Pagājušajā gadā spēkā stājās vairāki grozījumi Maksātnespējas likumā. Tie paredzēja daudz stingrāku uzraudzību pār maksātnespējas administratoriem, palielinot arī valsts lomu. Administratoru sertificēšana no biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesu administrācijas asociācija" tika nodota Maksātnespējas administrācijas pārziņā. Tāpat tika noteikts, ka administratoriem ik pēc diviem gadiem jākārto kvalifikācijas eksāmens, kas ļauj salīdzinoši regulāri pārbaudīt, vai administratoru teorētiskās un praktiskās zināšanas atbilst kvalitātes prasībām. Savukārt administratora sertifikātu izsniedz uz diviem gadiem.
Līdz ar to pagājušogad organizēti divi maksātnespējas kvalifikācijas eksāmeni, prezentējot Maksātnespējas administrācijas (MNA) ziņojumu par 2017. gadu, stāstīja MNA direktore Inese Šteina. Kopumā eksāmenu kārtojuši 100 administratori, no kuriem lielākā daļa jeb 84 kandidāti to nokārtojuši, savukārt 16 administratori to nav paveikuši un sertifikātu zaudējuši. Visgrūtāk ir veicies tieši ar teorētisko daļu. "Tas nozīmē, ka administrators nav pārskatījis aktuālāko normatīvo aktu redakciju, lai to atbilstošāk piemērotu praksē. Šis zināšanu trūkums arī parādās, pārskatot sūdzības un konstatējot pārkāpumus administratoru darbā, kas arī ir lielākais klupšanas akmens administratoriem," skaidroja Inese Šteina.
Samazinājies maksātnespējas administratoru skaits
Statistika rāda, ka jaunais regulējums ir palīdzējis izsijāt maksātnespējas administratoru rindas. 2017. gadā Maksātnespējas administrācija izbeigusi 51 administratora sertifikāta darbību. Bez tiem, kas nav nokārtojuši eksāmenu, uz to nemaz nav ieradušies vai pieteikušies, sertifikāta darbība izbeigta arī tiem administratoriem, kas savu sertifikātu izvēlējušies anulēt paši. Iemesli tam ir dažādi, piemēram, ir iesākta administratīvā lietvedība pret administratoru.
MNA konstatējusi arī administratoru pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Dažādu iemeslu dēļ no amata atstādināti seši administratori, bet astoņiem apstādināta sertifikāta darbība. Savukārt Disciplinārlietu komisija ir izskatījusi septiņas disciplinārlietas pret administratoriem, no kurām četros gadījumos uzlikti disciplinārsodi, tajā skaitā izteiktas divas piezīmes, nepiemērojot naudas sodu, un divi rājieni, piemērojot naudas sodu par kopējo summu 10 200 eiro. Te jānorāda, ka arī disciplināratbildība ir jauninājums kopš pagājušā gada. Maksātnespējas likums paredz, ka administratoram var piemērot:
- piezīmi, piemērojot naudas sodu līdz 150 eiro apmērā vai bez tā;
- rājienu, piemērojot naudas sodu no 150 līdz 15 000 eiro apmērā vai bez tā.
Kopumā uz 2017. gada sākumu maksātnespējas reģistrā tika reģistrēti 312 administratori, savukārt 2017. gada beigās – 255 administratori.
Visbiežāk informācija par administratoru pārkāpumiem apstiprinās
Bez eksāmena pārskatīt administratoru rindas palīdzējušas arī preventīvas pārbaudes administratoru prakses vietās. Tās MNA veikusi papildus pašreizējai uzraudzībai, sākot no 2017. gada 1. jūlija. Pārbaužu veidi ir trīs:
- plānotas pārbaudes;
- neplānotas pārbaudes;
- ieteikumu ieviešanas pārbaudes.
Būtībā tās ļauj ne tikai pārliecināties par administratora rīcības pamatotības iemesliem, bet arī iegūt un pārbaudīt noteiktus ar maksātnespējas procesu saistītus dokumentus. Kopumā 2017. gadā jau veiktas 23 pārbaudes, kurās pārbaudīti 24 juridisko personu un 8 fizisko personu maksātnespējas procesi.
Kā skaidrots MNA ziņojumā, pārbaudēs parasti apstiprinās MNA rīcībā esošā informācija par administratora biežāk pieļautajiem pārkāpumiem. Visbiežāk pārkāpumi ir saistīti ar Maksātnespējas likumā noteikto termiņu un kārtības neievērošanu, pēc izsoles procedūras veicamo darbību apjomu, kā arī ar nepamatotām vai nesamērīgi lielām procesa izmaksām.
Turklāt 2017. gadā MNA identificējusi 82 juridisku personu maksātnespējas procesus, kuriem ir pievēršama pastiprināta uzraudzības kontrole. Proti, administratoriem uzlikts pienākums sniegt ikmēneša atskaites par konkrētām maksātnespējas procesa pozīcijām.
Plāno plašāk informēt par kreditoru tiesībām
2018. gadā MNA sola turpināt risināt ar administratora amata darbību saistītos jautājumus, virzoties uz to, lai pabeigtu administratora profesijas reformas. Piemēram, plānots, ka šogad kvalifikācijas eksāmenu nokārtos atlikusī maksātnespējas administratoru daļa – ir ieplānoti vēl divi kvalifikācijas eksāmeni.
Paralēli tam MNA sola arī pārskatīt preventīvās uzraudzības mehānismu praktisko piemērošanu, kā arī meklēt arvien jaunus risinājumus uzraudzības efektivitātes paaugstināšanai. Kā norādīja Inese Šteina, pārbaudes MNA turpinās veikt un darīs to vēl biežāk, pastiprinātu uzmanību veltot maksātnespējas procesa izmaksu kontrolei, lai tās nebūtu nesamērīgi augstas.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs īpaši uzteica veiksmīgo sadarbību ar Valsts policiju, KNAB un prokuratūru 2017. gadā, norādot, ka līdz ar to maksātnespējas procesu uzraudzības efektivitāte ir būtiski paaugstinājusies.
MNA sola turpināt iesākto sadarbību ar valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā arī popularizēt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Tā neefektivitāti akcentēja arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Helmuts Jauja, norādot, ka Latvijā joprojām ir vāja uzņēmumu glābšanas kultūra. Lai gan ir TAP, tomēr statistiski ļoti maz uzņēmumu tiek atveseļoti, tāpēc ir svarīgi meklēt tam iemeslus, kas ir darbs ne tikai Tieslietu ministrijai, bet arī uzņēmēju organizācijai.
Tāpat MNA sola arī daudz labāk informēt sabiedrību, īpašu uzmanību veltot kreditoru tiesībām.
Cita starpā jānorāda, ka MNA prioritāte 2018. gadā ir arī izvērtēt alternatīvus MNA finansēšanas avotus.
