Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Ģenerālprokurora pārskats par prokuratūras darbu 2017. gadā.
Analizējot prokuratūras 2017. gada darba rezultātus, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers secina, ka joprojām nav pamata runāt par noziegumu izmeklēšanas kvalitātes kāpumu. Šī problēma, kas jau ilgu laiku saglabā aktualitāti, ir saistīta ar izmeklēšanas iestāžu kapacitāti un resursiem.
"Tas ir negatīvs rādītājs"
Lai arī noziedzības līmenis valstī pērn salīdzinājumā ar 2016. gadu samazinājies, 2017. gadā par 105 (7,9%) audzis prokuroru atcelto lēmumu skaits par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. "Tas ir negatīvs rādītājs," ikgadējā virsprokuroru sanāksmē secināja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, piebilstot, ka tas ataino nepamatoto lēmumu skaita pieaugumu šajā jomā. Ģenerālprokurors akcentēja, ka minētā statistika, kas nebūt neliecina par kvalitatīvu darbu, attiecas uz visām izmeklēšanas iestādēm un tas esot sāpīgs jautājums jau ilgus gadus.
"Piemēram, Rīgā ievērojamā noziedzīgo nodarījumu skaita dēļ prokuratūra nespēj pārbaudīt simtprocentīgi visus atteikuma materiālus. Pārbaudām tikai tos gadījumus, par kuriem saņemta sūdzība," sacīja Ē. Kalnmeiers. Tikmēr reģionos pamatā tiekot nodrošināta pilnīga kontrole pār šiem izmeklēšanas iestāžu lēmumiem.
Ē. Kalnmeiers: "Lai arī statistiski sarucis atcelto lēmumu skaits par kriminālprocesa izbeigšanu, kā arī papildizmeklēšanai nosūtīto lietu skaits, tas nav proporcionāls kopējam lietu samazinājumam, tāpēc diemžēl nevaram lepoties ar izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanos valstī."
Prokuratūras lietvedībā 2017. gadā pieņemtas 13 483 lietas, kas ir par 926 (6,4%) mazāk nekā pirms gada, liecina statistika par prokuroru veikumu pirmstiesas procesā. Pabeigts pirmstiesas kriminālprocess pērn tika 11 767 lietās, līdz ar to atlikumā esošo lietu skaits uz 2017. gada 31. decembri bija 474. Kā salīdzināja ģenerālprokurors, šāds lietu atlikums faktiski ir divu nedēļu darbs, jo prokuratūra pabeidz ap 800 līdz 900 lietām mēnesī.
Sīkās zādzības "zog" resursus
Pretēji kopējai noziedzības samazināšanās tendencei, mazāk smagu noziegumu skaits turpina augt: 2017. gadā reģistrēti 11 485 šādi noziegumi (par 268 vairāk nekā 2016. gadā). Runa ir par Krimināllikuma (KL) 180. pantā paredzētajiem noziegumiem (zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā). Un tie veido 26% no valstī kopumā reģistrētajiem noziegumiem. "Iedomājieties, kādu Valsts policijas resursu prasa darbs ar šīm lietām!" uzsvēra Ē. Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors minēja Lietuvas piemēru, kas dekriminalizējusi daļu no KL 180. pantā paredzētajiem noziegumiem, ieviešot 112 eiro slieksni, līdz kuram noteikta administratīvā atbildība. Par zādzību nelielā apmērā kaimiņvalstī var piemērot sabiedrisko darbu, naudas sodu vai administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm.
Ē. Kalnmeiers uzsvēra, ka šī problēma ir arī Latvijā un risināma kontekstā ar jautājumu par Valsts policijas nodrošinātību ar izmeklētāju resursiem. "Cienījamie deputāti, tas nedrīkst tikt paslaucīts zem paklāja līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām," sacīja ģenerālprokurors, vēršoties pie gadskārtējā virsprokuroru sanāksmē klātesošajiem Saeimas deputātiem.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš LV portālam atgādināja, ka jautājums par sīko zādzību dekriminalizāciju Latvijā savulaik jau bijis darba kartībā. Pret šo ideju asi iebildušas tirgotāju organizācijas, norādot, ka tas būtu nelāgs signāls zagļiem, ka nu var zagt, jo kriminālatbildība atcelta. Deputāta vērtējumā sīko zādzību dekriminalizēšana būtībā nesamazinās darba apjomu: "Tāpat jau kādam tie protokoli būs jāraksta un jāvērtē, un tāpat to visu var pārsūdzēt. Tā ka no darba apjoma viedokļa lielas atšķirības nav. Un, protams, svarīgs ir jautājums, vai sabiedrība šādam solim ir gatava."
Kā LV portālu informēja Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, ministrijas šā gada darba plānā ir rīkot iespējami plašas ekspertu un iesaistīto pušu diskusijas, lai izvērtētu sīko zādzību dekriminalizēšanas iespēju. Tas palīdzētu formulēt sākotnējo pozīciju šajā jautājumā, bet šī Saeimas sasaukuma laikā līdz konkrētām likuma izmaiņām nonākt ir praktiski neiespējami.
Jāpiebilst, ka šobrīd Saeimā otrajā lasījumā jau ir pieņemti Grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz vienkāršot procedūras attiecībā uz sīkiem un mazāk smagiem noziegumiem. Arī tas būs solis izmeklētāju atslogošanas virzienā.
Policijas akadēmija 2
Runājot par izmeklēšanas kvalitātes celšanu, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis akcentēja atbilstošas izglītības nozīmi. Ministrs sacīja, ka ar cerībām raugās uz uzsākto speciālistu sagatavošanu Rīgas Stradiņa universitātē. Vienlaikus viņš atgādināja par Policijas akadēmijai līdzīgas mācību iestādes atjaunošanas ideju. "Tas ir jautājums, par ko būtu jāizlemj šā gada laikā," sacīja ministrs, piebilstot, ka jaunā izglītības iestāde varētu gatavot speciālistus ne tikai policijai, bet plašam tiesībsargājošo iestāžu lokam.
"Rīgā ievērojamā noziedzīgo nodarījumu skaita dēļ prokuratūra nespēj pārbaudīt simtprocentīgi visus atteikuma materiālus. Pārbaudām tikai tos gadījumus, par kuriem saņemta sūdzība."
Arī Ē. Kalnmeiers pauda atbalstu idejai par jaunas izglītības iestādes izveidi. "Mums jāņem vērā, ka no 2010. gada valstī nav augsta līmeņa mācību iestādes, kur specializēti gatavotu vismaz otrā līmeņa augstākās izglītības izmeklēšanas un operatīvos darbiniekus. Tas ir vajadzīgs, it sevišķi laikā, kad noziedzība strauji attīstās. Tas arī ietekmē jautājumu par speciālistu nodrošinājumu visās izmeklēšanas iestādēs. Ja valsts grib panākt kvalitatīvu un efektīvu cīņu ar noziedzību, ir jābūt motivētiem, labi sagatavotiem speciālistiem, kas nedrīkst būt pārslogoti ar nesamērīgu darba apjomu," rezumēja ģenerālprokurors.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atgādināja, ka prokuroriem, tāpat kā tiesnešiem, šajā gadā ir celtas algas vidēji par 14%. Vienlaikus viņš izteica cerību, ka atbilstošs atalgojums tiks nodrošināts no nākamā gada, kad saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu jāstājas spēkā jaunai tiesnešu algošanas kārtībai, kas skars arī prokurorus. Saskaņā ar prokuratūras datiem ģenerālprokurora mēnešalga šobrīd ir 3283 eiro (bruto) un piemaksa par amata pakāpi 1149 eiro apmērā. Prokuroru amatalga svārstās no 1926 līdz 2988 eiro mēnesī, bet piemaksas par amata pakāpi ir no 135 līdz 1046 eiro.
Uzmanības centrā – noziegumi pret bērniem
"Pirmā un galvenā prasība ir nemainīga un vispārīga – nodrošināt kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzību kriminālprocesos," uzrunājot kolēģus par šā gada darba uzdevumiem, sacīja Ē. Kalnmeiers. Saskaņā ar ģenerālprokurora aicinājumu prokuroriem pastiprināti uzmanības lokā jāpatur:
Prokuroru evakuācija un naudas trūkums degvielai
Neapskaužama situācija izveidojusies ar prokuratūras materiāli tehnisko nodrošinājumu. Paradoksāli, ka, no vienas puses, prokuratūrā nav pilnībā komplektētas štata vietas, bet vienlaikus – nav, kur darbiniekus izvietot. Viskritiskākā stāvoklī ir ēka Rīgā, Dzirnavu ielā 113, no kuras pat nācies evakuēties, jo Valsts būvniecības inspekcija aizliedza daļēju ēkas ekspluatāciju tās sabrukšanas draudu dēļ. "Tik tālu esam nonākuši... Bet prokuratūras vajadzībām atvēlētās ēkas Aspazijas bulvārī renovācijas termiņš atkal pagarināts par vienu gadu. Ja turpmāk nekas nemainīsies, plānots, ka prokuratūra šīs telpas varētu izmantot no 2021. gada," sacīja Ē. Kalnmeiers.
Kārtējo reizi par gadu pārcelta arī ēkas Kalnciema ielā 14 nodošana prokuratūras rīcībā, kur plānots pārvietot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona un Zemgales priekšpilsētas prokuratūru. Tādējādi kavējas iecerētā telpu atbrīvošana Kurzemes rajona tiesai un Zemgales priekšpilsētas prokuratūras izvākšanās no telpām sociālās mājas pagrabstāvā.
Pēc Ē. Kalnmeiera sacītā, pēdējā laikā pieaug tēriņi par degvielu, ko prokurori izmanto dienesta pienākumu veikšanai. Ģenerālprokurors pieļāva, ka finansējuma tam nepietiks un šim mērķim var nākties prasīt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
