TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Rihards Gulbis
Dr. iur., Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks
26. novembrī, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
15
15

Personas godu un cieņu var aizskart arī ar negodprātīgu iesniegumu valsts iestādei

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Personas godu un cieņu var aizskart arī ar ziņām vai nesamērīgi aizskarošu viedokli, kas ietverts iesniegumā valsts vai pašvaldības institūcijai, secinājis Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments.

īsumā
  • Personas godu un cieņu var aizskart arī ar ziņām vai nesamērīgi aizskarošu viedokli, kas ietverts iesniegumā valsts vai pašvaldības institūcijai.
  • Ja persona minētajās institūcijās vēršas godprātīgi, atbildība par godu un cieņu aizskarošu ziņu vai viedokļu izplatīšanu nevar iestāties.
  • Ja persona savā iesniegumā apzināti apgalvo nepatiesus faktus par citu personu vai arī vēršas acīmredzami nekompetentajā institūcijā, šāds iesniedzējs nevar paļauties uz likuma aizsardzību.
  • Tiesai, izskatot strīdus par iespējamu goda un cieņas pārkāpumu, ir rūpīgi jāizvērtē gan izplatītā informācija, gan tās izplatīšanas konteksts.

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 25. novembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 21. marta spriedumu, ar kuru noraidīta valsts amatpersonas (tiesneša) prasība pret AS “Swedbank” par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un nemantiskā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Senāts atzīst, ka apgabaltiesas pieļautie trūkumi pārsūdzētā sprieduma juridiskajā pamatojumā vērtējami kā būtiski, proti, tādi, kas varēja novest pie nepareizas lietas izspriešanas.

Izskatāmajā lietā Nr. SKC–41/2020, C28330013 ir strīds par to, vai AS “Swedbank”, savulaik vēršoties ar rakstisku iesniegumu pie Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas, ir aizskārusi prasītāja – tiesneša – godu un cieņu.

Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāts secina, ka pārsūdzētajā spriedumā tiesa pretēji likumam nebija ievērojusi Senāta iepriekš sniegto likuma iztulkojumu, ka personas godu un cieņu var aizskart arī ar ziņām vai nesamērīgi aizskarošu viedokli, kas ietverts iesniegumā valsts vai pašvaldības institūcijai.

Senāts arī uzsver – ja persona minētajās institūcijās vēršas godprātīgi, tad atbildība par godu un cieņu aizskarošu ziņu vai viedokļu izplatīšanu nevar iestāties. Turpretim, ja, piemēram, persona savā iesniegumā apzināti apgalvo nepatiesus faktus par citu personu vai arī vēršas acīmredzami nekompetentajā institūcijā, lai sasniegtu mērķus, kuru sasniegšanai tiesības vērsties konkrētajā institūcijā nemaz nav paredzētas, tad šāds iesniedzējs nevar paļauties uz likuma aizsardzību.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, Senāts norāda: nosakot kompetento iestādi un tai paužamo informāciju, kas var aizskart citas personas godu un cieņu, personai ir jāizrāda iespējamajam citas personas tiesību aizskārumam atbilstoša rūpība. Pārsūdzētajā spriedumā tiesa nebija pienācīgi izvērtējusi, vai atbildētāja savas tiesības vērsties valsts institūcijā bija izmantojusi godprātīgi.

Izvērtējot pārsūdzēto spriedumu, Senāts secina, ka apgabaltiesa arī nav atbilstoši likuma prasībām un pastāvīgajai judikatūrai izvērtējusi, vai konkrētā informācija ir bankas izplatītas ziņas vai viedoklis, tostarp nav pārbaudījusi, vai fakta apgalvojums nav tikai formāli pasniegts kā viedoklis. Senāts uzsver, ka viedokļa paušanas gadījumā ir jāpārbauda, vai aizskarošajam viedoklim ir bijusi faktiskā bāze, turklāt šādai faktiskajai bāzei ir jābūt saistītai tieši ar viedokļa adresāta rīcību vai bezdarbību, kas kalpojusi par pamatu aizskarošā viedokļa paušanai.

Izskatot lietu no jauna, apgabaltiesai būs jāizvērtē strīds par goda un cieņas iespējamo aizskārumu, ievērojot iepriekš norādītās un citas spriedumā paustās Senāta atziņas.

Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, komentējot Senāta spriedumu, norāda, ka ar šo spriedumu Senāts ir nostiprinājis savu jau agrāk izteikto atziņu, ka personas godu un cieņu var aizskart arī ar vēršanos valsts institūcijā, ja iesniedzējs nav rīkojies godprātīgi.

“Godprātīgus iesniedzējus likums sargā, un viņiem nav jāraizējas par iespējamo atbildību arī tad, ja iesniegumā norādītais, piemēram, par iespējamām nelikumībām, neapstiprinās. Otra būtiska atziņa – tiesai, izskatot strīdus par iespējamu goda un cieņas pārkāpumu, ir rūpīgi jāizvērtē gan izplatītā informācija, gan tās izplatīšanas konteksts,” uzsver N. Salenieks.

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI