Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēde.
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Jārunā latviski, paplašinātas iespējas izdot kriminālvajāšanai, darbs videokonferences režīmā tikai izņēmuma kārtā un demogrāfijas jautājumu komisija. To līdz ar vairākām citām izmaiņām deputātu darbā paredz grozījumi Saeimas kārtības rullī – likumā, kurā apkopotas parlamenta darba procedūras un noteikumi. Izmaiņas stājas spēkā 25. jūnijā.
Grozījumi Saeimas kārtības rullī paredz vairākas izmaiņas, kuras attiecas uz deputāta izdošanu kriminālvajāšanai. Ar izmaiņām precizēts, ka Saeimas piekrišana būs vajadzīga arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana uzsākta pirms Saeimas locekļa pilnvaru apstiprināšanas.
Līdz šim Saeimas kārtības rullī bija noteikts, ka Saeima pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma lemj par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai. Tagad precizēts, ka parlaments pēc minētās komisijas ziņojuma lemj arī par piekrišanu deputāta piespiedu atvešanai, personas vai mantas apskatei un dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa.
Deputāts, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, būs uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu. Līdz šim izslēgšana no Saeimas sastāva kriminālvajāšanas gadījumā bija paredzēta tikai līdz ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā.
Iepriekš, ja deputātam tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums –, tad viņam uz apcietinājumā pavadīto laiku tika pārtraukta mēnešalgas izmaksa. Ar grozījumiem noteikts: ja deputātam piemērots drošības līdzeklis, kas liedz piedalīties Saeimas sēdē, tad viņam tiks pārtraukta mēnešalgas, kā arī transporta un mājokļa īres izdevumu kompensācijas izmaksa gadījumos, kad tāda ir paredzēta.
Ar grozījumiem kārtības rullī nostiprināts deputātu pienākums parlamentā runāt latviešu valodā.
Saeimas Ētikas kodekss paredz: “Deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi. Saeimas telpās deputāti savstarpēji un saziņā ar Latvijas sabiedrību lieto valsts valodu. Deputāts nepieļauj rīcību, kas var radīt šaubas par latviešu valodas nozīmību.” Līdz šim parlamenta Ētikas kodeksā bija noteikts: “Deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi. Deputāts saziņā ar Latvijas sabiedrību nepieļauj rīcību, kas radītu šaubas par latviešu valodas nozīmību.”
Ar grozījumiem tagad noregulēta kovida pandēmijas laikā plaši izplatītā un joprojām praktizētā deputātu dalība komisiju sēdēs attālināti, izmantojot videokonferences rīku.
Turpmāk Saeimas komisijas loceklis atklātā komisijas sēdē var piedalīties attālināti, izmantojot videokonferences rīku, “ja viņš nevar ierasties šīs sēdes norises vietā ārkārtas situācijas dēļ vai ja pastāv citi īpaši apstākļi, kuru dēļ viņa dalība komisijas sēdē klātienē nav iespējama”.
Noteikts, ka, piedaloties komisijas sēdē attālināti, komisijas loceklis uzskatāms par klātesošu un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, ja:
Komisijas sēdes vadītājs piedalās sēdē tikai klātienē.
Grozījumi paredz, ka videokonferences rīka izmantošanas kārtību deputātu attālinātai dalībai komisijas sēdēs, tostarp kārtību, kādā deputāts autorizējas un apliecina dalību komisijas sēdē, kā arī piedalās balsošanā, nosaka Saeimas prezidijs.
Šī norma stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Saeimas administrācijai līdz 2026. gada 31. augustam jānodrošina droša videokonferences rīka izstrāde.
Ņemot vērā dažādos politikas dokumentos pausto nepieciešamību pievērst vairāk uzmanības demogrāfijai, ar grozījumiem viena no Saeimas pastāvīgajām komisijām – Ilgtspējīgas attīstības komisija – tiks pārveidota par Ilgtspējīgas attīstības un demogrāfijas jautājumu komisiju. Komisijas nosaukuma maiņa stājas spēkā līdz ar 15. Saeimas sanākšanu. Patlaban demogrāfijas jautājumu risināšanai ir izveidota Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija.
