Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
“Nevar noliegt, ka šis laiks ir sarežģīts arī tiesām. Ja kādam radies priekšstats, ka tiesas strādā mazāk, tad tas ir maldīgs,” secina Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Tiesu kalendārs ir maksimāli pārstrukturizēts. Ārkārtējās situācijas laikā izskatīts vairāk nekā 7000 lietu. “Tas ir daudz,” viņa uzsver.
Pasākumi vīrusa izplatības mazināšanai nav kļuvuši par šķērsli tiesu funkcionēšanai – tiesas pilnā apjomā nodrošina pilsoņu tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses arī ārkārtējās situācijas apstākļos.
“Procesi tiesās norit divos veidos. Pirmkārt, mutvārdu process notiek ar videokonferences palīdzību. Tādas iespējas izmantojam gan krimināllietās, gan arī atsevišķās civillietās. Taču ir situācijas – objektīva nepieciešamība –, kad lietas dalībnieki tiek aicināti uz tiesas sēdi klātienē. Pieļauju, ka visā Latvijā kārtība, kādā tas notiek, ir vienota,” skaidro Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.
Īsumā tā ir šāda: lietas dalībnieks saņem paziņojumu, kurā datumā un cikos viņam jāierodas tiesā. Ierodoties tiesā, persona pie apsarga paraksta apliecinājumu, ka nav bijusi kontaktpersona kādai personai, kas ir slimojusi ar Covid-19, un ka nav bijusi ārvalstīs, kā arī uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc tam apsargs izsniedz aizsargmasku un persona dodas uz tiesas zāli.
Tiesas zālēs tiek nodrošināta gan noteikto 2 m distances attāluma ievērošana, gan ievēroti piesardzības un aizsardzības pasākumi – regulāri tiek vēdinātas telpas un dezinficētas virsmas, kā arī ierobežots personu skaits, kas var atrasties tiesas zālē.
Tiesa, izmantojot videokonferenču iekārtas, var nodrošināt lietas izskatīšanu, arī dalībniekiem atrodoties dažādās tiesas zālēs, ja tiesas zāles ir atbilstoši aprīkotas.
Mutvārdu tiesas sēdes tiek noturētas lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. Par mutvārdu tiesas sēžu pārcelšanu tiesa laikus informē procesā iesaistītās personas.
Likumdevējs ir noteicis, ka civillietas ārkārtējās situācijas laikā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu, tiesas visās trīs instancēs skata rakstveida procesā. Izņēmuma gadījumā, ja lietu nevar iztiesāt rakstveida procesā, tiesa mutvārdu procesā var skatīt lietas, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. D. Vilsone atzīst, ka tādējādi Rīgas apgabaltiesā liela daļa civillietu tiek iztiesāta rakstveidā.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 559. panta ceturtajā daļā un 563. panta pirmajā prim daļā jau iepriekš bija paredzēti vairāki gadījumi, kad krimināllietas apelācijas kārtībā var tikt iztiesātas un tiesas nolēmumi taisīti rakstveida procesā.
“Ja kāds mutvārdos paredzētais tiesas process ir noņemts, tā vietā nodrošinām lietas iztiesāšanu rakstveida procesā. Tādā gadījumā izmaiņas veicamas ne tikai tiesu kalendārā, bet par tām jāpaziņo arī visiem lietas dalībniekiem. Lietas dalībnieks vairs nevar tiesas kancelejā iepazīties ar lietas materiāliem, taču pēc lietas dalībnieka izvēles tiesa izsūta materiālus pa pastu vai e-pastā vai nodrošina piekļuvi tiešsaistes sistēmā manas.tiesas.lv.
Tiesa izmanto visu savā rīcībā esošo infrastruktūru. Jāņem vērā, ka lietu materiāli lielākoties vēl joprojām ir papīra formātā. Tādēļ visi dokumenti tiek skenēti un pievienoti e-lietas materiāliem. Portālā manas.tiesas.lv katram lietas dalībniekam, izmantojot sev piešķirto kodu, ir iespēja ar lietas materiāliem iepazīties attālināti,” skaidro D. Vilsone.
“Sākotnēji Rīgas apgabaltiesā, plānojot tiesu kalendāru, atliktās lietas mēģinājām nozīmēt uz rudeni. Taču, kā zināms, tiesām tiesu kalendāra sastādīšanā ir jārēķinās ar advokātu un prokuroru noslodzi, tāpēc tiesas sēžu plānošana daudzkārt nebija iespējama. Piemērojot tiesisko regulējumu, iespēju robežās minētās lietas pārveidojām par rakstveida lietām, un par to lietu dalībniekiem tika izsūtīti paziņojumi. Faktiski šīs lietas šobrīd tiek skatītas prioritāri. Lietas dalībniekiem, tāpat kā līdz šim, tiek nodrošinātas tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, pieteikt lūgumus, papildinājumus, ja tādi nepieciešami. Tas jādara rakstveidā un laikus līdz lietas izskatīšanai,” skaidro D. Vilsone.
D. Vilsone norāda, ka likumdevējs ir nodrošinājis noilguma termiņu apturēšanu gandrīz visās tiesību nozarēs. Pagarināti ir arī labprātīgas sprieduma izpildes termiņi. Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas tiesa nodrošinās no izskatīšanas noņemto lietu iztiesāšanu prioritārā kārtībā.
“Arī ārkārtējās situācijas laikā tiesā nonāk jaunas lietas, kas tiek liktas tiesu kalendāros, un tās nonāk gan tiesnešu, gan advokātu noslodzes kalendārā. Ņemam vērā faktisko situāciju. Piemēram, krimināllietās jāievēro apcietinājuma termiņi un operatīvā steidzamība: tās lietas tiesa turpina skatīt. Noilgumi ir apturēti, vai arī pagarināts to izskatīšanas termiņš. Savukārt procesuālie termiņi nav atcelti, tiesas tos var gan atjaunot, gan pagarināt. Ārkārtējās situācijas regulējumā ir precizēti materiāli tiesiskie termiņi (laikā norobežo kādu tiesību pastāvēšanu un nav atjaunojami),” skaidro Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja.
“Gribu uzsvērt, ka tiesas šobrīd strādā ar pilnu jaudu. Rīgas apgabaltiesā tiek iztiesāts tikpat daudz lietu, cik iepriekš. Līdzīgi kā citviet sabiedrībā, arī tiesā ir mainījusies saskarsmes forma,” secina Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja D. Vilsone.
Rīgas tiesu apgabala tiesās saņemto un izskatīto lietu skaits 2020. g. pirmajos trijos mēnešos
Apgabaltiesas priekšsēdētāja sekmīgai tiesu darbības funkcionēšanai atzinīgi novērtē tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. “Portālā tiesas.lv var iepazīties ar to, kā Administratīvā rajona tiesā notiek tiesas sēde, izmantojot “Microsoft Teams” videokonferenču pakalpojumu. Šobrīd tā ir vienīgā šajā programmā notikusī tiesas sēde. Uzskatu, ka tā ir drosmīga un inovatīva pieeja.
Tā kā atšķirībā no citām valstīm Latvijā līdz šim nav veikti uz vispārējās jurisdikcijas tiesām attiecināmie normatīvā regulējuma grozījumi, kas pieļautu tiesu pakalpojumu sniegšanu citās platformās, piemēram, nopratināšanu un tiesas sēdes, saziņai ar iestādēm un citām tiesām izmantojam visus Tiesu administrācijas nodrošinātos rīkus: drošos kanālus, videokonferenču iekārtas u. c.,” norāda D. Vilsone.
Lietu dalībniekus Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja aicina ārkārtējās situācijas laikā neaizmirst par saskarsmes nodrošināšanu ar tiesu.
“Dzīvesvietas maiņas gadījumā lūdzam paziņot tiesai savu jauno adresi, arī e-pasta adresi. Ja tiesai ir zināma personas e-pasta adrese, visus dokumentus varam nosūtīt elektroniski.
Tiesas ņem vērā ārkārtējo situāciju, un neviens tiesnesis neskatīs lietu, ja būs kaut mazākās šaubas, ka lietas dalībnieks nav saņēmis dokumentus. Tiesas saprātīgi un objektīvi vērtē un cenšas noskaidrot, vai personai ir kļuvusi zināma informācija, kad un kādā formā tiesas process notiks. ”
