Viens no jautājumiem, kas tika apspriests diskusijā “Kam ir un kam nav izdevīgi drosmīgi tiesneši”, bija par to, ko darīt ar tiesnešu un prokuroru imunitāti – atteikties no tās, atteikties daļēji vai atstāt spēkā šībrīža kārtību. LV portāls apkopojis šajā jautājumā paustos tiesu sistēmas profesionāļu viedokļus.
Aldis Lasmanis, Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurors
No šīs imunitātes vajadzētu atteikties daļēji. Rodas iespaids, ka lielākajai daļai sabiedrības šķiet, ka tiesneši un prokurori var darīt, ko grib, un viņiem nekāds sods par šīm darbībām netiek piemērots, jo ir attiecīgā imunitāte. Patiesībā tā garoza ir daudz cietāka. Piemēram, prokurors šķērso krustojumu brīdī, kad luksoforā deg sarkanā gaisma. Cilvēkam, kam nav šādas imunitātes, tiek piemērots sods, bet prokuroram ir daudz nopietnākas sekas – šo jautājumu izskata prokuratūrā, samazina amatalgu.
Jāpiemin arī viedoklis par neseno gadījumu ar konkrēto tiesnesi, kura brauca pie stūres reibumā: daudzi domā, ka viņai, redz, par to nekāds sods netiek piemērots, nav jāatsēž, kā tautā saka, “sutkas” un viņa var braukt tālāk. Vai tad sabiedrība labāk gribētu otru variantu? Pieļauju, ka šī tiesnese ar lielāko prieku samaksātu sodu, aizietu "atsēdēt" tās diennaktis, nebrauktu ar mašīnu, bet turpinātu strādāt par tiesnesi. Aicinu par to padomāt.
Daiga Vilsone, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja
Jautājums nav vienkāršs, un šajā vēstures attīstības posmā pilnībā atteikties no tiesnešu imunitātes nebūtu pareizi. Mani ļoti uzrunā prokuratūras pieeja – kvalifikācijas kolēģija, kas vienlaikus prokuratūrā izskata šīs disciplinārlietas, ir paredzējusi, ka, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tiek piemērots algas samazinājums tādā apmērā, kāds tas būtu, ja personai vajadzētu samaksāt administratīvā pārkāpuma sodu. Tiesnešu disciplinārlietu kolēģijai ir mazliet citāda pieeja. Mēs reizēm aprobežojamies tikai ar piezīmēm vai izskatīšanu, tāpēc šajā ziņā noteikti būtu ko mācīties no prokuratūras.
Otrkārt, kā mēs zinām, bieži vien administratīvo pārkāpumu soda kvītis un pēc tam lietas izskata policijas darbinieki, savukārt tiesnešiem savā darbā ir jāvērtē policijas darbinieku paveiktā darba kvalitāte, sastādītie akti, materiāli un izmeklēšanā veiktās darbības. Šeit veidojas disonanse. Un mēs varam runāt par problēmu, kas ir ne tikai Latvijā, bet arī pārējā Eiropā, kur ir mazo apdzīvoto vietu problemātika: cits citu pazīst, reizēm sodi tiek piemēroti nepamatoti (un otrādi). Šis jautājums nav tik skaidrs, un šobrīd diskusija notiek arī Saeimā.
Alla Šilova, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece
Mēs šobrīd apspriežam ārkārtīgi nepatīkamu gadījumu visam tiesnešu korpusam. No tiesnešu kopskaita varbūt tikai nepilns 1% ir tiesneši, kuri veikuši šādus pārkāpumus. Piekrītu, ka par braukšanu alkohola reibumā tiesnese ir saņēmusi bargu sodu, un viņa tiktu sodīta arī tādā gadījumā, ja tiesnešiem nebūtu administratīvās imunitātes. Tiesnese saņemtu gan sodu pēc administratīvā pārkāpuma lietas, gan arī šo sodu.
Turpmāk varētu atteikties no tiesnešu imunitātes, jo tiesneši labprātāk izvēlētos samaksāt naudas sodu par nelieliem ātruma pārkāpumiem, par automašīnas novietošanu neatļautā vietā, nevis stāties vēl arī disciplinārlietu kolēģijas priekšā. Taču būtu labi nošķirt, par kādiem pārkāpumiem tiesnesim būtu tāda pati atbildība kā jebkuram citam cilvēkam un kad tomēr šai administratīvajai imunitātei būtu jāsaglabājas.
Marianna Terjuhana, Zemgales apgabaltiesas tiesnese
Par šo jautājumu esam daudz diskutējuši ar kolēģiem Zemgales apgabaltiesā. Šis ir diezgan “karsts” jautājums, un vienprātības, domāju, arī nebūs. Pēc manām domām, nebūtu labi vienlaikus piemērot gan disciplināratbildību, gan administratīvo atbildību, jo tas varētu izskatīties pēc dubultas sodīšanas. Īpaši, ja ņemam vērā, ka discplinārkolēģija var piemērot atalgojuma samazināšanu un tad vēl jāmaksā administratīvā pārkāpuma sods. Bet, domāju, tiesneši ir pietiekami drosmīgi, lai atteiktos no administratīvās imunitātes, taču vairākums gan droši vien iestātos par to, lai nebūtu vēl arī disciplināratbildības.
Juris Stukāns, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis
Uzreiz varu visus mierināt: no nākamā gada 1. janvāra nevienam nebūs "jāatsēž" diennaktis, jo vecais Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudē savu spēku un jaunais Administratīvās atbildības likums vairs neparedz arestu. Līdz ar to nevienam dzērājšoferim nebūs jāiet "atsēdēt" diennaktis. Jautājumā par imunitātes atcelšanu man būtu ieteikums padomāt – nu labi, jūsu priekšā tiesā sēdētu tiesnesis, par kuru jūs sodu reģistrā varētu uzzināt informāciju, ka viņam, piemēram, gada laikā ir tūkstotis pārkāpumu. Vai šāds tiesnesis varētu lemt par jūsu pārkāpumiem? Viņš pārkāpj likumu, bet mani, lūk, varēs tagad notiesāt?
Starptautiskie eksperti mums norādīja – tiesnešiem jāatceļ administratīvā imunitāte, jo visi ar imunitāti saprot pasargāšanu no soda. Taču tiesnesis un prokurors nav pasargāts no soda, viņam vienkārši tiek piemērots cits soda veids. Diskusijas dalībnieki pareizi teica – kolēģu priekšā taisnoties par savu pārkāpumu ir nepatīkamāk, nekā izdot naudu par sodu. Varbūt jārunā nevis par imunitāti, bet gan par to, kāda būtu adekvāta reakcija uz tiesneša pārkāpumu. Jo, skatoties no tādas normālas pieejas, – pirms ievēlam tiesnesi, mēs atlasām labāko kandidātu, kurš nepieļautu iespēju, ka viņš savā dzīvē vēl varētu izdarīt pārkāpumus. Saeima pagaidām ir lēmusi, ka tiesnešiem turpmāk būs dubultā atbildība: gan administratīvā, gan disciplinārā.
