Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
20. oktobrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pirmo reizi tika izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta, kas tiesā ienākusi no APAS sistēmas digitālā formātā (E-lieta). Lietu izskatīja tiesnesis Viktors Makucevičs, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai un tās aizstāvim.
FOTO: Tieslietu ministrija
Projekta “Mediācija civillietās” ietvaros Latvijas sabiedrībai bez maksas būs pieejams mediācijas koordinatora atbalsts. Tieslietu padome lēmusi uz diviem gadiem palielināt departamenta senatoru skaitu par diviem tiesnešiem. Tiesā izskatīta pirmā e-lieta. Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas paredz radīt vienotu regulējumu dalītā īpašuma attiecībās. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē.
Lai veicinātu plašāku mediācijas pieejamību sabiedrībai, kā arī nodrošinātu praktisku atbalstu mediācijas pakalpojuma saņemšanai, no 19. oktobra līdz 21. decembrim tiek īstenots projekts “Mediācija civillietās”, kura ietvaros Latvijas sabiedrībai bez maksas būs pieejams mediācijas koordinatora atbalsts.
Mediācijas koordinators ikvienam interesentam klātienē vai elektroniskās saziņas veidā:
Gadījumos, kad puses tiks novirzītas mediācijai ar koordinatora starpniecību, tām būs iespēja saņemt no projekta līdzekļiem daļēji finansētu mediācijas pakalpojumu. Projekta ietvaros pusēm tiek nodrošināts pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu apmērā), ko vada sertificēts mediators, ar minimālu katras puses līdzmaksājumu 5 eiro apmērā par katru sesiju.
Plašāka informācija – “Risini konfliktu gudri – izmanto atbalstu mediācijai civillietās”.
20. oktobrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pirmo reizi tika izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta, kas tiesā ienākusi no APAS sistēmas digitālā formātā (E-lieta). Lietu izskatīja tiesnesis Viktors Makucevičs, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai un tās aizstāvim.
Līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 2020. gada 1. jūlijā tiesas administratīvo pārkāpumu lietās strādā tiesu informatīvās sistēmas (TIS) jaunajā tehnoloģiskajā platformā, kas izstrādāta E-lietas projektu programmas projektā “Tiesu informatīvā attīstība”.
TIS pilnveidotā funkcionalitāte paredz datu (lietas materiālu/nolēmumu) apmaiņu ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmu (APAS). Datu apmaiņa notiks, izmantojot E-lietas koplietošanas komponenti, kas nodrošinās elektronisku pārsūdzētās administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanu tiesā un tiesas nolēmumu nodošanu atpakaļ iestādēm.
Lai administratīvo pārkāpumu tiesvedības procesu pārceltu jaunā tehnoloģiskā platformā, atsevišķi īstenotā tiesas sēžu zāļu aprīkošanas pilotprojektā e-lietu izskatīšanai Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas ēkā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā, tikusi pielāgota viena tiesas sēžu zāle – aprīkota ar monitoriem, kuru mērķis ir nodrošināt, lai tiesas sēdē var pārbaudīt e-lietas materiālos esošos pierādījumus. Paralēli projektu programmas īstenošanai ir plānots turpināt pakāpeniski aprīkot arvien jaunas tiesas sēžu zāles, kurās būs iespēja skatīt lietas elektroniski.
Tiesnesis V. Makucevičs pēc tiesas sēdes atzina: tas, ka jaunais procesa veids (gan attiecībā uz tiesisko regulējumu, gan arī tehnisko nodrošinājumu) pirmo reizi norisinājās tieši Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, viņam bijis izaicinājums. Uzsākot tiesas procesu, arī klātesošie lietas dalībnieki pēc tiesas paziņojuma par vēsturisku notikumu, proti, ka lieta tiks izskatīta e-formātā, bija nedaudz pārsteigti, taču kvalitatīvam procesam tas netraucēja un viss noritēja atbilstoši likumam.
Izaicinājums bija pierādījumu pārbaude, kuras gaitā nācās konstatēt dažas nepilnības ar tehnisko nodrošinājumu, taču tās veiksmīgi tika atrisinātas. Rezumējot tiesnesis ar pārliecību teica, ka ir atvērta jauna lappuse tiesas procesa digitalizēšanā. Šāda kārtība rada iespēju ātrāk un ar mazāku resursu izmantošanu virzīties uz procesa galamērķi. Tiesneša ieteikums kolēģiem un procesa dalībniekiem: no jaunā nav jābaidās, bet jāizmanto pieejamās iespējas.
Tiesu administrācija kopā ar partneriem Latvijas Republikas Prokuratūru, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Valsts probācijas dienestu, Tieslietu ministriju, kā arī ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru kopš 2018. gada 19. marta īsteno E-lietas programmas – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 1. posmu (turpmāk – E-lietas programmas 1. posms).
E-lietas programmas 1. posms sastāv no četriem atsevišķiem projektiem, kas vērsti uz iestāžu darbības procesu automatizāciju un informācijas elektroniskas apmaiņas nodrošināšanu starp šo iestāžu informācijas sistēmām. Projektā ir paredzēts izveidot kopīgu E-lietas portālu, kurā tiks nodrošināta tiesvedības datu pieejamība sabiedrībai un tiesvedībā iesaistītajām iestādēm.
Projekta programmas ietvaros šobrīd tiek strādāts pie tiesu informācijas sistēmas pilnveidošanas, E-lietas koplietošanas komponenšu platformas izstrādes, kā arī prokuratūras informācijas sistēmas (ProIS) attīstības, Valsts probācijas dienesta probācijas lietu uzskaites sistēmas (PLUS) un Ieslodzījumu vietu pārvaldes ieslodzīto informācijas sistēmas pilnveidošanas. Plānots, ka E-lietas programmas 1. posms tiks īstenots līdz 2021. gada 1. aprīlim.
Tieslietu padome izveidojusi Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases komisiju, kurā būs 9 locekļi – trīs Augstākās tiesas senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētas) tiesu tiesneši. Komisija izveidota uz trim gadiem.
No Augstākās tiesas komisijā strādās Administratīvo lietu departamenta senatore Ieva Višķere, Civillietu departamenta senatore Dzintra Balta un Krimināllietu departamenta senatore Sandra Kaija.
No apgabaltiesām – Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Sanita Kanenberga, Kurzemes apgabaltiesas tiesnese Silva Reinholde un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Agnese Veita.
No rajona (pilsētas) tiesām – Administratīvās rajona tiesas tiesnese Ilze Freimane, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Signe Grīnberga un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Adrija Buliņa.
Komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
Lai stiprinātu Senāta Administratīvo lietu departamenta kapacitāti un samazinātu neizskatīto lietu uzkrājumu, Tieslietu padome lēmusi uz diviem gadiem palielināt departamenta senatoru skaitu par diviem tiesnešiem, attiecīgi samazinot tiesnešu skaitu Administratīvajā apgabaltiesā.
Tieslietu padome izteiks priekšlikumu Saeimai no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim Senātā noteikt 38 tiesnešus, bet apgabaltiesās – 139, tostarp Administratīvajā apgabaltiesā – 20 tiesnešus. Līdz ar tiesnešu skaita palielināšanu Senāta Administratīvo lietu departamentam uz laiku tiek nodotas arī divas tiesnešu palīgu vietas.
Palielināt tiesnešu skaitu Senāta Administratīvo lietu departamentā nepieciešams, ņemot vērā Augstākajā tiesā saņemto un izskatīto lietu skaitu, kā arī senatoru slodzes rādītājus, informē Tieslietu padome. Pēdējo divu gadu laikā būtiski palielinājies Administratīvo lietu departamenta tiesvedībā esošo lietu skaits, palielinājies arī neizskatīto lietu atlikums.
Viens no iemesliem tam un līdz ar to arī ilgajam lietu izskatīšanas termiņam Administratīvo lietu departamentā ir tiesnešu skaita palielināšana apelācijas instancē, nevērtējot, kā tas ietekmēs lietu izskatīšanu kasācijas instancē. Izveidojusies situācija, kad apelācijas instances tiesa gan saņem, gan izskata būtiski mazāk lietu uz vienu tiesnesi nekā kasācijas instance (2019. gadā Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis vidēji saņēma 54 lietas, izskatīja 51, savukārt Administratīvo lietu departamenta senators saņēma 84 lietas, izskatīja 86). Tiesu informatīvās sistēmas dati liecina, ka arī tuvākajā laikā tiesnešu noslodzes atšķirība nemainīsies.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda, ka divas papildu senatora vietas būtiski ļaus samazināt lietu atlikumu Administratīvo lietu departamentā un līdz ar to arī samazinās risku atlīdzinājuma prasījumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā par ilgu tiesvedību.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs: “Tiesnešu skaita palielināšana uz laiku ir elastīgs instruments, kas ļautu laikus reaģēt un novērst noteiktā laika periodā izveidojušos lietu uzkrājumu. Tomēr jāsaprot, ka tas ir pagaidu risinājums, kurš izmantojams tikai sevišķas nepieciešamības gadījumā, vienlaikus novēršot cēloņus, kas pie šāda neizskatīto lietu uzkrājuma ir noveduši.”
Foto: Zane Bitere, LETA
20. oktobrī Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu (grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”), kas paredz radīt vienotu regulējumu dalītā īpašuma attiecībām. Izvēlētais risinājums paredz tagadējo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītajā īpašumā. Likumprojekts paredz arī ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šobrīd zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības.
Dalītajā īpašumā kopumā ir 206 600 būvju, kas atrodas uz 68 900 citu personu zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.
Foto: Ieva Lūka, LETA
Pašreizējais regulējums būtībā prasa pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis.
Jautājums par taisnīgas nomas maksas apmēru dalītajā īpašumā tiek risināts jau 13 gadus. Vairākas reizes ir grozīti likumi, 3 Satversmes tiesas spriedumos piespiedu nomu regulējošās tiesību normas ir atzītas par neatbilstošām Satversmei.
Pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna domām, likums novērsīs neskaidrās attiecības starp mājokļu un zemes īpašniekiem, kuri atrodas dalītā īpašuma attiecībās.
“Samazināsies tiesvedības procesu skaits, un zemes īpašniekiem nebūs iespēju nesamērīgi paaugstināt nomas maksājumus. Patiesībā valdībai ir visas iespējas iet vēl tālāk un atvieglot mājokļu īpašnieku situāciju, ja tā būtu gatava atbalstīt arī Tieslietu ministrijas piedāvājumu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu dzīvojamās apbūves zemei no 1,5% uz 0,3%,” uzsver J. Bordāns.
Būtiskākās likumprojektā piedāvātā vienotā regulējuma iezīmes:
Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.
Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 20. oktobrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējam kā valsts amatpersonai liegts savienot valsts amatpersonas amatu ar lekciju vadīšanu.
Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim nepieciešams saņemt iestādes vadītāja atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar lekciju vadīšanu ārpus darba laika.
Senāts norāda, ka apgabaltiesa nav pareizi interpretējusi likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas, kas noteic ierobežojumus valsts amatpersonai savienot valsts amatpersonas amatu ar citiem valsts amatpersonas amatiem vai amatiem citās publiskās personas institūcijās. Lietā ir strīds par pieteicēja lekciju privātpersonas rīkotajos semināros, nevis citu valsts amatpersonas amatu. Turklāt normā ir arī norādīts, ka par tajā minētajiem amatiem nav uzskatāms citstarp radošais darbs.
Senāta spriedumā skaidrots, ka saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta sestās daļas 2. punktu vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu. Šā panta 10.2 daļa noteic, ka šajā pantā minētajos gadījumos, kad amatu atļauts savienot ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, attiecīgo amatu savienošana ir pieļaujama, arī reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un šā panta sestajā un astotajā daļā minētajos gadījumos attiecīgo amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju.
No minētajām tiesību normām secināms, ka pieteicējam kā valsts civildienesta ierēdnim ir tiesības savienot valsts amatpersonas amatu ar radošo darbu. Turklāt šādai amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju.
Vienlaikus Senāts nepiekrīt pieteicējam, ka iestāde tāpēc nevar vērtēt iespējamo interešu konflikta risku, kas varētu rasties, ja valsts amatpersona savienotu amatus. Taču tas šajā gadījumā nav darāms, izsniedzot vai neizsniedzot rakstveida atļauju.
