Valsts aizsardzība
- Pakāpeniski palielinās finansējumu valsts aizsardzībai
Aizsardzības ministrija informē, ka finansējums aizsardzības nozarei 2024. gadā sasniegs 1 280 380 620 miljonus eiro jeb 2,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 141,56 miljoniem eiro vairāk nekā aizvadītajā gadā.
Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, Latvija arī turpmāk nodrošinās pakāpenisku aizsardzības finansējuma pieaugumu, lai 2027. gadā tas sasniegtu 3% no iekšzemes kopprodukta.
Finansējuma palielināšana pa gadiem noteikta Valsts aizsardzības finansēšanas likuma grozījumos, kuri stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, nodrošinot straujāku valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, likumā paredzēts pakāpeniski palielināt aizsardzības finansējumu arī pēc 2025. gada, proti, 2026. gadā tam atvēlot ne mazāk kā 2,75%, bet 2027. gadā un turpmākajos gados – ne mazāk kā 3% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP.
Plānots, ka no 2023. līdz 2027. gadam ik gadu aizsardzības budžetā papildus tiks ieguldīti 200 miljoni eiro pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai.
Aizsardzības ministrijas 2024. gada galvenās budžeta prioritātes būs Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju pilnveidošana – vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzības attīstīšana, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmas iegāde –, kā arī pilnvērtīga valsts aizsardzības dienesta nodrošināšana Latvijas pilsoņiem un Nacionālo bruņoto spēku rezervistu sistēmas pilnveidošana. Tāpat būtiska aizsardzības nozares prioritāte ir militārās infrastruktūras, tai skaitā poligona “Sēlija”, attīstība un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana.
Valsts aizsardzības finansēšanas likums paredz ar finansiālām metodēm mērķtiecīgi paaugstināt valsts aizsardzības spējas, lai Latvija kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts izpildītu savas saistības kolektīvās aizsardzības ietvaros un lai radītu pamatu militāro spēju ilgtermiņa attīstības projektu īstenošanai, tādējādi atbalstot Latvijas iesaisti Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.
Aizsardzības ministrija: Budžets aizsardzībai 2024. gadā būs 2,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta
1. janvārī stājās spēkā Valsts aizsardzības dienesta 3. panta pirmās daļas 2. un 3. punkts, kas noteic, ka valsts aizsardzības dienestu var izpildīt arī piecu gadu laikā Zemessardzē vai rezerves virsnieka programmā militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku vienībā.
Līdz ar to valsts aizsardzības militāro dienestu var izpildīt vienā no šādiem veidiem:
- 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā;
- piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu;
- piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.
Aizsardzības ministra 2023. gada 24. maija pavēle Nr. 43-P “Par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā 2024. gadā” paredz, ka 2024. gadā iesaukums valsts aizsardzības dienestā notiek divas reizes gadā – janvārī un jūlijā.
2024. gadā tiks iesauktas:
- 600 personas 11 mēnešu ilgajam dienestam Nacionālo bruņoto spēku vienībā: 120 personas janvārī un 480 personas jūlijā;
- līdz 200 personām piecu gadu dienestam Zemessardzē;
- līdz 50 personām dienestam, piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu militārās izglītības iestādē vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā.
Pieteikšanās 2024. gada janvāra iesaukumam noslēdzās 2023. gada jūnijā, un Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka dienestam brīvprātīgi atsaucās 224 pilsoņi. Savukārt brīvprātīgi pieteikties 2024. gada jūlija iesaukumam varēja līdz 2023. gada 1. decembrim. Šādu iespēju ir izmantojuši 515 Latvijas pilsoņi.
Visa informācija pieejama rekrutēšanas platformā klustikaravirs.lv.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >>
|
Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums paredz, ka no 2024./2025. mācību gada skolās vispārējās vidējās izglītības pakāpē ieviesīs valsts aizsardzības mācību (VAM).
Likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka no 2024. gada 1. septembra valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās ir obligāta. Valsts aizsardzības mācības priekšmetu vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs apgūst divu secīgu mācību gadu laikā. Neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā tiek īstenota daļēja valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve.
Līdz 2024. gada 31. augustam valsts aizsardzības mācību vidējās izglītības programmā īsteno kā specializēto kursu veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā.
Izglītojamiem, kuri reliģiskās vai filozofiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu valsts aizsardzības mācības priekšmeta daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un procesu pielāgo individuāli, nodrošinot citu valsts aizsardzības mācības priekšmeta tēmu apguvi.
Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt patriotismu gan ikdienā, gan krīzes situācijās, kā arī radīt vēlmi un prasmes aizstāvēt Latviju. MK noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem noteikts, ka VAM ir apgūstama Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas specializētajā kursā, paredzot 140 stundas.
|
|
Iekšējā drošība
Pieņemot jaunu Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gadā, kā viena no pašvaldību autonomajām funkcijām tika noteikta dalība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju. Vietvaru pienākums izveidot un finansēt pašvaldības policiju stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Attiecīgi 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par policiju”, kas precizē pašvaldības policijas izveidošanas formu. Likuma izmaiņas noteic, ka pašvaldībai ir trīs iespējas, kā izveidot un finansēt pašvaldības policiju. Proti, tā var izveidot pati savu pašvaldības policiju vai kopīgu policiju ar citām pašvaldībām vai deleģēt visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai.
Deleģējot pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, konkrētajai pašvaldībai saglabāsies pilna atbildība par uzticēto uzdevumu izpildi un būs jānodrošina to efektīva uzraudzība, norādīts likuma grozījumu anotācijā.
Līdz šim likums paredzēja, ka pašvaldībām, piedaloties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, bija izvēle veidot vai neveidot savu policiju. Pašvaldības policiju līdz jaunā regulējuma pieņemšanai nebija izveidojusi Rēzeknes valstspilsēta, kā arī Augšdaugavas, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Ventspils un Varakļānu novadu pašvaldība.
Iekšlietu ministrijas informācija gada nogalē liecināja, ka no septiņām vietvarām, kurās iepriekš nebija pašvaldības policijas, tāda jau bija izveidota Madonas novadā. Savukārt kaimiņos esošais Varakļānu novads plānoja slēgt līgumu ar Madonas novadu par pašvaldības policijas funkciju izpildi. Turpretī Rēzeknes novadā un Rēzeknes valstspilsētā notika pašvaldības policijas priekšnieku kandidātu saskaņošanas process. Ventspils novadā pašvaldības policiju plānoja izveidot līdz 2023. gada beigām, bet Augšdaugavas un Līvānu novadā – izsludināt konkursus saistībā ar pašvaldības policijas priekšnieka amatu.
Stājoties spēkā likuma grozījumiem, pašvaldība nevar kontroli pār pašvaldību saistošo noteikumu izpildi uzticēt Valsts policijai.
Pašvaldību likums cita starpā paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra pašvaldībai ir jānodrošina arī atskurbināšanas pakalpojuma pieejamība.
|
|
-
Ievieš sekmības koeficientu augstākās izglītības, tālākizglītības un arodizglītības mēnešalgai kadetiem ar teicamiem mācību rezultātiem
No šī gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru”, ar kuriem tiek ieviests sekmības koeficients līdz 1,2, kas tiks piemērots kadeta pilna laika īsā cikla augstākās izglītības, tālākizglītības un arodizglītības mēnešalgai, ja kadets iepriekšējā semestrī uzrādījis vidējo atzīmi vismaz 8 balles un ja kadetam nav bijis neattaisnotu kavējumu, studiju vai mācību parādu, kā arī nav spēkā esošu disciplinārsodu.
Atlīdzības konkurētspējas paaugstināšana ir viens no svarīgākajiem aspektiem stabilam un ilgtspējīgam dienestam. Ieviešot sekmības koeficientu, kadeti tiks motivēti uzlabot sekmības rādītājus, minēts grozījumu anotācijā.
Ar grozījumiem likumā “Par policiju” nacionālajā regulējumā paredzēts mehānisms par lēmumu aizliegt neaizsargātai personai izceļot no valsts un tādējādi nodrošināt Regulā 2018/1862 par Šengenas informācijas sistēmas izveidi noteikto.
No 2024. gada 1. janvāra likums “Par policiju” ir papildināts ar 12.2 pantu “Lēmums par izceļošanas aizliegumu”, kas nosaka Valsts policijas priekšnieka pilnvarota darbinieka tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu neaizsargātai personai uz laiku līdz četriem mēnešiem izceļot no Latvijas, ja tiks konstatēts apdraudējums šīs personas dzīvībai, veselībai, drošībai un ja nepastāv citas, mazāk ierobežojošas alternatīvas, ar kurām būtu iespējams novērst attiecīgo apdraudējumu.
Aizlieguma mērķis ir draudu novēršanas nolūkā uz laiku konkrēto personu aizsargāt.
Par neaizsargātu personu likumā uzskatāmas Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētās personas:
- bērni, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka viņus var aizvest no valsts teritorijas vai viņi var to atstāt un kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem vai cietušajiem saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītiem vardarbības veidiem, kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos, tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai piespiesti aktīvi piedalīties karā;
- pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka viņas var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas var to atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
Valsts policijai par pieņemto lēmumu saistībā ar aizliegumu neaizsargātai personai izceļot no Latvijas Republikas nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā dienā jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
2024. gada 12. janvārī stājas spēkā saistītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.
No 1. janvāra iekšlietu dienestu amatpersonām (gan dienējošajām, gan atvaļinātajām) tiek palielināts veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijas limits, informē Iekšlietu ministrija. Turpmāk veselības aprūpes maksas pakalpojumus, kuri netiek apmaksāti no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai, amatpersonām kompensē ne vairāk kā 500 eiro apmērā gadā (iepriekš 250 eiro), zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumu izdevumus – ne vairāk kā 400 eiro apmērā gadā (iepriekš 200 eiro) un medikamentu iegādes izdevumus – ne vairāk kā 100 eiro apmērā gadā (iepriekš 75 eiro).
Noteikumi paredz iespēju kompensēt arī aptiekā izgatavojamo zāļu iegādi, ja to izmantošanu ārstniecības persona ir rekomendējusi ārstēšanās procesā, kā arī kustību un balsta sistēmas manuālās terapijas un osteopāta pakalpojumu izdevumus.
To paredz grozījumi MK noteikumos Nr. 569 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus” un grozījumi MK noteikumos Nr. 93 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus”.
Pastiprināta kriminālatbildība par noziegumiem pret valsti
Jaunā gada priekšvakarā, 30. decembrī, stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz bargākus sodus par noziegumiem pret valsti, kā arī genocīda, noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu attaisnošanu.
Grozījumus sākotnēji iniciēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, rosinot ne tikai pastiprināt iespējamā soda bardzību, bet arī izslēgt no vairākiem Krimināllikuma X nodaļas (“Noziegumi pret valsti”) pantiem tādas sankcijas kā īslaicīga brīvības atņemšana, sabiedriskais darbs vai naudas sods, to vietā paredzot iespēju līdztekus brīvības atņemšanai piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju.
Piemēram, Krimināllikuma 80.1 pants līdz šim noteica, ka par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Stājoties spēkā grozījumiem, par Krimināllikuma 80.1 pantā minēto noziedzīgo nodarījumu tiek paredzēts ievērojami bargāks sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem. Turklāt tas papildināts ar otro daļu, kas par tādu pašu darbību, ja to izdarījusi, piemēram, valsts amatpersona, paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Līdzīgas izmaiņas veiktas arī citos Krimināllikuma X nodaļas pantos.
Plašāk par tēmu >>
Lojalitātes pienākums valsts pārvaldē nodarbinātajiem
2024. gada 18. janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ar kuriem likumā tiek nostiprināts ikviena valsts pārvaldē nodarbinātā pienākums būt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei.
Likums papildināts ar 102. pantu “Lojalitātes pienākums”. Tā otrā daļa paredz, ka gadījumā, ja publiskas personas institūcijā nodarbinātais ir paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei un ka viņa turpmāka nodarbinātība attiecīgajā publiskas personas institūcijā var būtiski apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses, lojalitātes pienākuma neievērošana uzskatāma par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar jebkuru šādu darbinieku un valsts dienesta attiecību ietvaros nodarbinātu personu.
Likumā noteikts: ja valstij nelojālais darbinieks ir atbrīvojams no amata, darba devēja uzteikumam ir piemērojami Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumi (darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību). Savukārt, ja valstij nelojālais darbinieks ir valsts civildienesta ierēdnis, atbrīvošanu no amata veic saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta “d” apakšpunkta noteikumiem (sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam).
Dienesta attiecības ar pārējām valsts dienesta attiecību ietvaros nodarbinātajām personām tiek izbeigtas vispārējā tām piemērojamā kārtībā.
Vienlaikus noteikts, ka ar citām publiskas personas institūcijā nodarbinātajām amatpersonām lojalitātes valstij pārkāpuma gadījumā nodarbinātības attiecības var izbeigt tikai tad, ja šīs attiecības regulējošajā likumā neatbilstība ieņemamajam amatam vai prasībai pēc nevainojamas reputācijas ir paredzēta kā pamats personas atbrīvošanai no amata.
Izmaiņas likumā rosināja Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”.
Likuma grozījumu anotācijā pamatots, ka tie nepieciešami, “ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju”, lai “aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu”.
Turpat uzsvērts, ka lojalitātes prasība līdz šim bijusi ietverta vairākos likumos, piemēram, Izglītības likumā, Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, Ieroču aprites likumā, Valsts robežsardzes likumā. Tomēr attiecībā uz valsts pārvaldi vispārēja regulējuma, kas noteiktu, ka ikvienai tajā nodarbinātajai personai ir pienākums būt lojālai Latvijas Republikai un tās Satversmei, līdz šim nav bijis.
