TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
14. janvārī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
3
3

Attālinātā režīmā organizēti tiesas procesi kļūst aktuālāki

Tiesu modernizācijas rezultātā videokonferences tiesās sāka ieviest 2012. gadā. Kā norāda Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas vecākā referente Igeta Horste, salīdzinot 2013. gadu ar 2018. gadu, videokonferenču iekārtu lietojuma ilguma pieaugums ir aptuveni 200 procenti.

īsumā
  • Šobrīd Tiesu administrācija nodrošina 132 videokonferenču iekārtas, no tām 94 atrodas Latvijas tiesās.
  • Piecu gadu laikā savienojuma ilgums tiesas procesiem videokonferences režīmā kļuvis trīsreiz lielāks – no 3275,5 stundām 2013. gadā līdz 9376 stundām 2018. gadā.
  • Tiesas sēdē, arī videokonferences režīmā, ir nepieciešama lietas dalībnieku klātbūtne.
  • Videokonferenču izmantošana ļauj ievērojami uzlabot drošību tiesā un daļēji samazināt konvojēšanas izmaksas.

Tiesas videokonferences var izmantot gadījumos, kad lietas dalībnieks nevar ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, ieslodzījumā, citā pilsētā vai ārzemēs, skaidro Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas vecākā referente Igeta Horste.

“Šobrīd tiek nodrošinātas 132 iekārtas. No tām 94 atrodas tiesās. Pārējās atrodas ieslodzījuma vietās, Latvijas Republikas prokuratūrā, Tieslietu ministrijā, Valsts iestāžu ekspertīžu birojā, kā arī Tiesu administrācijā. Jānorāda, ka ik gadu pieaug tiesas sēžu skaits videokonferences režīmā.

Piemēram, salīdzinot 2013. ar 2018. gadu, videokonferenču iekārtu lietojuma ilguma pieaugums ir aptuveni par divsimt procentiem. Respektīvi, ja 2013. gadā savienojuma ilgums tiesas procesiem videokonferences režīmā bija 3275,5 stundas, tad 2018. gadā, līdz decembrim, tiesas procesu savienojuma ilgums bija 9376 stundas – teju trīs reizes vairāk. Nākotnē, protams, ir jāplāno jauna papildu videokonferenču iekārtu iegāde,” norāda I. Horste.

Saskaras arī ar problēmām, taču ieguvumu – vairāk

Lielākoties problēmas un ierobežojumi saistās ar to, ka ne visas sēdes var notikt videokonferences režīmā. Tiesas sēdē, arī videokonferences režīmā, ir nepieciešama lietas dalībnieku klātbūtne, kas ne vienmēr ir iespējams. Par videokonferences izmantošanu tiesas sēdē vienmēr lemj tiesnesis, plānojot un salāgojot arī videokonferences aprīkojuma pieejamību un iespējas.

I. Horste: “Videokonferenču iekārtu pieejamība nodrošina ne tikai attālinātā režīmā organizētu tiesas procesu, bet sniedz arī tiesām iespēju vēl vairāk pastiprināt pārrobežu sadarbību. Izmantojot videokonferenci, var sazināties ar tiesām ārzemēs, gan tiesvedības procesu ietvaros, gan mācību un semināru laikā.

Savukārt videokonferenču izmantošana apsūdzēto konvojēšanas vietā sniedz divas būtiskas priekšrocības – pirmkārt, tiek ievērojami uzlabota drošība tiesā un, otrkārt, tiek daļēji samazinātas izmaksas, jo zūd nepieciešamība konvojēt apsūdzēto uz tiesu. Vidējās konvojēšanas izmaksas uz vienu tiesas sēdi, ņemot vērā iekšlietu un tiesu sistēmas izmaksas, sasniedz 112 eiro. Jānorāda, ka 2013. gadā bija 12 670 konvojēšanas gadījumi. Tomēr videokonferenču izmantošana apsūdzēto konvojēšanas vietā varētu būt intensīvāka.”

Tiesu administrācijas speciāliste norāda, ka nākotnē plānots iegādāties un aprīkot telpas ar papildu videokonferenču iekārtām gan tiesās, gan ieslodzījuma iestādēs, jo šobrīd ieslodzījuma iestādēs pieprasījums veikt tiesas sēdi videokonferences režīmā ir pārāk augsts.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU