES Pamattiesību aģentūras valdes loceklis, kā arī ANO Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu īstenošanas ekspertu komitejas pārstāvis.
Ar Baltijas valstu pieteikuma brošūru un izvirzītā kandidāta pieredzi var iepazīties šeit: “Candidate of Latvia for the International Law Commission 2023–2027”.
Senāta Civillietu departaments, izskatot civillietu Nr.SKC-32/2021 (C33525715) paplašinātā – 11 senatoru – sastāvā, 25. februārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, atzīstot akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” (AS “Altum”) tiesības vērst savu prasījumu pret dāvinātu nekustamo īpašumu.
Izskatāmajā lietā personas atdāvināja saviem bērniem sev piederošus īpašumus laikā, kad starp valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kā aizdevēju un fiziskām personām kā aizņēmējiem bija noslēgts aizdevuma darījums. Kreditors – AS "Altum” (iepriekš - valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”) – vērsa savu prasījumu pret vienu no atdāvinātajiem īpašumiem, pamatojoties uz Civillikuma 1927. pantu, kas nosaka: "Manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījuma, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, nevien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā pret kreditoriem tikai tad, ja viņi tai piekrituši."
Tiesvedības laikā dāvinātājiem tika pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.
Senāts spriedumā norāda, ka Civillikuma 1927. pantā paredzētā iespēja kreditoram saņemt apmierinājumu no dāvanas ir kreditora civilo tiesību aizsardzības līdzeklis, kas ir piemērojams gadījumā, ja parādnieks (mantas dāvinātājs) nespēj samaksāt tādus savus parādus, kas pastāvējuši jau mantas dāvināšanas laikā.
Senāta ieskatā Maksātnespējas likuma 164. panta kārtībā pieņemtais lēmums neizbeidz saistību tiesību, uz kuras pamata ir radusies parādsaistība, tāpat ar šo lēmumu netiek izlemts jautājums par kreditora statusa zaudēšanu attiecīgajā saistībā. Lēmums piešķir privilēģiju parādniekam nepildīt saistību parāda neatmaksātajā daļā, viņam vienīgi nodrošinot tiesisko aizsardzību pret kreditoru nākotnes prasījumiem.
Senāts atzīst, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšana parādniekam nav šķērslis šā tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanai prasības tiesvedības kārtībā gadījumā, ja maksātnespējas procesa norises gaitā uzdāvinātā manta nekļūst par parādnieka mantu tādēļ, ka tā neatbilst noslēgto bezatlīdzības darījumu apstrīdēšanas priekšnoteikumiem.
Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī lietā Nr. SKA-407/2021 (A420224418) atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Nodrošinājuma valsts aģentūrai uzlikts pienākums izdot jaunu administratīvo aktu par administratīvo pārkāpumu lietā izņemtā transportlīdzekļa glabāšanas izdevumiem.
Izskatāmajā lietā Valsts policija 2017. gada 25. decembrī izņēma transportlīdzekli, ar kuru pieteicējs, būdams 14 gadu vecs, bija izdarījis administratīvo pārkāpumu, proti, vadījis transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, tāpat transportlīdzeklim nav bijusi apdrošināšana. Valsts policija nodeva transportlīdzekli glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai. 2018. gada 5. janvārī Valsts policija pieņēma lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības, kā arī nolēma izņemto transportlīdzekli atdot tā īpašniekam. Aģentūra 2018. gada 16. janvārī saņēma transportlīdzekļa īpašnieka (kas nav pieteicējs) 15. janvāra iesniegumu par atteikšanos no transportlīdzekļa. Aģentūra transportlīdzekli realizēja (nodeva pārstrādei).
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gada 7. decembra noteikumu Nr. 1098 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem”, pieteicējam noteikts pienākums segt izdevumus par transportlīdzekļa nogādāšanu un glabāšanu no 2017. gada 25. decembra līdz 2018. gada 15. janvārim.
Senāts atzina, ka apgabaltiesa nepamatoti aprēķinu par transportlīdzekļa glabāšanu piemērojusi līdz dienai, kad stājies spēkā lēmums par saukšanu pie administratīvās atbildības, nevis dienu, kad transportlīdzekļa īpašnieks no transportlīdzekļa atteicies. Tāpat apgabaltiesa transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu aprēķinā ietvērusi tikai maksu, ko aģentūra maksā darījumu partnerim, kas nodrošināja transportlīdzekļa glabāšanu, tomēr tas nenozīmē, ka aprēķinā nevar iekļaut arī izmaksas, kas aģentūrai rodas saistībā ar izņemtās mantas glabāšanas administrēšanu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.
Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī lietā Nr. SKA-522/2021 (A420654710) atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu un pieteicējai atteikts atmaksāt auditā atzīto pievienotās vērtības nodokļa pārmaksāto summu.
Izskatāmajā lietā pieteicēja – maksātnespējīgā SIA “Dzimta sēta” – 2010. gada decembrī vērsās VID, lūdzot atmaksāt auditā atzīto pievienotās vērtības nodokļa pārmaksāto summu saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. panta 3.2 daļu. Lūgums tika noraidīts, un pieteicēja vērsās tiesā. Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka lēmuma pieņemšanas brīdī dienestam bija pamats aizturēt pārmaksātās summas izmaksu.
Senāts lietu rakstveida procesā izskatīja departamenta kopsēdē un ar šo spriedumu atkāpjas no iepriekš šajā lietā Senāta nolēmumos paustā viedokļa par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. panta “Nepareizi piedzīto maksājumu un pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšana” trešās un 3.2 daļas piemērošanu.
Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. panta 3.2 daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011. gada 16. maijam) pārmaksātā nodokļa summa ir jāatmaksā, ja ir ticis uzsākts kriminālprocess, bet 18 mēnešu laikā pēc kriminālprocesa uzsākšanas konkrētais nodokļu maksātājs vai tā amatpersona nav ieguvusi tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Senāts atzīst, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. panta 3.2 daļā norādītā termiņa iestāšanās tomēr neuzliek pienākumu atmaksāt pārmaksu, ja brīdī, kad nodokļu administrācijai likumā noteiktajā kārtībā ir jāizlemj jautājums par pārmaksātās summas atmaksāšanu vai aizturēšanu, jau ir radies pamats pārmaksas aizturēšanai.
Kā to jau iepriekš atzinis Senāts un pamatoti norādījusi arī apgabaltiesa, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28. panta trešās daļas mērķis ir aizkavēt iespējami nepamatotu naudas summu izmaksu no valsts budžeta, ja radies pamats aizdomām par noziedzīgām darbībām, kuras ietekmējušas nodokļu samaksu un kuras var būt tieši saistītas ar konkrēto nodokļu maksātāju.
Proti, situācijās, kad valsts rīcībā atrodas nodokļu maksātāja finanšu līdzekļi, tie netiek atdoti nodokļu maksātājam, ja ir aizdomas, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā nodokļu maksātājs nav pareizi veicis nodokļu samaksu. Šāds regulējums rada iespēju no šiem finanšu līdzekļiem segt noziedzīga nodarījuma rezultātā nesegtos maksājumus un samazina risku, ka to atgūšana vēlāk var kļūt neiespējama.
Senāts spriedumā norāda – jāņem vērā, ka minētā likuma 28. panta 3.2 daļā noteiktais termiņš, proti, 18 mēneši, ir vērsts uz tiesiskās noteiktības veicināšanu. Valsts nedrīkst neierobežotu laiku neatmaksāt pārmaksātos nodokļus, ja kompetentās iestādes nav atklājušas faktus, kas varētu būt pamats pārmaksātās summas aizturēšanai.
Tomēr tiesiskā noteiktība vien neatsver pārmaksāto nodokļu atmaksāšanu, ja brīdī, kad nodokļu administrācijai likumā noteiktajā kārtībā ir jāizlemj jautājums par pārmaksātās summas atmaksāšanu vai aizturēšanu, šāds pamats tās aizturēšanai ir jau radies. Šādā gadījumā vairs nav šaubu par finanšu līdzekļu aizturēšanas nepieciešamību un 28. panta 3.2 daļā norādītā termiņa iestāšanās nevar attaisnot finanšu līdzekļu atmaksāšanu.
LIKUMDOŠANA
Saeimas Juridiskā komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvā procesa likumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem iecerēts regulējumu padarīt piemērojamu elektronizētam procesam tiesā.
E-lietu ieviešana tiesās plānota, lai izveidotu vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību.
Grozījumi paredz, ka, izstrādājot elektroniskai dokumentu iesniegšanai, elektroniskai lietas uzturēšanai un elektroniskas piekļuves lietas materiāliem nodrošināšanai nepieciešamo funkcionalitāti, visi lietas materiāli, sākot ar pieteikumu un beidzot ar nolēmumu, tiks glabāti elektroniski un būs pieejami procesa dalībniekiem attālināti, vienlaikus neliedzot iespēju procesa dalībniekiem dokumentus iesniegt tiesā, kā arī saņemt no tiesas papīra formā, teikts likumprojekta anotācijā.
21. janvāra intervijā LV portālam “Lai pietuvotos tiesiskas valsts statusam” tieslietu ministrs Jānis Bordāns iezīmē, kā iecerēta e-lietas darbība praksē: “Nākotnē e-lietas ļaus izvairīties no vairāku atsevišķu papīru rakstīšanas. Piemēram, ja tā būs krimināllieta, tad notikuma brīdī mākonī tiks radīta šī lieta, kura nevienam netiks nodota. Katrs nākamais procesa virzītājs pieslēgsies šai lietai, kuru būs radījis Valsts policijas iecirkņa inspektors, un to papildinās, būvēs kā māju, kamēr tā būs pabeigta. Lietu vēl turpinās Probācijas dienests. Tas ir tas, kas notiks nākotnē.”
Lai efektīvāk nodrošinātu labticīgā ieguvēja tiesību aizsardzību kriminālprocesa ietvaros, nepieciešami atbilstoši grozījumi Kriminālprocesa likumā, secināts Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas 23. februāra sēdē.
Diskusija notika, reaģējot uz sabiedrībā plašu rezonansi guvušo gadījumu, kad, nomirstot dzīvokļa īpašniekam, kuram nebija mantinieku, un dzīvoklim kļūstot par valsts īpašumu, krāpnieki viltoja dokumentus un dzīvokli realizēja pēc saviem ieskatiem. Šo īpašumu iegādājās labticīgais ieguvējs. Tiesa atzina dzīvokli par noziedzīgi iegūtu mantu un lēma to atdot pēc piederības cietušajai – Latvijas valstij.
24. februārī videokonferencē "Bērni likuma krustcelēs: soda aizstāšana ar atbalstu un uzraudzību" Tieslietu ministrija informēja pašvaldību pārstāvjus par ieceri veikt bērnu administratīvās atbildības un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu regulējuma reformu.
Tieslietu ministrijas ieskatā ir nepieciešams anulēt Administratīvās atbildības likuma regulējuma normas attiecībā uz nepilngadīgo personu sodīšanu un saukšanu pie atbildības, kā arī jāatzīst par spēku zaudējušu likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem". Tā vietā nepieciešams stiprināt un palielināt pašvaldību lomu attiecībā uz Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto profilakses darbu ar bērniem likumpārkāpējiem, izstrādājot vienotu procesuālo regulējumu, lai visās pašvaldībās vienveidīgi notiktu darbs ar bērniem ar antisociālu uzvedību. Katrā pašvaldībā ir jānosaka atbildīgā institūcija, kura savā darbā būtu fokusēta gan uz to cēloņu noskaidrošanu, kas ir bērnu antisociālās uzvedības pamatā, gan uz atbalsta, palīdzības sniegšanu bērnam, kā arī uz ģimenes iesaisti. Vienlaikus nepieciešams paredzēt pašvaldības atbildīgās institūcijas darba uzraudzību.
Tieslietu ministrija informē, ka šobrīd turpina darbu jau pie konkrētu normatīvo aktu izstrādes.
