Saeimā: Izmaiņas īpašuma kadastrālās vērtēšanas regulējumā

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Izmaiņas īpašuma kadastrālās vērtēšanas regulējumā

Saeima Juridiskajai komisijai nodeva likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Tas nosaka masveida kadastrālās vērtēšanas mērķus un pamatprincipus, vienlaikus pilnveidojot regulējumu par īpašumu kadastrālo vērtēšanu, kadastra datu saturu un pieejamību.

“Likumprojektā paredzētas izmaiņas ir svarīgs solis, lai turpinātu pilnveidot īpašumu kadastrālās vērtēšanas  regulējumu, nosakot kadastrālās vērtības mērķus, principus un to atbilstību nekustamā īpašuma tirgus līmenim 80% apmērā,” informē Tieslietu ministrija.

Rūpējoties par datu pieejamību uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanā, paredzēts, ka sākot ar 2025. gadu Kadastrā tiks atspoguļoti nekustamā īpašuma apgrūtinājumi, piemēram, aizsargjosla ap elektrolīniju u. c. Šis solis palīdzēs ikvienam nekustamā īpašuma īpašniekam, lietotājam un attīstītājam gūt vienkopus  pilnīgu un aktuālu informāciju par nekustamā īpašuma faktiskās lietošanas iespējām. Papildus jaunais regulējums samazinās arī administratīvo slogu zemes uzmērīšanas procesos, jo nebūs vairs jāgatavo apgrūtinājuma plāni.

Tieslietu ministrija skaidro, ka kadastrālās vērtības tiek izmantotas 16 dažādiem mērķiem, tas ir pamats dažādu nodevu (mantojumu vai dāvinājumu formēšanas situācijās) vai zemes nomas maksas aprēķināšanai, to izmanto gan pašvaldības, gan dažādas valsts iestādes, gan arī zemes un būvju īpašnieki savstarpējos darījumos vai strīdu gadījumos. Tāpēc ir svarīgi, ka, pietuvinot kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma tirgus situācijai, līdz ar kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, tiek strādāts arī pie nodokļu politikas reformas, nodrošinot nekustamā īpašuma nodokļa samērīgu pieaugumu mājsaimniecībām un uzņēmējiem.

Tieslietu ministrija uzsver, ka likumprojekts nav saistīts ar kadastrālo vērtību pārskatīšanu, tajā skaitā palielināšanu. Spēkā esošais Kadastra likums paredz, ka jaunas kadastrālās vērtības stāsies spēkā ar 2025. gadu.

Vairāk par tēmu >>

• Tieslietu ministrija: Turpina pilnveidot īpašumu vērtēšanas regulējumu, paplašinot Kadastra datu saturu un pieejamību

Pilnveidos ceļu satiksmes negadījumos cietušo interešu aizsardzības sistēmu

Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu komisijai) nodeva likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai:

• pilnveidotu ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu interešu aizsardzības sistēmu;
• noteiktu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus un regulējumu to izpildes uzraudzībai;
• precizētu regulējumu attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuācijas izdevumu noteikšanas kārtību;
• noteiktu regulējumu attiecībā uz personas veselības datu apstrādes prasībām zaudējumu atlīdzības noteikšanā.

Likumprojekts ir izstrādāts pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, papildus ņemot vērā Konkurences padomes priekšlikumus, kuri ietverti Konkurences padomes tīmekļvietnē 2019. gada maijā publicētajā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgus uzraudzības ziņojumā.

Vairāk par tēmu >>

• Konkurences padome: OCTA tirgū ir nepieciešamas nozīmīgas korekcijas

Valsts amatpersonas deklarācijā būs jānorāda arī informācija par radošo darbu

Saeima Budžeta komisijai nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas paredz valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī informāciju par radošo darbu, profesionālo un saimniecisko darbību (izņemot to, kuru atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības nereģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā).

Patlaban attiecīgā norma nosaka, ka papildus valsts amatpersonas amatam ir jānorāda informācija par citiem amatiem, ko tā ieņem, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda.

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Nosaka tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju ārpus Latvijas, ES un EEZ dzīvojošajiem, kuriem ir uzkrāts nepieciešamais apdrošināšanas stāžs

Saeima steidzamības kārtībā izskatīja un galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu  “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Likums tiek papildināts ar normu, kas nosaka, ka personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas un kurai nav tiesības uz pensiju atbilstoši likuma 3. panta pirmajai daļai (uz kurām neattiecas ne Eiropas Savienības tiesību normas, ne Latvijas noslēgtie starptautiskie līgumi sociālās drošības jomā) saskaņā ar šī likuma nosacījumiem ir tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju, ja ir uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. 

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šajos gadījumos piešķirot pensiju personai, kura pastāvīgi dzīvo ārvalstī, kas nav ES, EEZ valsts vai līgumvalsts, tā tiks aprēķināta, ņemot vērā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un pensijai nepiemēros no valsts pamatbudžeta noteiktos minimālos apmērus.

Grozījumi ir saistīti ar Satversmes tiesā ierosinātu lietu pēc Augstākās tiesas Senāta pieteikuma par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam (lieta Nr. 2023-12-01).

Satversmes 91. panta pirmais teikums nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, Satversmes 109. pants – ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmā daļa līdz šim noteica, ka tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Personām, kuras pensiju pieprasīja, pastāvīgi dzīvojot ārvalstī, uz kuru neattiecas ne Eiropas Savienības tiesību normas, ne Latvijas noslēgtie starptautiskie līgumi sociālās drošības jomā, bija pilnībā liegtas tiesības uz Latvijas vecuma pensiju tikai tādēļ, ka tās pensijas pieprasīšanas brīdī nedzīvo Latvijā.

Vairāk par tēmu >>

• Satversmes tiesa: Ierosināta lieta par normu, kas liedz tiesības uz vecuma pensiju personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvijā
• Augstākā tiesa: Strīdā ar VSAA par atteikumu piešķirt valsts vecuma pensiju Senāts aptur tiesvedību un vēršas Satversmes tiesā

Pastiprina kriminālatbildību par vajāšanu, draudiem un vardarbību ģimenē

Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot, Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumprojektus “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Efektīvāka aizsardzība tiks nodrošināta arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu, kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību.. 

Līdz šim par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī par vajāšanu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (līdz trim mēnešiem), probācijas uzraudzība, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Turklāt problācijas uzraudzība ir ierobežota un attiecas tikai uz nepilngadīgām personām.

Grozījumiem stājoties spēkā, vainīgās personas būs iespējams sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai līdz trim gadiem, ja noziedzīgais nodarījums vērsts pret personu, ar kuru varmāka ir cieši saistīta. Proti, tas paredzēts gadījumos, ja noziedzīgo nodarījumu veic pret personu, ar kuru vainīgais ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto, bijušo laulāto, personu, ar kuru vainīgais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās vai ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Tiek noteikts, ka tādā gadījumā kriminālprocesu varēs uzsākt sabiedrības interesēs arī bez cietušās personas iesnieguma.

Tāpat galīgajā lasījumā atbalstīts priekšlikums izteikt Krimināllikuma 168.¹ panta sankciju jaunā redakcijā un noteikt, ka par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Tas nozīmē, ka ar grozījumiem minētie noziedzīgie nodarījumi tiek atzīti par mazāk smagiem noziegumiem, nevis kriminālpārkāpumiem, kā tas bija līdz šim.

No 2023. gada 15. jūlija par minētajos Krimināllikuma pantos minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem varēs noteikt pamatsodu – probācijas uzraudzību – arī pilngadīgām personām.

Grozījumi stāsies spēkā 15. jūlijā.

Personai, kas liecinājusi par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, vai vajāšanu, būs tiesības uz speciālo aizsardzību

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā”, kas nosaka, ka tiesības uz speciālo aizsardzību ir cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kura liecina vai ir liecinājusi par Krimināllikuma 132. pantā (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu) vai 132.¹ pantā (Vajāšana) paredzētajiem noziegumiem.

Personu speciālā aizsardzība ir kriminālprocesuālo, operatīvo un citu aizsardzības pasākumu kopums, kas nodrošina aizsargājamo personu dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību.

Juridiskām personām nosaka atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu, trokšņošanu

Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu“Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, ar ko juridiskām personām noteikta atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu. 

Grozījumi izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, Rīgas pašvaldības policija saņem lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu – pagājušajā gadā tas noticis 10 077 reizes. 

Līdz šim spēkā esošais normatīvais regulējums paredz atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām (izklaides vietām) atbildība par trokšņošanu nav noteikta.

Grozījumi paredz, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta, citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, juridiskām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 1000 naudas soda vienībām (līdz 5000 eiro).

Tāpat ar grozījumiem tiek paredzēts naudas sods fiziskajām personām gadījumā, ja minētās darbības tiks veiktas pie karavīru vai genocīda upuru piemiņas vietas vai pieminekļa. Plānots, ka fiziskajai personai par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu no 56 līdzi 280 naudas soda vienībām (no 280 līdz 1400 eiro).

• Saeima: Administratīvā atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu noteikta arī juridiskām personām

Darba devēja – ārstniecības iestādes – apmaksātu rezidentūru neapliks ar nodokli

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ar kuru noteikts, ka darba devēja – ārstniecības iestādes apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām rezidentūrā nav uzskatāma par algota darba ienākumu un līdz ar to nav apliekama ar nodokli.

Palielina iespējamo veselības apdrošināšanas prēmiju pedagogiem

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā”.

Tie paredz, ka veselības apdrošināšanas prēmija pedagogiem nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību.

Līdz šim Izglītības likuma 52. panta 1.¹ daļas otrais punkts noteica, ka pedagogam var noteikt papildu atlīdzību – veselības apdrošināšanu. Taču tās prēmija nedrīkstēja pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedza prēmijas starpību. Šobrīd tie ir tikai 213,43 eiro.

Tikmēr no 2022. gada 1. jūlija visiem darbiniekiem un amatpersonām, uz kurām attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, šāds ierobežojums ir atcelts, tādējādi palielinot iespējamo veselības apdrošināšanas prēmijas summu līdz 426,86 eiro.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad šobrīd ir radusies situācija, ka likums nosaka nevienlīdzīgu attieksmi pret vienādās un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmās faktiskajās situācijās esošām personām – vienas pašvaldības darbiniekiem.

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ IZSKATĪTIE LIKUMPROJEKTI

Likumprojekti jaunā militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijā

Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto Militārā poligona “Sēlija” izveides likuma projektu – “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums”, kas nosaka īpašu tiesisko regulējumu poligona izveidošanai un tā infrastruktūras izbūvei.

Tas  izstrādāts, lai noteiktu īpašu tiesisko regulējumu ar labvēlīgiem priekšnoteikumiem militāro poligonu izveidei un to attīstīšanai, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) sabiedroto spēkiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo infrastruktūru Latvijas valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.

Likuma projekts paredz militārajam poligonam “Sēlija” noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Plānots, ka valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām institūcijām visi iesniegumi un jautājumi, kas saistīti ar militārā poligona infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, būs jāizskata un lēmumi jāpieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā. 

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja saistītu likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, kas papildina likumu ar militārā poligona definīciju: “Militārais poligons ir Ministru kabineta ģeogrāfiski noteikta Latvijas Republikas teritoriālās jūras vai sauszemes teritorija, kā arī gaisa telpa virs šīs teritorijas, kurā tiek īstenotas militārās mācības, manevri ar mācību un kaujas munīcijas lietošanu, taktiskā apmācība un uzņemošās valsts atbalsta sniegšana.”

Saeimā iesniegts un pirmajā lasījumā atbalstīts saistītais likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”, kas paredz noteikt no vispārējā regulējuma atšķirīgu medību tiesību nodošanas kārtību un nomas maksu militārajos poligonos, ņemot vērā militārajos poligonos noteikto medību platību pieejas un attiecīgus medību tiesību izlietošanas ierobežojumus. Šie speciālie nosacījumi būtu attiecināmi uz visiem Latvijas Republikā esošajiem militārajiem poligoniem.

Saeimā iesniegts un pirmajā lasījumā atbalstīts saistītais likumprojekts “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, kas paredz noteikt, ka militāro poligonu teritorijā neveido jaunus mikroliegumus.

Saeimā iesniegts un pirmajā lasījumā atbalstīts saistītais likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, kas paredz noteikt, ka militārajos poligonos var izveidot jaunas aizsargājamās teritorijas, ja tajās paredzētais aizsardzības režīms nav pretrunā ar militārā poligona izveidošanas mērķi un par to ir vienošanās ar Aizsardzības ministriju.

Saeimā iesniegts un pirmajā lasījumā atbalstīts saistītais likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, kas paredz noteikt, ka militāro poligonu infrastruktūras izbūvei nepiemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu, izņemot Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000).

Vairāk par tēmu >>

• Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta regulējumu jauna militārā poligona izveidei
• Aizsardzības ministrija: Valdība atbalsta labvēlīgu priekšnoteikumu piešķiršanu militāro poligonu izveidei un attīstībai

Grozījumi Meža likumā, lai nodrošinātu ātrāku meža aizsardzības pasākumu īstenošanu

Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzīto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā”,  ar kuriem iecerēts deleģēt Valsts meža dienestam pieņemt saimniecisko darbību ierobežojošus lēmumus meža kaitēkļu izplatības un slimību apkarošanai, neizsludinot ārkārtas situāciju.

Grozījumi likumā nepieciešami, lai Valsts meža dienests varētu iespējami ātri reaģēt uz meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās risku. Patlaban Valsts meža dienests var ierosināt noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus vai pasākumus meža aizsardzībai tikai tad, ja šī iemesla dēļ Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju. 

Likumprojekta mērķis ir izslēgt no Meža likuma regulējumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatības ierobežošanai.

Lēmumu Valsts meža dienests paziņo ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un lēmums būtu izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi.

Vairāk par tēmu >>

• Saeima: Konceptuāli atbalstīts deleģējums Valsts meža dienestam noteikt ierobežojumus meža kaitēkļu izplatības apkarošanai
• LV portāls: Egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās rada ārkārtas situāciju

Rail Baltic projektēšanas darbiem nepieciešamās tehniskās izpētes varēs veikt bez saskaņošanas ar zemes īpašniekiem

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Rail Baltica projekta īstenošanas likumā, lai veicināt nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju – projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu uzsākšanu Latvijas teritorijā. Piemēram, likumprojekts paredz, ka Rail Baltica projekta nacionālo interešu objekta teritorijā būvniecības procesa dalībniekam, tā pilnvarotajai personai vai iepriekš minēto personu piesaistītiem pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju veikt projektēšanas darbiem nepieciešamās tehniskās izpētes.

Būvniecības procesa dalībnieks vai tā pilnvarota persona nosūta rakstveida paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja tāda nav, tiesiskajam valdītājam, vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, informējot par tehniskās izpētes veidu, laiku, izmeklējamo teritoriju un kontaktinformāciju, ne vēlāk kā 30 dienas pirms tehniskās izpētes darbu uzsākšanas.

Īpašs tiesiskais regulējums atsevišķu procesu optimizācijai nodrošinās efektīvāku Rail Baltica projekta īstenošanu un tā mērķu sasniegšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA

Tabakas izstrādājumus nevarēs iegādāties personas, kas jaunākas par 20 gadiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, ar kuriem plānots noteikt, ka tabakas izstrādājumus, aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem, un šīs personas nedrīkstēs tos iegādāties. Plānots, ka šis aizliegums stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. 

Ar likuma grozījumiem arī iecerēts aizliegt laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot tādus, kas rada tabakas smaržu vai garšu. Vienlaikus plānots noteikt ierobežojumu ražot un laist tirgū tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, kā arī augu smēķēšanas produktus, kas vizuāli atgādina saldumus, uzkodas, kā arī rotaļlietas. 

Vairāk par tēmu >>

• Saeima: Tabakas izstrādājumus un to aizstājējproduktus plānots aizliegt pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem
• LV portāls: Kādi ierobežojumi sagaida “veipotājus” un citu tabakas aizstājējproduktu cienītājus

Būs izmaiņas tehniskās apskates veikšanā un stingrāks regulējums skrejriteņu vadītājiem

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas cita starpā paredz, ka jauniem automobiļiem valsts tehniskā apskate būs jāveic trīs gadu laikā pēc reģistrācijas.

Otrā tehniskā apskate būs jāveic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc pirmās, savukārt trešā un ceturtā – vēl ik pēc diviem gadiem. Turpmākās apskates paredzēts veikt katru gadu. Tāpat plānots noteikt, ka piekabei ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem valsts tehniskā apskate būs jāveic vienu reizi divos gados. Šāds tehniskās apskates intervāls plānots no 2025. gada 1. janvāra.

Grozījumi paredz uzsākt darbu pie regulējuma par transportlīdzekļa tehniskās apskates veikšanu arī Ceļu satiksmes drošības direkcijā akreditētos auto servisos.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt lielākus administratīvos sodus par virkni ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem, piemēram, viedierīču lietošanu kustībā, neizmantojot brīvroku sistēmu. Tāpat plānots paaugstināt naudas sodu par luksofora signāla un distances neievērošanu, kā arī elektroskrejriteņa vadīšanu alkohola reibumā.

Iecerēts, ka elektroskrejriteņi un velorikšas būs jāreģistrē un pie to konstrukcijas jābūt pielīmētai valsts reģistrācijas uzlīmei. Reģistrācija būs obligāta no nākamā gada 1. janvāra, savukārt esošie transportlīdzekļi būs jāreģistrē līdz 2024. gada 31. martam.

• Saeima: Plānots noteikt ilgāku intervālu valsts tehniskajām apskatēm un stingrāku regulējumu elektroskrejriteņiem
• LV portāls: Būs stingrākas prasības un sodi elektroskrejriteņu un velorikšu vadītājiem

Noteiks  obligātos tirgus ieņēmuma griestus elektroenerģijas ražotājiem no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam

Elektroenerģijas ražotājiem virsieņēmumi būs jāinvestē sava vai saistītā uzņēmuma dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos resursos un energoefektivitātē, paredz trešajā – galīgajā – lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atbalstītais likumprojektus “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”

Ar grozījumiem plānots noteikt pārdotās elektroenerģijas ieņēmuma griestus 180 eiro apmērā par vienu saražotās elektroenerģijas megavatstundu par laika posmu no 2022. gada 1. decembra līdz šā gada 30. jūnijam. Regulējums attieksies uz elektroenerģijas ražotājiem ar jaudu virs vienas megavatstundas. Par virsieņēmumu apmēru un izlietojumu būs jāinformē Būvniecības valsts kontroles birojs.

Vairāk par tēmu >>

Klimata un enerģētikas ministrija: Ministru kabinets apstiprina grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā