AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
12. februārī, 2018
Lasīšanai: 11 minūtes
9
9

Maksātnespējas process: vai skaļās lietas ir pagātne?

LV portāla infografika; Avots: Tieslietu ministrija, Maksātnespējas administrācija

Lai izvērtētu līdz šim paveikto "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020.  gadam" realizācijā un noteiktu jaunus uzdevumus, šodien, 12. februārī , tiekas Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome. To, ka situācija maksātnespējas procesa jomā pēdējos gados ir uzlabojusies, pirms nedēļas jau secināja Tieslietu padome. Tam piekrīt arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL), tiesa, ar piebildi – tas nenozīmē, ka problēmas šajā jomā vairs nepastāv.

īsumā
  • Eksperti secina, ka 2017. gadā stiprināta Maksātnespējas administrācijas kapacitāte un uzlabota administratoru darba un kvalifikācijas kontrole.
  • Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn sūdzību skaits par administratoru darbu sarucis par 39,7%.
  • Saeima 1. februārī konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas ļaus novērst ieilgušus strīdus maksātnespējas procesā.
  • Ārvalstu investoru padome Latvijā rosina veidot kopīgu platformu publiskai un privātai sadarbībai ekonomiskās noziedzības apkarošanā.

Vēsturiskā atmiņā saglabājies priekšstats?

ĀIPL izpilddirektores Martas Jaksonas vērtējumā iepriekšējā gada laikā ir panākti uzlabojumi maksātnespējas procesa uzraudzības jomā: "Stiprināta Maksātnespējas administrācijas (MNA) kapacitāte, iestādei ir jauna, uz pārmaiņām orientēta vadība, ko vērtējam pozitīvi. Būtiski uzlabota arī administratoru darba un kvalifikācijas kontrole. Redzam arī, ka ir aktivizējusies cīņa ar noziedzīgiem grupējumiem – sākti vairāki kriminālprocesi par skaļām lietām, kas saistītas ar maksātnespējas procesa ļaunprātīgu izmantošanu. Taču tas nenozīmē, ka problēmu vairs nav."

Tieslietu ministra padomnieks Edgars Stafeckis norāda, ka par situāciju maksātnespējas jomā zināmā mērā vēl saglabājusies vēsturiskā atmiņa. "Ārvalstu investoru padome, Komercbanku asociācija un citi šobrīd vairs nemin pēdējā laikā notikušas konkrētas skaļās lietas. Jā, ir zināma šaubu ēnu, bet nav konkrētu piemēru. Ja tādi būtu, par tiem neklusētu. Pirms gadiem četriem katru mēnesi "uzpeldēja" kāda maksātnespējas lieta, kur kāds kaut ko bija mēģinājis izkrāpt vai kā citādi pārkāpt likumu," salīdzina E. Stafeckis.

Runājot par panāktajām pārmaiņām, E. Stafeckis akcentē uzsākto administratora profesijas reformu. Saskaņā ar to:

  • administratori pielīdzināti valsts amatpersonām (2017. gads ir pirmais pilnais gads, par kuru visi administratori deklarēs savus ienākumus kā valsts amatpersonas);
  • ieviesta administratoru eksaminācija un stiprināta disciplināratbildība, izveidota jauna administratoru iecelšanas un atcelšanas kārtība;
  • noteikts administratora un tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) uzraugošās personas pienākums kārtot lietvedību prakses vietā;
  • MNA piešķirtas tiesības veikt neplānotas pārbaudes administratoru prakses vietās.

Savukārt ar labojumiem normatīvajā regulējumā:

  • salāgoti likumi, skaidri nosakot, par kādiem maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumiem ir administratīvā un par kādiem iestājas kriminālatbildība;
  • pilnveidota kartība, saskaņā ar kuru administratora amata kandidātu maksātnespējas procesam no rindas izvēlas un tiesai iesaka MNA;
  • ierobežota parādnieku "ceļošana" pa tiesām, nosakot, ka tiesa lietu izskata pēc parādnieka juridiskās/deklarētās adreses, kas reģistrēta 3 mēnešus pirms maksātnespējas/TAP pieteikuma iesniegšanas;
  • TAP uzraugošajai personai atzinumā jāargumentē, vai kreditora prasījums ir pirmsšķietami pamatots;
  • kreditori brīvi izraugās tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzītāju, un iespējams zvērināta revidenta atzinums par kreditoru iebildumiem.

"Sāk respektēt valsts varu un likumu"

Kā rāda statistika, laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 23. novembrim saistībā ar iespējamiem būtiskiem pārkāpumiem maksātnespējas vai TAP lietās Ģenerālprokuratūra Augstākajā tiesā iesniegusi kopumā 57 protestus par tiesu nolēmumiem, no kuriem lielākā daļa (41 protests) atzīti par pamatotiem. Situācijai ir tendence uzlaboties: ja 2014. gadā tika iesniegti 18 protesti (no kuriem apmierināti 15), 2017. gadā iesniegti vairs tikai 7 protesti, no kuriem pagaidām par pamatotu atzīts viens (2 noraidīti, 4 vēl procesā).

Vērtējot tiesu praksi, ĀIPL izpilddirektore M. Jaksona atzīst, ka būtiski uzlabojumi vērojami Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta darbā. "Taču kopumā kritika vēl aizvien izskan saistībā ar tiesvedības ilgumu (tiesvedība, kas ilgst septiņus gadus, nav atzīstama par saprātīgu laika izpratnē), tāpat zemāko instanču darbā novērots zemāks kvalitātes līmenis, spriedumi bieži ir nepamatoti," viņa piebilst.

Savukārt MNA dati liecina, ka, salīdzinot ar 2016. gadu, pērn par 39,7% samazinājies iestādei iesniegto ar administratoru rīcību saistīto sūdzību skaits. Kopumā MNA 2017. gadā saņēmusi 132 sūdzības par 85 administratoru rīcību: 50 gadījumos atzīti normatīvo aktu pārkāpumi, 90 gadījumos sūdzības noraidītas, bet piecos gadījumos tika izbeigta sūdzības izskatīšana. Normatīvos aktus pērn pārkāpuši 27 administratori, kas ir uz pusi mazāk nekā 2016. gadā.

"Administratori sāk respektēt valsts varu un likumu. Ja iepriekš tā bija tāda kā bravūra un pārākuma sajūta, tad šobrīd spēku samērs ir nosvēries pareizajā virzienā. Proti, ir likums un likumīgs process, bet administrators ir tikai instruments, kas to piemēro un izmanto," atsaucoties uz MNA pārstāvju secinājumiem, teic tieslietu ministra padomnieks E. Stafeckis.

Pret ieilgušiem strīdiem un par ražošanas saglabāšanu

Runājot par turpmākajām pārmaiņām maksātnespējas jomā, E. Stafeckis akcentē Saeimā 1. februārī konceptuāli atbalstītos Grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos Grozījumus Civilprocesa likumā, kas nākotnē ļaus izvairīties no ieilgušiem strīdiem maksātnespējas procesā. "Līdzšinējais regulējums ir smagnējs. Strīda gadījumā kreditoram jāceļ prasība vispārējā kārtībā, kas var nozīmēt ilgu tiesvedību paralēli maksātnespējas lietai. Ar minētajiem grozījumiem šāds strīds būs atrisināms ātrāk un efektīvāk tajā pašā rajona tiesā, kur atrodas maksātnespējas lieta, turklāt pārsūdzības iespēja paredzēta tikai apgabaltiesā. Tātad tā būs nevis paralēla tiesvedība, bet šāds strīds būs atrisināms maksātnespējas lietas ietvaros. Līdz ar to ātrāk tiks atsijāti fiktīvie kreditori, savukārt īstie kreditori straujāk varēs pilntiesīgi iesaistīties procesā," skaidro E. Stafeckis.

"Ir sajūta, ka administratori nu jau sāk respektēt valsts varu un likumu. Ja iepriekš tā bija tāda kā bravūra un pārākuma sajūta, tad šobrīd spēku samērs ir nosvēries pareizajā virzienā."

Tieslietu ministrijas darba grupa pašlaik strādā arī pie regulējuma pilnveidošanas, lai veicinātu saimnieciskās darbības turpināšanu maksātnespējas procesa ietvaros. E. Stafeckis: "Mērķis ir maksimāli censties, lai parādnieks var efektīvi atgriezties komerctiesiskajā apritē. Lai administratoram būtu interese saglabāt uzņēmumu kā kopumu, nevis pārdot, piemēram, ražošanas iekārtas pa daļām. Jo ir skaidrs, ka, pārdodot investoram ražot spējīgu uzņēmumu, ieguvums būs lielāks."

ĀIPL izpilddirektore M. Jaksona atzīmē, ka gribētu redzēt uzlabojumus tiesiskās aizsardzības procesa darbībā, jo ir daudz ierosinātu lietu, taču izdevušos ir maz. Uzlabojumi esot nepieciešami arī fizisko personu maksātnespējas procesā, kur redzams, ka parādnieki mēdz atbrīvoties no saistībām, slēpjot patiesos ienākumus.

Stiprinās administratoru darba uzraudzību

"Galvenā uzmanība pievēršama nevis izmaiņām normatīvajā regulējumā, bet tieši normatīvo aktu piemērošanai. Jāturpina stiprināt valsts institūciju analītisko kapacitāti: izmantojot 21. gadsimtam atbilstošu tehnoloģiju un metodes, jāapkopo un regulāri jāanalizē informācija, jānosaka pastāvošie un potenciālie riski, tam paredzot arī atbilstošu finansējumu," uzskata M. Jaksona.

Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina kā galvenos iestādes darbības virzienus šajā gadā min darba turpināšanu pie jautājumiem, kas saistīti ar administratora amata darbību, preventīvās uzraudzības nostiprināšanu praksē, kā arī jaunu risinājumu meklēšanu, lai celtu uzraudzības efektivitāti. Pastiprināta uzmanība tikšot veltīta maksātnespējas procesa izmaksu kontrolei, īstenojot uzraudzības pasākumus, tostarp veicot klātienes pārbaudes un piedaloties kreditoru sapulcēs. I. Šteina arī sola pilnveidot Elektronisko maksātnespējas uzraudzības sistēmu, uzlabojot rindas darbību un nodrošinot MNA darbības efektivitātes celšanu.

"Sadarbībā ar valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām tiks organizēti informatīvie pasākumi tiesiskā aizsardzības procesa popularizēšanai. Plānots arī veicināt informācijas apriti par kreditoru tiesību īstenošanas iespējām maksātnespējas procesos," piebilst I. Šteina.

Ar kopīgu platformu pret ekonomisko noziedzību

Ekonomisko noziegumu apkarošana ir tā joma, kurai būtu pastiprināti jāpievērš uzmanība, jo tā apdraud valsts un tautsaimniecības kopējo attīstību, – rezumē ĀIPL izpilddirektore M. Jaksona.  "Runa nav tikai par maksātnespējas administratoru pieļautajām nelikumībām vai ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu, bet gan par negodprātīgu uzņēmējdarbību – korupciju, kukuļošanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tirgus manipulācijām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpšanu. Šajā jomā noteikti jāstiprina kompetence it visos līmeņos un iesaistītajās iestādēs, jāveic preventīvais darbs. Jāuzlabo sadarbība iesaistīto valsts iestāžu starpā – jāspēj mērķtiecīgi iegūt un izmantot informāciju, kā arī savstarpēji dalīties ar iegūto informāciju, zināšanām un prasmēm," skaidro ĀIPL pārstāve.

Viens no ĀIPL priekšlikumiem ir veidot platformu publiskai un privātai sadarbībai ekonomiskās noziedzības apkarošanā, lai privātais sektors, uzraudzības iestādes, regulatori un tiesībaizsardzības iestādes savstarpēji dalītos ar informāciju un zināšanām.

Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes loma

Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva un koordinējoša starpnozaru institūcija, kuras darbības mērķis ir konsultēt tieslietu ministru maksātnespējas jomas attīstības jautājumos, kā arī veicināt politikas veidošanu un īstenošanu maksātnespējas jautājumos. Šī institūcija izveidota saskaņā ar Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes nolikumu.

Padomei noteikti šādi uzdevumi:

  • analizēt stāvokli valstī attiecībā uz maksātnespējas jautājumiem;
  • sniegt ieteikumus par maksātnespējas jautājumu risināšanu valstī;
  • sekmēt maksātnespējas jomu regulējošo tiesību aktu pilnveidošanu.

Padomes sastāvā ir 14 locekļi:

  1. tieslietu ministrs (padomes priekšsēdētājs);
  2. ekonomikas ministrs;
  3. finanšu ministrs;
  4. iekšlietu ministrs;
  5. Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs;
  6. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents;
  7. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents;
  8. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs;
  9. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents;
  10. Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs;
  11. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs;
  12. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs;
  13. Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs;
  14. Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS