TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
21. janvārī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
5
5

Tiesnešu administratīvās atbildības imunitāte nav instruments, lai izvairītos no soda

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Runājot par tiesnešu administratīvās atbildības imunitāti, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja tiesnese Sandra Strence skaidro, ka tiesnešiem un prokuroriem, pretēji bieži dzirdētajam uzskatam, ar šo normu nebūt nav paveicies. “Tiesnešiem un prokuroriem nav pieejams šis vienkāršais ceļš – atbildēt administratīvā kārtā, par izdarīto pārkāpumu samaksājot tikai sodu.”

īsumā
  • Par administratīvajiem pārkāpumiem tiesnešiem un prokuroriem tiek piemērota disciplinārā atbildība – līdz pat amata zaudēšanai.
  • Lietas ierosināšana, paskaidrojuma prasīšana, rakstīšana, atbildēšana komisijas priekšā, lietas izskatīšana, ko dara 10 kolēģi, ministrijas pārstāvji, Tiesu administrācijas pārstāvji. Tas ir garš un nepatīkams process – atbildēt disciplināri.
  • Tiesnešu administratīvās atbildības imunitāte un terminoloģija radusies laikā, kad šāda norma bija nepieciešama un būtiska.

Šī gada sākumā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atkārtoti iesniedzis Tieslietu padomes priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam lūgumu iekļaut tuvākās Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā jautājumu par tiesnešu imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās un lemt par atbalstu nepieciešamo grozījumu virzībai likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Tieslietu ministrija uzsver, ka šobrīd ir noslēgusies administratīvo sodu sistēmas reforma – parlamentā ir pieņemts Administratīvās atbildības likums, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Ņemot vērā, ka jaunais likums izslēdz administratīvo arestu kā soda veidu, publiskajā telpā tiek aktualizēts tiesnešu imunitātes jautājums.

Vērtējot vairākkārt apspriesto un plašās diskusijās izvērtēto jautājumu – atcelt vai neatcelt tiesnešu administratīvās atbildības imunitāti –, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Sandra Strence skaidro, ka šādai normai tomēr būtu jāpastāv, tā pastiprina tiesnešiem un prokuroriem uzlikto atbildību.

“Administratīvie pārkāpumi ir tie, par kuriem cilvēks samaksā vai izcieš uzlikto sodu un turpina savu dzīvi tālāk. Ja persona bijusi krimināli sodīta, šis “zīmogs” ir uz visu dzīvi neatkarīgi no sodāmības dzēšanas. Ir daudz profesiju, uz kurām ceļš ir slēgts, ja cilvēks ir bijis krimināli sodīts, arī jaunības karstumā, nedomājot par nākotni. Taču administratīvie pārkāpumi šādas sekas uz cilvēka karjeru un tālāko dzīvi neatstāj. Tiesnesim (un prokuroram), ja viņš pieļāvis administratīvo pārkāpumu, jāatbild disciplināri. Un domāju, ka sabiedrībā ir zināms – disciplinārā atbildība var nozīmēt arī amata zaudēšanu,” skaidro S. Strence.

“Starp salīdzinoši smagiem administratīvajiem pārkāpumiem jāmin tas, kuru likumdevējs ir uzskatījis par tik smagu, ka ir piemērojama arī brīvības atņemšana, arests līdz 15 diennaktīm, – par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Jebkurš cits samaksās sodu – lai kāda tā summa arī nebūtu. Kā tas dzīvē notiek, izvēlēsies paņemt atvaļinājumu un izcietīs sev piemēroto sodu. Nezaudējot darbu, nezaudējot reputāciju.  

Tiesneša un prokurora gadījumā tā nenotiek. Tiek piemērota disciplinārā atbildība, un šādā gadījumā tiek zaudēts amats. Domāju, ka tiesneši un prokurori, kas arī ir tikai cilvēki, visticamāk, gribētu, lai viņiem piemēro tādu pašu administratīvo atbildību kā jebkuram sabiedrības loceklim, nevis šādu kaunu, reputācijas un amata zaudēšanu,” norāda tiesnese.

Disciplināratbildība nav maznozīmīga

“Esmu bijusi arī disciplinārkolēģijas locekle. Tolaik tika izskatītas vairākas disciplinārlietas sakarā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Viena no tām – tiesnese bija iekļuvusi avārijā ar vairākiem iesaistītajiem transportlīdzekļiem. Vainīgais šādā gadījumā vienmēr ir pēdējā transportlīdzekļa vadītājs. Kolēģe bija pēdējā. Varētu galvot, ka viņa daudz labprātāk būtu samaksājusi naudas sodu, kas piemērojams par šādu pārkāpumu, nevis pārdzīvojusi visu disciplinārlietas procesu. Lietas ierosināšana, paskaidrojuma prasīšana, rakstīšana, atbildēšana komisijas priekšā, lietas izskatīšana, ko dara 10 kolēģi, ministrijas pārstāvji, Tiesu administrācijas pārstāvji. Tas ir garš un nepatīkams process – atbildēt disciplināri,” piemēru min S. Strence.

Tiesnese vērtē, ka visbiežāk šādos gadījumos tiek izteikta piezīme, norādot, ka sabiedrībā bieži vien par šādiem sodiem veidojas sašutums. S. Strence: “Parasti – par ko sabiedrībā arī ir sašutums – aprobežojas ar lietas izskatīšanu. Rodas jautājums – kas tad tas ir? Taču disciplinārlietu izskatīšana nekad nav vienkārša. Tas noteikti nav tik vienkārši kā tad, ja ceļu policists izsaka brīdinājumu vai izraksta soda kvīti. Nav arī tā, ka kolēģi sanāk kopā, nedaudz pakaunina un parunā ar vainīgo. Tas ir process, kas noris teju mēneša garumā, ir jāskaidrojas, jāraksta paskaidrojumi, jāierodas uz sēdēm un visu laiku jādzīvo ar apziņu – kā tas ietekmēs tavu nākotni, karjeru. Tas psiholoģiski ir diezgan smagi.”

Ar lielāku atbildības sajūtu

Tiesnešu administratīvās atbildības imunitāte un terminoloģija radusies laikā, kad šāda norma bija nepieciešama un būtiska. “Šāda institūcija vēsturiski tika nodibināta, lai aizsargātu tiesnesi un prokuroru no kādu citu tiesīgo patvaļas. Lai, teiksim, neizmatotu šo administratīvās sodīšanas instrumentu ar mērķi kādu apklusināt, ierobežot, iebiedēt. Šodien tādas vajadzības – šādi sargāt tiesnesi vai prokuroru – vairs nav. Taču tas drīzāk ir profesijas atbildības un pienākuma apziņas jautājums,” skaidro tiesnese.

“Uzskats, ka visi tiesneši un prokurori, kas iestājas par administratīvās atbildības imunitātes likvidēšanu, vēlas pārkāpt likumu, ir ārkārtīgi maldīgs. Daudzi kolēģi labprāt vēlētos, ja kaut kāda iemesla dēļ noticis administratīvais pārkāpums, saņemt tādu pašu sodu kā pārējie sabiedrības locekļi. Taču mums ir šī norma, kuras atbalstītāja esmu arī es. Ja ir pārkāpums – jābūt disciplināratbildībai, lai tieši kolēģi, tiesneši varētu šo situāciju izvērtēt un spriest par piemērotu sodu.

Agrāk discplinārkolēģijas lēmums nebija pārsūdzams, tagad jau vairākus gadus ir, līdz ar to, manuprāt, tas ir jo vairāk tiesiski – piemērot disciplinārsodu. Man nešķiet pieņemami, ka tiesnesis būtu tiesīgs pildīt savus amata pienākumus, tiesāt citus, ja pirms pāris dienām būtu izcietis sodu, piemēram, brīvības atņemšanu par kādu administratīvo pārkāpumu. Šodien tiesātu kādu, ar ko vakar vienā iestādē ir atradies un izcietis sodu pats! Tas būtu absurds. Ja šo administratīvās atbildības imunitāti likvidējam, šāda situācija var rasties,” pamato tiesnese.

Tiesnešu disciplināratbildību regulē Tiesnešu disciplinārās atbildības likums, un disciplināratbildība ir viens no juridiskās atbildības veidiem. Atbilstoši likumam “Par tiesu varu” tiesnesim nevar piemērot administratīvo sodu, viņu nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā, par administratīvajiem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības.

Uzliekot disciplinārsodu, Tiesnešu discplinārkolēģijai jāņem vērā disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma raksturs, tā sekas, tiesneša vainas pakāpe nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā.

Citās jomās nodarbināto disciplināratbildību regulē, piemēram, Darba likums, Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums, Prokuratūras likums, Notariāta likums, Latvijas Republikas Advokatūras likums un Tiesu izpildītāju likums.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU