AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
30. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
10
10

Spriedums par nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi

Satversmes tiesa 2018. gada 18. oktobrī pieņēmusi spriedumu lietā “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam” (lieta Nr. 2018-04-01). Spriedumu LV portālam skaidro Satversmes tiesas tiesnese Daiga Rezevska.

Apstrīdētā norma

Apstrīdētā norma paredz papildlikmes maksāšanas pienākumu par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi tam īpašniekam, kas ir reģistrēts zemesgrāmatā taksācijas gada 1. janvārī, nevērtējot to, kad gada ietvaros nekustamais īpašums ir bijis atsavināts.

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) norma, pret kuru tika vērtēta apstrīdētās normas atbilstība

Satversmes 105.pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”

Lietas fakti

Lieta tika ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Augstākās tiesas tiesvedībā atradās lieta, kurā pieteicēja lūdza atzīt par prettiesisku pašvaldības domes lēmumu.  Ar šo lēmumu pieteicējai aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi par visu 2011. gadu, kaut arī nekustamais īpašums ticis pārdots jau 2011. gada martā. Pieteicēja uzskatīja, ka nevar būt atbildīga par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādāšanu, jo faktiski šādu apstrādi var veikt tikai jaunais nekustamā īpašuma īpašnieks.

Satversmes tiesa šajā lietā vērtēja:

  • vai apstrīdētā tiesību norma ir pieņemta pienācīgā kārtībā;
  • vai apstrīdētajā tiesību normā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis;
  • vai šis pamattiesību ierobežojums ir samērīgs.

Pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis tika vērtēts, ņemot vērā ilgtspējību, kas ir viens no konstitucionālajiem tiesību principiem. No ilgtspējas principa izriet pienākums lauksaimniecībā izmantojamo zemi saglabāt, to efektīvi izmantot. Un Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā tiesību normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība.

Kādu funkciju pilda nekustamā īpašuma nodoklis un tā papildlikme?

Nekustamā īpašuma nodoklis pilda fiskālo funkciju, nodrošina pašvaldības budžeta ieņēmumus. Vienlaikus nekustamā īpašuma nodoklis pilda arī regulējošo funkciju. Papildlikme ir noteikta, lai veicinātu efektīvāku lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādāšanu un izmantošanu lauksaimniecības vajadzībām. Tās piemērošanai ir pozitīva ietekme uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes efektīvu izmantošanu un sakopšanu, ko pierāda Lauku atbalsta dienesta sniegtā informācija – kā gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamie zemes īpašumi ir kļuvuši sakoptāki un izmantoti atbilstoši paredzētajiem lauksaimniecības mērķiem.

Tiesas secinājumi

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma nepieciešamību, Satversmes tiesa secināja, ka nekustamā īpašuma nodokļa regulācija atbilst nodokļa vienotības principam.

Proti, nodoklis sastāv no likmes un papildlikmes, tam ir vienota administrēšanas kārtība, viens nodokļu maksātājs taksācijas gada ietvaros, iepriekš paredzama iekasēšanas kārtība un vienoti aprēķināšanas principi. Izņēmuma noteikšana, diferencējot nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus atkarībā no tā, kad nekustamais īpašums ir ticis atsavināts taksācijas jeb kalendārā gada ietvarā, samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas efektivitāti, apgrūtinātu administrēšanu, palielinātu finansiālo slogu un varētu arī apgrūtināt nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu kopumā, jo būtu grūti noskaidrot, kurš ir tas īpašnieks, kuram papildlikme ir jāmaksā.

Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka nav tādu saudzējošāku līdzekļu, kas sasniegtu apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē.

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesa atsaucās uz Satversmes ievada piektās rindkopas trešo teikumu, kas atspoguļo indivīda pienākumus pret Latvijas sabiedrību, tajā skaitā – izturēties ar cieņu pret Latvijas vidi un dabu. Satversmes tiesa arī secināja, ka saskaņā ar privāttiesiskās autonomijas principu personai pie nekustamā īpašuma atsavināšanas ir iespēja paredzēt papildlikmes aprēķināšanas kārtību, papildlikmes apmēru un privāttiesiski vienoties ar jauno īpašnieku par papildlikmes segšanas apmēru privāttiesiskā kārtībā.

Satversmes tiesa nosprieda, ka norma, kas nosaka kārtību, kādā izbeidzas nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākums par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilst Satversmē nostiprinātajām personas tiesībām uz īpašumu.

Kā šis spriedums ietekmēs nepastrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekus un tos, kas plāno šādu zemi iegādāties?

Pēc šī sprieduma pieņemšanas arī turpmāk nekustamā īpašuma īpašniekam ir jārēķinās ar pienākumiem, kas var izrietēt no īpašuma tiesībām, tostarp ar tiem pienākumiem, kas izriet no īpašuma tiesībām uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Un ilgtspējas principa ietvarā personai ar savu rūpību ir jāveicina lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana, apstrādāšana un saglabāšana nākamajām paaudzēm.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU