TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
05. februārī, 2021
Lasīšanai: 24 minūtes
4
4

Apstiprināts jauns Tiesnešu ētikas kodekss. Nedēļa tieslietās

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Latvijas tiesnešu neklātienes konferencē apstiprināts jauns Tiesnešu ētikas kodekss. Noziedzības novēršanas padomē konceptuāli vienojas par izmeklēšanā un iztiesāšanā iesaistīto amatpersonu apmācību nepieciešamību. Satversmes tiesa atzīst par neatbilstošu pamatlikumam normu, kas liedz izsniegt apsardzes sertifikātu personai, kurai diagnosticēta alkohola atkarība. Publicēts Satversmes tiesas pārskats par 2020. gadu un svinīgi atklāts jauns darba gads. Zaudējums Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Eiropas Savienības līmenī spriež par pāreju uz digitālo tiesiskumu.

īsumā
  • Iepriekšējais Tiesnešu ētikas kodekss bija spēkā kopš 1995. gada. Strādājot ar šo kodeksu, Tiesnešu ētikas komisija arvien biežāk saskarās ar tā nepilnībām, jo vairākas kodeksa normas neatbilda mūsdienu situācijām.
  • Noziedzības novēršanas padomes sēdē 3. februārī par neatliekami risināmu jautājumu tika atzīta izmeklēšanā un iztiesāšanā iesaistīto amatpersonu apmācība. Tieslietu ministrs uzskata – ir jāizveido tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju akadēmija.
  • Atkārtoti skatīs lietu, vai amatpersonai, iesniedzot ienākumu deklarāciju, atbilstoši noteikumiem 2009. un 2010. gadā bija jānorāda ziņas ne tikai par juridiski piederošām, bet arī faktiski piederošām kapitāla daļām.
  • Satversmes tiesa nosprieda, ka norma, kas nosaka absolūtu aizliegumu izsniegt apsardzes sertifikātu personai, kurai diagnosticēta alkohola atkarība, nav atbilstoša Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.
  • Satversmes tiesas darba apjoms, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājies gan iesniegto pieteikumu un izskatīto lietu skaita, gan to sarežģītības ziņā. Pieteikumu skaits pieaudzis par 30%. 
  • Eiropas Cilvēktiesību tiesa 4. februārī pasludināja spriedumu lietā Vorotņikova pret Latviju, atzīstot, ka ir pieļauts tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums. Strīda pamatā ir priekšlaicīgas vecuma pensijas piešķiršana un atteikums pievienot lietai iesniedzējas paskaidrojumus sakarā ar citu iestāžu, kas nav lietas dalībnieki, iesniegtajiem viedokļiem.
  • 2. februārī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas papildina un precizē ar šo normatīvu noteiktās aizsargājamo kultūras vērtību definīcijas, kā arī paredz kriminālatbildību par tādām nelikumīgām darbībām, par kurām līdz šim kriminālatbildība netika paredzēta.

“Apzinoties, ka augstu tiesnešu ētikas standartu veicināšana un uzturēšana ir katra tiesneša atbildības jautājums, Latvijas tiesneši ir pieņēmuši Tiesnešu ētikas kodeksu un apņemas ievērot tajā nostiprinātos principus,” – teikts jaunajā, 2. februārī apstiprinātajā Tiesnešu ētikas kodeksa preambulā.

Tiesnešu ētikas kodekss apstiprināts Latvijas tiesnešu neklātienes konferencē, kurā piedalījās 484 no 549 Latvijas tiesnešiem. Par jaunā Tiesnešu ētikas kodeksa normu apstiprināšanu nobalsoja 431 tiesnesis.

Tiesnešu ētikas kodekss sastāv no preambulas un pieciem kanoniem – neatkarība, godprātība un cieņa, objektivitāte, kompetence, atbilstība. Katrā kanonā ir ietverta principa būtība un tā piemērošanas jomas.

  • Neatkarība: tiesneša neatkarība nozīmē gan institucionālu neatkarību, kad tiesnesis ir neatkarīgs no citiem valsts varas atzariem, gan individuālu neatkarību, kad tiesnesis ir neatkarīgs no procesa dalībniekiem, sabiedrības kopumā un citas ietekmes.
  • Godprātība un cieņa: tiesneša godprātība un cieņpilna attieksme stiprina un vairo sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.
  • Objektivitāte: tiesības uz taisnīgu tiesu ietver tiesības uz tiesas objektivitāti; tas attiecas ne vien uz pašiem nolēmumiem, bet arī uz nolēmumu pieņemšanas procesu.
  • Kompetence: efektīvas tiesas darbības pamatā ir tiesneša profesionālās prasmes un zināšanas.
  • Atbilstība: tiesneša uzvedībai visā savā darbībā jābūt tādai, lai stiprinātu tiesu varas autoritāti.

Tālāk Tiesnešu ētikas kodeksā izskaidrotas katra kanona piemērošanas jomas un principi. Ētikas kodeksa projektu izstrādāja Tiesnešu ētikas komisija.

Iepriekšējais Tiesnešu ētikas kodekss bija spēkā kopš 1995. gada. Strādājot ar šo kodeksu, Tiesnešu ētikas komisija arvien biežāk saskarās ar tā nepilnībām, jo vairākas kodeksa normas neatbilda mūsdienu situācijām, dublēja likumos noteiktos aizliegumus, bet dažas vairs nebija piemērojamas.

Konceptuāli vienojas par izmeklēšanā un iztiesāšanā iesaistīto amatpersonu apmācību

3. februārī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā notika Noziedzības novēršanas padomes (NNP) sēde, kurā par neatliekami risināmu jautājumu tika atzīta izmeklēšanā un iztiesāšanā iesaistīto amatpersonu apmācība.

Noziedzības novēršanas padome ir platforma koordinētai tiesībsargājošu institūciju sadarbībai, lai sekmīgi apkarotu noziedzību valstī.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Visaugstākajā līmenī nolemts par prioritāri veicamajiem pasākumiem un uzdevumiem, lai paātrinātu tiesu procesus un paaugstinātu izmeklēšanas kvalitāti. Esam konceptuāli vienojušies par nepieciešamību pilnveidot izglītības piedāvājumu, lai nodrošinātu noziedzības apkarošanai atbilstošu speciālistu sagatavošanu, kā arī regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu tiesnešiem.”

Foto: Ieva Leiniša, LETA

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns NNP sēdē atgādināja, ka katrs nekompetences gadījums, katra negatīvā pieredze saskarsmē ar tiesībaizsardzības iestādēm vairo sabiedrības neuzticību tiesu varai un valsts pārvaldei kopumā. Tādēļ, pēc ministra teiktā, ir nepieciešama ilgtspējīga tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšana – ir jāizveido tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju akadēmija.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Spēja atbilstoši starptautiski atzītiem principiem izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus un saukt pie atbildības vainīgās personas ir ne tikai viens no tiesisku valsti raksturojošiem aspektiem, tas ir būtisks valsts drošības pamatnosacījums.”

Foto: Zane Bitere, LETA

Ņemot vērā NNP sēdē paustos viedokļus, Tieslietu ministrija līdz nākamajai sēdei papildinās NNP stratēģisko rīcības plānu ar izteiktajiem priekšlikumiem.

AUGSTĀKAJĀ TIESĀ

Atstāj spēkā FKTK lēmumu par bankai uzliktu soda naudu

Senāta Administratīvo lietu departaments atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – bankas – pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma atcelšanu.

Ar minēto FKTK lēmumu konstatēts, ka par pieteicējas klienta maksājuma rīkojumu veikt maksājumu ir atbildīga banka saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 99. panta devīto daļu, un bankai uzdots informēt FKTK par risinājumu minētā darījuma izpildē. Tāpat bankai uzdots izvērtēt nepieciešamību veikt izmaiņas iekšējās kontroles sistēmā un procedūrā, nosakot tās rīcību gadījumos, kad nav iespējams izpildīt maksājumu pakalpojumu izmantotāja doto maksājuma rīkojumu. Bankai uzlikta arī soda nauda.

Senāts lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar pieteicējas (bankas) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāts, izskatot lietu, bija apturējis lietā tiesvedību un vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem. Saņēmis Eiropas Savienības Tiesas atbildes uz saviem jautājumiem, Senāts atjaunoja tiesvedību lietā.

Senātā tika risināts strīds par to, vai apgabaltiesa, konstatējot bankas atbildību saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 99. panta devīto daļu, nav pārkāpusi savu kompetenci, faktiski izšķirot pieteicējas (bankas) un klienta civiltiesisko strīdu.

Nodod jaunai izskatīšanai krimināllietu apsūdzībā par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās

Senāta Krimināllietu departaments, 2. februārī mutvārdu procesā izskatot trīs apsūdzēto aizstāvju kasācijas sūdzības krimināllietā (lieta Nr. SKK-1/2021; 12812001312) par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās un mantisku darījumu veicināšanu mantkārīgā nolūkā, nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 11. janvāra spriedumu un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pilns Senāta lēmums būs pieejams 10. februārī, informē Augstākā tiesa.

Izskatot lietu pirmās instances tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar 2017. gada 22. maija spriedumu trīs apsūdzētos viņiem celtajās apsūdzībās atzina par nevainīgiem un attaisnoja.

Izskatot lietu apelācijas instances tiesā, Rīgas apgabaltiesa atcēla pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu un visus lietā apsūdzētos atzina par vainīgiem vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un piesprieda viņiem sodu. Vienam no apsūdzētajiem piespriests naudas sods 22 minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 9460 eiro, bet diviem citiem apsūdzētajiem katram piespriests naudas sods 15 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 6450 eiro, un piespiedu darbs 170 stundas.

Apelācijas instances tiesa atzina visus trīs apsūdzētos par vainīgiem un sodīja par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā cita mantiska rakstura deklarācijā par mantu lielā apmērā. Tiesa konstatēja, ka apsūdzētie, iesniedzot valsts amatpersonas ienākumu deklarācijas, nav tajās norādījuši ziņas par viņiem faktiski piederošām kapitāla daļām komercsabiedrībā, kuras kapitāla daļas juridiski pieder citai personai. 

Abu instanču tiesas bija atšķirīgi izlēmušas jautājumu par to, vai 2009. un 2010. gadā amatpersonai, iesniedzot ienākumu deklarāciju, atbilstoši noteikumiem bija jānorāda ziņas ne tikai par juridiski piederošām kapitāla daļām, bet arī faktiski piederošām kapitāla daļām.

Senāts, detalizēti izvērtējot tiesību normas, kas apelācijas instances tiesas ieskatā noteica apsūdzētajiem pienākumu 2009. un 2010. gadā sniegt ziņas arī par faktiski piederošām kapitāla daļām, un izmantojot vairākas tiesību normu interpretācijas metodes, atzina, ka apelācijas instances tiesa jēdzienu “piederošās kapitāla daļas” ir tulkojusi kļūdaini, līdz ar to nepareizi piemērojusi Krimināllikuma normu, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā. Tas arī ir viens no iemesliem apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai.

SATVERSMES TIESĀ 

Absolūts aizliegums izsniegt apsardzes sertifikātu no alkohola atkarīgajiem neatbilst Satversmei 

29. janvārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-29-01 “Par Apsardzes darbības likuma 15. panta 8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam”.

Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc fiziskas personas pieteikuma par tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu, saskaņā ar kuru šai personai tiktu izsniegts apsardzes sertifikāts. Minētajai personai ir diagnosticēta alkohola atkarība, tādēļ, pamatojoties uz apstrīdēto normu, iestāde atteikusies izsniegt viņai apsardzes sertifikātu.

Pirmās instances tiesa, pamatojoties uz apstrīdēto normu, personas pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu noraidījusi. Pieteikuma iesniedzēja konstatējis, ka konkrētajai personai vairākus gadus ir alkohola atkarības remisijas stāvoklis, taču apstrīdētā norma paredzot absolūtu aizliegumu izsniegt apsardzes sertifikātu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma nav samērīga un neatbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesa norādīja, ka apstrīdētā norma attiecas uz plašu atšķirīgu situāciju kopumu, un secināja, ka izskatāmajā lietā vērtēs apstrīdētās normas atbilstību Satversmei tikai attiecībā uz personām, kurām diagnosticēta alkohola atkarība.

Satversmes tiesa norādīja: ja personai ir apsardzes darba veikšanai atbilstošas spējas un kvalifikācija, bet ir diagnosticēta alkohola atkarība, tad apstrīdētā norma neatkarīgi no personas veselības stāvokļa un slimības remisijas liedz izsniegt šai personai apsardzes sertifikātu un tādējādi liedz tai strādāt par apsardzes darbinieku. Līdz ar to apstrīdētā norma šai personai ierobežo Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības.

Satversmes tiesa nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas. Apstrīdētā norma, ciktāl tā nosaka absolūtu aizliegumu ikvienai personai, kurai diagnosticēta alkohola atkarība, strādāt par apsardzes darbinieku bez individuāla apstākļu izvērtējuma par to, vai noteiktā diagnoze “alkohola atkarība” rada uzvedības traucējumus un konkrētā persona, veicot apsarga darba pienākumus, apdraudētu sabiedrības drošību, neatbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Lai Apsardzes darbības likuma piemērošana līdz apstrīdētās normas grozīšanai vai jauna regulējuma izstrādei neradītu Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu personām, kurām diagnosticēta alkohola atkarība un kuras vēlas saņemt apsardzes sertifikātu, apstrīdētā norma uz šīm personām attiecināma, tieši piemērojot Satversmi, Apsardzes darbības likumu un šajā spriedumā ietvertās atziņas – tostarp nodrošinot, ka tiek veikts individuāls personas veselības stāvokļa izvērtējums, un pārliecinoties par sabiedrības drošības apdraudējuma iespējamību.

Satversmes tiesa nosprieda atzīt Apsardzes darbības likuma 15. panta 8. punktu, ciktāl tas nosaka absolūtu aizliegumu izsniegt apsardzes sertifikātu personai, kurai diagnosticēta alkohola atkarība, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.

Svinīgā gada atklāšanas sēdē – akcentē nepieciešamību stiprināt iekļaujošu sabiedrību

4. februārī notika Satversmes tiesas svinīgā sēde, ar kuru simboliski tika noslēgts aizgājušais un atklāts jaunais Satversmes tiesas darba gads. Svinīgo sēdi ar ziņojumu par konstitucionālo tiesību attīstību 2020. gadā atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Iedzīvotāju interese par savu tiesību aizstāvību Satversmes tiesā pieaug, ziņojumā par Satversmes tiesas darbu 2020. gadā secināja S. Osipova. Neskatoties uz to, ka 2020. gadā tiesai bija strauji jāpielāgojas jauniem apstākļiem, tas ir bijis spraiga darba un pilnveidošanās gads. Satversmes tiesas darba apjoms, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājies gan iesniegto pieteikumu un izskatīto lietu skaita, gan to sarežģītības ziņā. Pieteikumu skaits pieaudzis par 30%, informēja S. Osipova.

“2020. gads rāda, ka iedzīvotāji arvien aktīvāk vēršas Satversmes tiesā, tādējādi palielinot Satversmes tiesas lomu sabiedrībai būtisku konstitucionālo jautājumu risināšanā, kā arī veicinot tiesiskuma kopējo attīstību Latvijā,” secina ST priekšsēdētāja.

Aplūkojot Satversmes tiesas judikatūras aktualitātes, S. Osipova atgādināja, ka “virkni 2020. gadā pieņemto spriedumu raksturo viena kopsaucēja – sociālās atstumtības – dažādas šķautnes, jo vairākas Satversmes tiesā izskatītās lietas ir bijušas saistītas ar dažādiem sociālās atstumtības aspektiem.”

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova: ''Sociālās atstumtības mazināšana veicina ne tikai atsevišķās personas, bet arī visas sabiedrības labklājību, jo sekmē ikviena cilvēka ieguldījumu sabiedrības dzīvē. Tikai tad, ja tiek nodrošināts, ka ikviena cilvēka cieņa ir vienlīdz vērtīga ikviena cita cilvēka cieņai, var izveidot vienotu un saliedētu sabiedrību.''

Foto: Satversmes tiesa

Uzrunu "Par likumību un taisnīgumu" par godu jaunā tiesas gada atklāšanai sniedza Satversmes tiesas aicinātā goda viešņa – Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente (1999–2007). 

''Kā tautai, kas vēstures gaitā ilgi un smagi cietusi no savas cilvēcīgās cieņas un vērtības noliegšanas no citu tautu puses, mums kā latviešiem tiešām nepiestāv nostājas, kas nespēj pieņemt vienlīdzības principus un attiecināt tos uz visiem cilvēkiem bez izņēmumiem,'' uzrunā Satversmes tiesas svinīgajā sēdē atgādināja bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Foto: Edijs Pālens, LETA

Satversmes tiesas svinīgās sēdes video

EIROPAS CILVĒKTIESĪBU TIESĀ

Iesniedzēja paskaidrojumu par iestāžu viedokļiem nepievienošana lietai – tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums  

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 4. februārī pasludināja spriedumu lietā Vorotņikova pret Latviju, atzīstot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punkta (tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu) pārkāpums.

Strīda pamatā ir priekšlaicīgas vecuma pensijas piešķiršanas atteikums un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta atteikums pievienot lietai iesniedzējas paskaidrojumus sakarā ar citu iestāžu, kas nav lietas dalībnieki, iesniegtajiem viedokļiem lietas ietvaros.

2011. gada 18. janvārī iesniedzēja vērsās ar iesniegumu Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot piešķirt vecuma pensiju uz atvieglotiem noteikumiem saistībā ar bērna invalīda aprūpēšanu. VSAA atteicās piešķirt iesniedzējai priekšlaicīgu vecuma pensiju, jo bērns invalīds nebija sasniedzis 8 gadu vecumu, jo nomira agrāk. Saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo likuma “Par valsts pensijām” redakciju personai, kura aprūpējusi bērnu invalīdu līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Iesniedzēja pārsūdzēja lēmumu. Ar Administratīvās rajona tiesas 2012. gada 24. maija spriedumu iesniedzējas pieteikums tika apmierināts, uzdodot VSAA izdot iesniedzējai labvēlīgu administratīvo aktu. Minēto spriedumu VSAA pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, kas 2012. gada 3. decembrī lēma iesniedzējas pieteikumu noraidīt. Minēto spriedumu iesniedzēja pārsūdzēja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

Augstākās tiesas Senāts lūdza Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Tiesībsargam un Labklājības ministrijai sniegt viedokli par likuma “Par valsts pensijām” noteikumiem attiecībā uz bērna invalīda (līdz 8 gadu vecuma sasniegšanai) aprūpēšanu.

Iesniedzēja iesniedza Augstākās tiesas Senātam rakstveida paskaidrojumus par minētajiem iestāžu sniegtajiem skaidrojumiem, bet 2013. gada 14. martā Senāts nosūtīja iesniedzējai atpakaļ viņas iesniegtos paskaidrojumus, norādot, ka Administratīvā procesa likumā nav paredzēts lietas dalībniekiem sniegt papildu paskaidrojumus sakarā ar lietas ietvaros citu iestāžu, kas nav lietas dalībnieki, iesniegtajiem viedokļiem. Iesniedzējas paskaidrojumi netika pievienoti lietai.

Iesniegumā ECT iesniedzēja sūdzējās, ka administratīvā tiesvedība par priekšlaicīgu vecuma pensijas pieprasīšanu saistībā ar bērna invalīda kopšanu Augstākās tiesas Senātā tika izskatīta, balstoties uz Saeimas, Tiesībsarga un Labklājības ministrijas iesniegtiem viedokļiem, kurus tiesvedības ietvaros bija pieprasījis Senāts, nevis lietā esošiem materiāliem. Iesniedzējas ieskatā, viņai bija liegtas tiesības iesniegt apsvērumus par minētajiem iestāžu viedokļiem kasācijas sūdzības ietvaros, tādējādi liedzot tiesības uz taisnīgu tiesu.

ECT atzina, ka ir pieļauts iesniedzējas tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

LIKUMDOŠANA

Pastiprina kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar kultūras priekšmetiem

2. februārī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas papildina un precizē ar šo normatīvu noteiktās aizsargājamo kultūras vērtību definīcijas, kā arī paredz kriminālatbildību par tādām nelikumīgām darbībām, par kurām līdz šim kriminālatbildība netika paredzēta.

Izmaiņas likumā izstrādātas, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību 2017. gada 19. maija Eiropas Padomes Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām.

Ar grozījumiem papildināts arī Krimināllikuma 141. pants (atstāšana bez palīdzības), nosakot, ka par nepieciešamas un acīmredzami neatliekamas palīdzības nesniegšanu cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, piemērojams sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Saeimas darba kārtībā uz 1. lasījumu nonācis likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kas paredz pilnveidot nosacīti pirms termiņa atbrīvoto, ar probācijas uzraudzību notiesāto un nosacīti notiesāto uzraudzību un piespiedu darba izpildes kārtību, precizējot pienākumus, kuri minētajām personām ir jāievēro uzraudzības laikā, un paredzot kārtību, kādā var tikt pastiprināta elektroniskā uzraudzība.

Likumprojektā paredzēts papildināt kodeksu ar 47.2  pantu par notiesātā tiesībām izmantot palīglīdzekli. Proti, piedāvātās izmaiņas paredz ieslodzītā tiesības lūgt atļauju saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli bakalaura darba, maģistra darba vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai akreditētā augstskolā.

Līdz ar grozījumiem paredzēts precizēt arī Sodu izpildes kodeksa pantus, kas regulē iespējas ieslodzītām personām saņemt un sūtīt naudas pārvedumus un kontaktēties ar tuviniekiem, atrodoties cietuma slimnīcā. Tāpat likumprojektā plānots precizēt uz mūžu ieslodzīto, vājdzirdīgo un nedzirdīgo notiesāto personu tiesības izmantot videosaziņu ar tuviniekiem un citi jautājumi.

Pilnveidos Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu darbības regulējumu

4. februārī nepaguva, tāpēc nedēļu vēlāk, 11. februārī, Saeima otrajā lasījumā turpinās skatīt likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Tā mērķis ir pilnveidot Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu darbības regulējumu, nosakot rīcību krīzes situācijās ieslodzījuma vietās, kā arī situācijās, kad tiek konstatēti neatļauti bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, lidojumi virs ieslodzījuma vietām un to jaunbūvēm. Tāpat ar grozījumiem noteiktas amatpersonu tiesības sadarboties ar citām iestādēm un šādas sadarbības ietvars, kā arī precizēts ieroču lietošanas regulējums.

EIROPAS SAVIENĪBĀ

Diskutē par ES dalībvalstu pāreju uz digitālo tiesiskumu

29. janvārī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Vītols pārstāvēja Latvijas viedokli ES tieslietu ministru neformālajā videokonferences sanāksmē un pauda nostāju par ES tiesisko regulējumu attiecībā uz digitalizācijas procesa “E-tiesiskums” ieviešanu, neaizsargāto pieaugušo tiesību aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

Viens no tieslietu ministru neformālās sanāksmes darba kārtības jautājumiem bija e-tiesiskuma ieviešana visās ES dalībvalstu tiesu sistēmās, lai dalībvalstis censtos panākt pāreju uz digitālo tiesiskumu. 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Vītols: “Latvijas panāktais progress digitalizācijā ir ievērojams, jo pēdējo gadu laikā ir sekmīgi īstenotas vairākas digitālās transformācijas iniciatīvas tieslietu nozarē. Taču nenoliedzami ES līmenī ir nepieciešama saskaņota un koordinēta rīcība, lai panāktu visu ES dalībvalstu pāreju uz digitālu tiesiskumu. Tādējādi ir svarīgi trīs elementi to īstenošanā – skaidrs un noteikts juridiskais pamats attiecīgā tieslietu virziena digitalizācijai, piemērots un pieņemams tehniskais risinājums un koordinēta digitālās transformācijas vadība ES līmenī.”

Foto: Tieslietu ministrija

Sanāksmē tika diskutēts arī par neaizsargāto pieaugušo grūtībām aizsargāt savas intereses un tiesības gan civilprocesuālajos, gan kriminālprocesuālajos jautājumos. 

Aktualizēts tika jautājums par intelektuālā īpašuma noziegumiem, ko veic organizētās noziedzības grupas, un to, ka ES nav izstrādāts materiālo krimināltiesību instruments, kas tuvinātu ES dalībvalstu tiesību aktus vienotai viltošanas definīcijai, juridiskas un sankcijas noteikšanai.  

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU