“Vidusjūras reģionā turpmāko 100 gadu laikā klimata pārmaiņas būs nopietni jūtamas, jo izteikti karstā un sausā klimata dēļ kokiem tur nepatiks augt, un mežsaimniecība kā nozare tur visticamāk nebūs. Klimata un mežu pētnieki pauž viedokli, ka klimata pārmaiņas Latvijā un citās Ziemeļvalstīs pavērs arī jaunas iespējas – būs garāka veģetācijas sezona, augstāka vidējā gaisa temperatūra, un koki augs labāk,” stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jurģis Jansons.
Latvijā vasarās vējš būs spēcīgāks un grūtāk prognozējams, turklāt silto ziemu dēļ augsne pietiekami nesasals, līdz ar to mežos augošie koki būs mazāk noturīgi pret vējgāzēm. Mežsaimniecībā jau šodien meklē risinājumus un izmanto zinātnē balstītas metodes, lai audzētu arvien spēcīgākus kokus, kas spēs pretoties klimata pārmaiņu radītājai ietekmei. Šādiem kokiem ir stiprākas saknes un vainags, un tie aug ātrāk.
Tiek prognozēts, ka, klimatam kļūstot siltākam, turpmākajos gados skuju/lapu grauzēju kaitēkļu masu savairošanās Eiropā kļūs biežākas un izplatīsies vairāk ziemeļu reģionos. Pieaugot gada vidējai temperatūrai, palielināsies Latvijā bīstamākā egļu audžu kaitnieka – egļu astoņzobu mizgrauža - izplatība.
Veselīgiem mežiem ir izšķiroša nozīme globālo klimata pārmaiņu mazināšanā, jo augošas un ražīgas mežaudzes darbojas kā oglekļa piesaistītājas.
