J.Bordāns norāda: “Tieslietu ministrijas un arī valdības prioritāte ir bērnu labklājības nodrošināšana un esošās sistēmas maiņa, aizstājot bērna sodīšanu ar jaunu pieeju – atbalsta un uzraudzības sniegšanu. Esošā sodu sistēma attiecībā uz bērniem likumpārkāpējiem neveicina bērna izpratni un pēc būtības nesekmē viņa uzvedības maiņu. Turklāt likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu" ir pieņemts pirms 19 gadiem. Mums ir jāskatās uz bērnu antisociālās uzvedības cēloņiem un tie jārisina, jo 90 % gadījumu bērnu antisociālās uzvedības cēloņi ir vide, kurā bērns ir audzis un attīstījies. Nepietiek tikai formāli uzlikt sodu, neiedziļinoties iemeslos, kāpēc bērns ir rīkojies antisociāli."
Tieslietu ministrijas ieskatā ir nepieciešams anulēt Administratīvās atbildības likuma regulējuma normas attiecībā uz nepilngadīgo personu sodīšanu un saukšanu pie atbildības, kā arī jāatzīst par spēku zaudējušu likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem". Tā vietā nepieciešams stiprināt un palielināt pašvaldību lomu attiecībā uz Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto profilakses darbu ar bērniem likumpārkāpējiem, izstrādājot vienotu procesuālo regulējumu, lai visās pašvaldībās vienveidīgi notiktu darbs ar bērniem ar antisociālu uzvedību. Katrā pašvaldībā ir jānosaka atbildīgā institūcija, kura savā darbā būtu fokusēta gan uz to cēloņu noskaidrošanu, kas ir bērnu antisociālās uzvedības pamatā, gan uz atbalsta, palīdzības sniegšanu bērnam, kā arī uz ģimenes iesaisti. Vienlaikus nepieciešams paredzēt pašvaldības atbildīgās institūcijas darba uzraudzību.
Tieslietu ministrija šobrīd turpinās darbu jau pie konkrētu normatīvo aktu izstrādes.
Savukārt LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka “katra bērna dzīve un labklājība ikvienai pašvaldībai ir ļoti nozīmīga. Jau šobrīd pašvaldības sniedz nepieciešamo atbalstu bērniem dažādās situācijas, to apliecina arī pozitīvais Tukuma, Jūrmalas un Saldus piemērs. Šis pēc būtības ir sarunas sākuma punkts ar Tieslietu ministriju un informāciju ir uzklausījuši pašvaldību politiķi, administratīvo komisiju un pašvaldības policijas pārstāvji, sociālie dienesti, bāriņtiesas, izglītības speciālisti, kuri turpmāk varēs iesaistīties, diskutēt un pilnveidot procesu. Tomēr skaidrs, ka minētajai reformai ir jābūt salāgotai ar citām pieteiktajām reformām bērnu tiesību aizsardzības jomā, piemēram, bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi, psiholoģiski pedagoģisko atbalsta centru izveidi un citām. Tāpat turpmāk svarīgs būs jautājums par piedāvāto risinājumu reālu ietekmi un nozīmi bērnu dzīvē, kā arī būtu jāapzina nepieciešamie resursi, lai to efektīvi un pilnvērtīgi varētu īstenotu.”
