Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Latvijā lielākais egļu audžu kaitnieks ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kurš spēj iznīcināt egļu audzes milzīgos apmēros. Lai aizsargātu vērtīgās egļu mežaudzes un novērstu katastrofas draudus, kas saistīti ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, valdība 28. martā apstiprināja rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu no 1. aprīļa. LV portāls skaidro, ar kādiem ierobežojumiem būs jāsaskaras mežu īpašniekiem un kādi aizsardzības pasākumi plānoti mizgrauža aktivitātes samazināšanai.
Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir aptuveni piecus milimetrus liela vabole ar astoņiem zobiem. Latvijā šim kukainim attīstās divas paaudzes – vaboles lido, kad vidējā gaisa temperatūra ir virs 20 grādiem. Kad tās izlidojušas no zemes, vaboles pulcējas vīstošajās vai novājinātajās eglēs. Ja vaboļu ir daudz, tās var iznīcināt pat pilnīgi veselas egles. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits skaidrojis: “Egles pretojas mizgraužu tēviņu uzbrukumam, izdalot sveķus. Tomēr mizgrauži ir gana spēcīgi un koka pretestību spēj pārvarēt. Kad mizgrauži ir kokā, mātes sāk grauzt ejas un dēt olas. Viena mamma spēj izdēt līdz pat 60 olām. Kad olas ir izdētas, vaboles līdz jūlija vidum lido otrreiz – to sauc par “māsu paaudzi”. Jūlija sākumā daļa jauno vaboļu aiziet gulēt, otra daļa – līdz pat rudenim veido otro paaudzi. Kāpuri un kūniņas, kas nav paguvuši attīstīties, ziemā aiziet bojā, protams, tikai tad, ja ziema ir auksta.”
2005. gadā Latvijā jau tika piedzīvota vērienīga egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās, kad vētras postījumu rezultātā Latvijas valsts mežos vējš nogāza un salauza apmēram 7,3 miljonus m3 koksnes, kas lielākoties bija skujkoki. Savlaicīgi nesavāktie vētras bojātie skujkoki veicināja egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos.1
Ņemot vērā LVMI “Silava” apkopoto informāciju, 2022. gadā bija vērojama ļoti augsta mizgraužu lidošanas aktivitāte, kā rezultātā saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem pērn meža kaitēkļu dēļ tika nodarīti bojājumi platībām 2343,6 hektāru apmērā.
Savukārt dati par mizgraužu savairošanās prognozēm 2023. gadā liecina, ka ir gaidāma masveida egļu mežaudžu bojāeja Vidzemes reģionā, kā arī ievērojami pieaugs egļu mežaudžu apdraudējums Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā.2
Zemkopības ministrija uzsver, ka mizgraužu izplatība noteikti ir jāierobežo, jo tā var ļoti negatīvi ietekmēt valsts tautsaimniecību, izraisot gan neatgriezeniskas negatīvas pārmaiņas mežaudžu struktūrā, gan ekonomiskus zaudējumus, kā arī koksnes kvalitātes pazemināšanos.
Lai aizsargātu vērtīgās egļu mežaudzes un novērstu katastrofas draudus, kas saistīti ar mizgraužu savairošanos, valdība 28. martā apstiprināja Zemkopības ministrijas rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.
Ārkārtējā situācija no 2023. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam izsludināta Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā, 32 novados, 230 pagastos. Zemkopības ministrs Didzis Šmits akcentējis, ka šobrīd netiek izslēgta iespēja, ka ārkārtas situāciju būtu nepieciešams pagarināt, tomēr tas tiks lemts attiecīgajā brīdī, ņemot vērā esošo situāciju.
Šajā laikposmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienestu un LVMI “Silava”, kā arī citiem iesaistītajiem.
Tāpat zemkopības ministrs valdības sēdē skaidroja, ka izstrādātie ierobežojumi mizgraužu apkarošanai ir balstīti pieredzē, kas tika gūta 2005. gadā, kad bija līdz šim lielākais mizgraužu “uzliesmojums” Latvijā. Toreiz veiktie pasākumi izrādījās sekmīgi. “Citas valstis, kas patlaban nopietni cieš no egļu mizgraužiem, kā, piemēram, Vācija un Čehija, arī ņem piemēru no mūsu pieredzes 2005. gadā,” apgalvoja D. Šmits, informējot, ka egļu astoņzobu mizgraužu izplatīšanās ierobežošanai nepieciešamie uzdevumi tiks segti no Zemkopības ministrijas iekšējiem resursiem, taču nepieciešamības gadījumā tiks lūgts arī ārkārtas finansējums.
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Teritorijās, kurās izsludināta ārkārtējā situācija, tiek noteiktas šādas aizsardzības zonas:
Vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonā noteikti šādi saimnieciskās darbības ierobežojumi:
Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītājs Arvīds Ozols valdības sēdē skaidroja3: “A zona ir vērtīgā egļu mežaudze, kas nozīmē, ka tur ir vismaz 70% egļu. Ap šīm mežaudzēm tiek noteiktas divas zonas – 100 metru zona jeb B zona, kurā mēs ierobežojam skujkoku ciršanu, proti, nedrīkst cirst ne egles, ne priedes, lai neizdalītos sveķu smarža, kas pievilina mizgraužus, un 500 metru zona jeb C zona, kurā paredzēts ierobežojums cirst tieši egles. Cirsmu izstrāde ir jāatliek uz laiku, kamēr pastāv mizgraužu bīstamība, ar mērķi samazināt vērtīgo audžu bojājumus.”
Savukārt Zemkopības ministrijas Meža departamentā LV portālam norādīja, ka vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonās noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi ietver koku ciršanas aizliegumu, tostarp malkas sagatavošanu. Ja meža īpašnieks jau ir sagatavojis malku pirms 1. aprīļa, tad saskaņā ar normatīvo aktu prasībām tā jāizved no meža ne vēlāk kā līdz 1. jūnijam. Skujkoku malku rekomendēts izvest iespējami ātrāk, un, ja mežā palikuši vēl citi sagatavoti skujkoku kokmateriāli, arī tie no meža ir jāizved steidzami, bet ne vēlāk kā līdz 1. jūnijam. Jāņem vērā, ka sagatavotie skujkoku kokmateriāli (tai skaitā malka) un ciršanas atliekas (zari, skujas un skaidas) izdala terpēnus, kas pievilina mizgraužus un veicina kukaiņu savairošanos, tādējādi pastiprinot mizgraužu pārvietošanos uz skujkoku mežaudzēm.
Ja meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai A, B vai C aizsardzības zonā un koku ciršana saskaņā ar rīkojumu ir aizliegta, Valsts meža dienests 10 dienu laikā Ministru kabineta rīkojuma spēkā stāšanās brīdī izdos lēmumu par apliecinājuma koku ciršanai darbības apturēšanu uz ārkārtējās situācijas laiku, savukārt pēc ārkārtējās situācijas beigām tā darbība tiks automātiski atjaunota.
Ierobežojumi var skart arī tos mežu īpašniekus, kuru īpašumā nav vērtīgās egļu mežaudzes, bet kuru īpašums ietilpst kādā no ierobežojumu zonām.
Saņemot Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, ārkārtas situācijā atļauts cirst mizgrauža svaigi invadētos kokus sanitārajā vienlaidu cirtē (egles ar zaļām skujām un svaigiem vienu milimetru lieliem caurumiem – ieskrejām koka stumbrā –, kur pie koka sakņu kakla ir sakrājušies brūni mizas milti, vai egles ar zaļām skujām un daļēji nolobījušos mizu), ja šīs platības atbilst MK rīkojumā minētajiem kritērijiem:
Lai nodrošinātu pasākumu tūlītēju izpildi ārkārtējās situācijas laikā, Valsts meža dienests apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē izsniegs piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Apliecinājuma derīguma termiņš ir divi mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas.
Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā, kura ietilpst A, B vai C aizsardzības zonā un kurā ir atļauta sanitārā cirte saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, mizgraužu svaigi invadētās egles atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē, saglabājot visus augtspējīgos citu sugu kokus. Valsts meža dienesta apliecinājumu koku ciršanai izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Iesniedzot iesniegumu apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē Gaujas Nacionālajā parkā un Ķemeru Nacionālajā parkā, nav jāsniedz informācija par dabā iezīmētajiem izcērtamajiem kokiem.
Piemērotos skujkoku izcirtumos (skujkoku izcirtumos, kuros koki cirsti no 2023. gada 1. janvāra un kuros izcirtuma platība pārsniedz 0,8 hektārus) tiks izvietoti feromonu slazdi. Feromonu slazdu ekspluatāciju valsts īpašumā esošajā mežā un Rīgas pašvaldības īpašumā esošajā mežā nodrošinās meža apsaimniekotājs, turpretī mežā, kas nav minēts iepriekš,– Valsts meža dienests. Tas nozīmē, ka Valsts meža dienests ārkārtējās situācijas laikā nodrošinās feromonu slazdu izvietošanu un ekspluatāciju arī privātajos mežos. Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nav jāsedz feromonu slazdu iegādes, izvietošanas un ekspluatācijas izmaksas, jo tās tiks finansētas no Valsts meža dienestam piešķirtajiem līdzekļiem.
Informācija par egļu mežaudžu aizsardzības zonām pieejama Meža valsts reģistrā un LVM GEO. Ja meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai A, B vai C aizsardzības zonā un koku ciršana saskaņā ar šo rīkojumu ir aizliegta, Valsts meža dienests 10 dienu laikā pēc MK rīkojuma par ārkārtējo situāciju stāšanās spēkā izdos lēmumu par attiecīgā apliecinājuma darbības apturēšanu uz ārkārtējās situācijas laiku. Lēmums par apliecinājuma koku ciršanai darbības apturēšanu tiks individuāli paziņots attiecīgajai personai.
1 Pētījums “Egļu astoņzobu mizgrauža apkarošanas metožu izvēles rekomendācija”. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/mizgrauzis.pdf.
2 https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/zemkopibas-ministrija-aicinas-krizes-vadibas-padomi-atbalstit-arkartejas-situacijas-izsludinasanu-vairakas-pasvaldibas
3 https://www.youtube.com/watch?v=xsQK6PCu1Vw&list=PLxxK65h4EFyfkjleZFt6jWxJ6etHK3CgV&index=1
