Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sabiedrība paudusi savu attieksmi pret valsts nozagšanu, tostarp rīkojot publiskas akcijas, bet juristu debates par jēdziena “valsts sagrābšana” iespējamo iekļaušanu likumos vēl gaidāmas.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Diskutēs par "valsts sagrābšanas" jēdzienu
Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 16. panta otro daļu, ja komisijas gala ziņojumā ir norādītas kādas institūcijas, kuru kompetencē, iespējams, ir konstatēto trūkumu novēršana, tām ir jāizvērtē ziņojumā ietvertā informācija. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911" (tā dēvētajā oligarhu krimināllietā) galaziņojumā ietverti priekšlikumi, kas saistīti gan uz krimināltiesiskās jomas pilnveidošanu, gan ar normatīvā regulējuma izmaiņām attiecībā uz vairāku institūciju darbību.
Kā informē komisijas vadītāja Inguna Sudraba, kopumā viņas vadītā izmeklēšanas komisija sagatavojusi desmit secinājumus, kas nosūtīti Ministru kabinetam, divām Saeimas komisijām un Ģenerālprokuratūrai. Bez tam Latvijas Universitātes mācībspēkiem, Latvijas Juristu biedrībai un izdevumam "Jurista Vārds" pausts mudinājums rīkot juristu diskusiju par jēdziena "valsts sagrābšana" iestrādāšanu normatīvajos aktos. "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dina Gailīte apliecina, ka specializētais tieslietām veltītais iknedēļas žurnāls šim jautājumam savās slejās plāno pievērsties. Tātad juristu debates par "valsts sagrābšanas" jēdzienu notiks.
Saistībā ar iespējamām likumu izmaiņām visvairāk priekšlikumu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas saņēmusi Saeimas Juridiskā komisija. Izskatot šos ierosinājumus, Juridiskā komisija daļu no tiem pāradresējusi krimināltiesību un konstitucionālo tiesību ekspertiem, bet atsevišķi priekšlikumi noraidīti. Tas nozīmē, ka pie dažiem jautājumiem Saeimas deputāti atgriezīsies pēc tam, kad būs saņēmuši speciālistu slēdzienu.
Lems par atbildības stiprināšanu
Saskaņā ar Juridiskās komisijas lemto Tieslietu ministrijas (TM) darba grupu eksperti līdz 9. aprīlim vērtēs iespējamos grozījumus krimināltiesiskajā regulējumā. To vidū ir ierosinājums panākt efektīvāku Krimināllikuma 300. panta (par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu) piemērošanu. Deputāts Andrejs Judins, kurš darbojās gan parlamentārās izmeklēšanas komisijā, gan ir Juridiskās komisijas loceklis, skaidro, ka saskaņā ar pašreizējo tiesu praksi ir situācijas, kad cilvēku nav iespējams saukt pie atbildības par nepatiesu liecību sniegšanu. Viņaprāt, bez likuma grozīšanas šo jautājumu atrisināt nevar.
TM darba grupai līdz 9. aprīlim jāvērtē arī priekšlikums noteikt atbildību par žurnālistu uzpirkšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus. TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina skaidro, ka šis jautājums lielā mērā ir saistīts ar likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" noteikto regulējumu par žurnālista atbildību. Krimināltiesiskā aspektā šis atbildības jautājums pirmsšķietami jau esot regulēts.
Krimināltiesību eksperti vērtēs ne tikai izmeklēšanas komisijas galaziņojumā minētos ierosinājumus, bet arī komisijas deputātu atsevišķajās domās paustos priekšlikumus. A. Judins, piemēram, norāda uz problēmu ar noilgumu un tā aprēķināšanu, ja runa ir par amata noziegumiem: atsevišķos gadījumos, kad laiks ir ļoti īss, cilvēks faktiski neesot saucams pie atbildības. Deputāts vērš uzmanību arī uz nepilnībām tiesībsargājošo iestāžu praksē saistībā ar operatīvajām darbībām.
Aktualizē lobēšanas likuma nepieciešamību
Apspriežot parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumu par lobēšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību, Juridiskā komisija nolēma vērsties valdībā. Kā atgādina Juridiskas komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, valdība jau savulaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam uzdevusi izstrādāt lobēšanas likumprojektu, tāpēc būtu svarīgi noskaidrot, ar ko šis process noslēdzies.
TM pārstāve L. Medina skaidro, ka lobēšanas likumprojekta izstrāde līdz šim nav virzījusies uz priekšu, jo secināts, ka attiecībā uz valdību lobēšanas un sabiedrības līdzdalības jautājumi ir atrisināti Ministru kabineta kārtības rullī un citos dokumentos. "Līdz ar to izlemts, ka nav lietderīgi gatavot vēl vienu paralēlu dokumentu lobēšanas likuma veidolā. Tāpat atzīts, ka attiecībā uz Saeimu lobēšanas jautājumi ir risināmi Saeimas kārtības ruļļa ietvaros," piebilst TM pārstāve.
Saeimas Juridiskās komisijas deputātu vidū gan nav vienota atbalsta idejai par lobēšanas jautājumu atrunāšanu Saeimas kārtības rullī. Deputāts Gundars Daudze: "Nu nevar kārtības rullī sabāzt visu. Es domāju, ka ir jābūt likumam, kas regulē lobiju darbību gan parlamentā un ministrijās, gan valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās." Turpretī deputātam Gunāram Kūtrim nav pārliecības par lobēšanas likuma nepieciešamību, jo, viņaprāt, ar likumu nebūs iespējams ierobežot tos deputātus, kas "pa kluso" aizstāv kādu ideju. Lai lemtu par tālāko rīcību lobēšanas jautājumā, deputāti vispirms sagaidīs valdības pozīciju.
Par koalīcijas padomes darba atbilstību Satversmei vēlas objektīvu skatījumu
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumu vērtēt koalīcijas padomes darbības atbilstību Satversmei Juridiskā komisija nolēma vispirms uzticēt Valsts prezidenta paspārnē darbojošās Tiesiskās vides pilnveides komisijas ekspertiem. Kā pamato G. Bērziņš, šī komisija ir vērtējusi Satversmi no dažādiem aspektiem un tās vērtējums nebūtu politisks.
A. Judina vērtējumā, ja vairākas partijas veido koalīciju, tad sadarbības padome ir vajadzīga. Tomēr, viņaprāt, Saeimas kartības rullī būtu jāatrunā šīs padomes darbības principi, pirmkārt jau nosakot tās dalībnieku sastāvu. Savukārt G. Daudze atgādina, ka kopš 2008. gada koalīcijas padome vairs neeksistē: "Tagad tās nosaukums ir Koalīciju veidojošo partiju sadarbības padome, un kopš 2008. gada tās apspriedes norisinās Saeimā, nevis valdībā, kā tas bija līdz tam." G. Daudze neredz iemeslus, kāpēc parlamentārā republikā koalīcijas sadarbības jautājumi nevarētu tikt apspriesti šādā formātā, jo lēmumus beigu beigās savas kompetences līmenī pieņemot vai nu deputāti, vai ministri. Turpmākais koalīciju veidojošo partiju sadarbības padomes darbības regulējums būs atkarīgs no tiesību zinātnieku skatījuma uz šo jautājumu.
Par Policijas akadēmiju skaidrību sola līdz septembrim
Viens no priekšlikumiem, ko parlamentārās izmeklēšanas komisija nosūtījusi Ministru kabinetam (MK), saistās ar ideju par policijas augstskolas atjaunošanu. MK sagatavotajā atbildē uz šo priekšlikumu teikts: "Lai gūtu detalizētāku un izvērstāku redzējumu par iespējamās policijas augstskolas (akadēmijas) izveides un uzturēšanas izmaksām, nepieciešamajiem infrastruktūras un loģistikas izveides pasākumiem, kā arī nepieciešamajiem grozījumiem regulējumā, ar Iekšlietu ministrijas 19. februāra rīkojumu Nr. 1-12/236 tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurai līdz 2018. gada 1. septembrim jāsagatavo ziņojums par darba rezultātiem." Pēc iepazīšanās ar šo ziņojumu valdība lems par turpmāko rīcību.
Savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikums par operatīvās darbības subjektu skaita samazināšanu valdībā atzīts par nepietiekami argumentētu. Ministru kabineta ieskatā šobrīd nav pietiekama pamata operatīvo darbības subjektu skaita samazināšanai.
Pārbaude uzticēta amatā augstākam prokuroram
Ģenerālprokuratūrā ir izvērtēts parlamentārās izmeklēšanas komisijas aicinājums izveidot komisiju no tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, lai resoriskā pārbaudē izvērtētu kriminālprocesa uzsākšanas pamatotību un izmeklēšanas gaitu. Ģenerālprokuratūra, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 373. pantu, norāda, ka resoriskā pārbaude konkrētā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitas izvērtēšanai nav piemērojama.
"Ievērojot Kriminālprocesa likuma 36. un 37. panta prasības, prokurora uzraudzību par izmeklēšanu kriminālprocesā Nr. 16870000911 veica uzraugošais prokurors – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, tādēļ šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā pieņemto lēmumu, tai skaitā par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatotības pārbaudi uzdots veikt amatā augstākam prokuroram," teikts Ģenerālprokuratūras atbildē.
Vai kriminālprocesa Nr. 16870000911 lieta tomēr tiks iztiesāta un vai nākotnē iekšlietu un tieslietu sistēma šādās situācijās būs gatava reaģēt efektīvāk, būs atkarīgs arī no tā, kā tiks realizēti minētie parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi.
