Prokuratūras gada pārskats: jauni izaicinājumi, prioritātes saglabājas

Skaidrojot darba rezultātus skaitļos, ģenerālprokurors vērtēja gan pozitīvās, gan negatīvās tendences un nepieciešamos uzlabojumus, kas kopā ar likumdevēju būtu veicami.

Kā viens no būtiskiem problēmjautājumiem tika minēts narkokriminalitātes noziegumu skaita pieaugums. Būtiski palielinājusies narkotisko vielu kontrabanda pasta sūtījumos – pagājušajā gadā reģistrēti 1024 noziegumi par apreibinošu vielu vai radioaktīvu vielu, vai stratēģiskas nozīmes preces pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā pēc Krimināllikuma (KL) 190.¹ panta. Ģenerālprokurors norādīja, ka šādi pārkāpumi noslogo Nodokļu un muitas policijas resursus, kas nav pietiekami, lai pārbaudītu ikvienu sūtījumu.

Svarīgs jautājums ir arī sīko zādzību vismaz daļējas dekriminalizācijas nepieciešamība. Ģenerālprokurors atgādināja, ka par šo jautājumu tiek diskutēts jau kopš 2005. gada, arī pagājušogad, taču risinājumi nav rasti. Neliela apmēra zādzību, krāpšanu un piesavināšanos (KL 180. pants) skaits ir augsts, un to izmeklēšanā un iztiesāšanā tiek tērēti resursi, noslogojot tiesībsargājošās iestādes.

Satraucošs rādītājs ir gan nepilngadīgo noziedzības līmeņa pieaugums, gan nepilngadīgo cietušo skaits. 2018. gadā tiesai nodotas 528 nepilngadīgu personu lietas, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2017. gadā. Tāpat ģenerālprokurors vērsa uzmanību uz sevišķi smagu noziegumu skaita pieaugumu. Pēdējo 20 gadu laikā būtiski samazinājies tīšu slepkavību skaits, taču pērnā gada laikā tas pieaudzis (KL. 116.–118. p.). “Lai gan skaitlis nav liels – tikai pieci gadījumi –, tās tomēr ir piecu cilvēku dzīvības, un tas ir būtiski,” norādīja Ē. Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors kā problēmu minēja arī izmeklēšanas iestāžu darba kvalitāti, jo par 45%, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieauguši prokuroru atceltie lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.1 Kritizēta tika arī tiesu spriedumu kvalitāte, norādot, ka pieaudzis iesniegumu un protestu skaits par jau spēkā esošiem tiesas nolēmumiem kriminālprocesos. “Tas ir kopējs brāķis, kas nozīmē, ka tiesnesis, rakstot spriedumu, ir pieļāvis kļūdu, bet ne prokurors, ne advokāts to nav pamanījis. Iesniegumu protesti tiek virzīti notiesāto personu interesēs, lai uzlabotu viņu stāvokli,” norādīja Ē. Kalnmeiers. Pagājušajā gadā Augstākajā tiesā tika iesniegts 61 protests par spriedumiem, kas stājušies spēkā, kas ir teju uz pusi vairāk nekā 2017. gadā.

Ģenerālprokurors atzina, ka šajā gadā prioritātes paliek nemainīgas:

• Prasības par kvalitatīvas pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodrošināšanu, it sevišķi kriminālprocesos, kuri uzsākti par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar:
  • noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu;
  • bērnu tiesību pārkāpumiem;
  • Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem;
  • Valsts kontroles revīzijas materiāliem;
  • korupciju u. c.
• Virsprokuroru pienākumos ir pastāvīgi kontrolēt un nodrošināt kvalitatīvu un efektīvu pirmstiesas izmeklēšanu.
• Pastiprināti kontrolēt un veicināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu tās interesēs.
• Turpināt prokuroru profesionālās darbības novērtēšanu.
• Sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju turpināt apgūt Eiropas Komisijas piešķirtos 11,76 miljonus eiro tiesu, prokuratūras un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācībām, tādējādi aptverot arī Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020. gadam ietverto uzdevumu prokuratūrai – nodrošināt finanšu noziegumu kvalitatīvu un pietiekami ātru izmeklēšanu, vainīgo personu saukšanu pie kriminālatbildības un noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam un radītajām sekām atbilstošu un samērīgu sodu piemērošanu.

Kopumā 2018. gadā prokuratūra saņēmusi nedaudz vairāk kā 13 tūkstošus lietu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn.

1 No Izmeklēšanas iestādes saņemot atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, vēstulē jābūt norādītai arī informācijai, kur pieņemto lēmumu var pārsūdzēt. Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu var pārsūdzēt noziedzīgā nodarījumā cietusī persona, kontrolējošās un uzraugošās iestādes, kā arī bērnu tiesību un aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas. Lai pārsūdzētu pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jāsagatavo iesniegums un jāiesniedz attiecīgajai prokuratūrai 10 (desmit) dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Ja lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pieņēmis prokurors, nevis izmeklētājs, to var 10 (desmit) dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram. Prokurors var piekrist sūdzībā minētajiem argumentiem un apstākļiem, tos apmierinot un pilnībā vai daļēji atceļot vai grozot izmeklēšanas iestādes lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Prokurors var arī nepiekrist sūdzībā minētajiem argumentiem un apstākļiem, tos noraidot, kriminālprocess tādā gadījumā netiks uzsākts.