Saeima šonedēļ. Valsts sektorā nodarbinātajiem noteiks lojalitātes pienākumu Latvijas valstij un Satversmei

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Lojalitātes pienākums Latvijas valstij un Satversmei katram valsts pārvaldē nodarbinātajam

Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniedza likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, kas paredz noteikt valsts pārvaldē nodarbinātajiem lojalitātes pienākumu.

Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka grozījumi nepieciešami, “ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju”, lai “aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu”. Svarīgi piebilst, ka grozījumus sākotnēji rosināja Latvijas iedzīvotāji ar 13 165 personu parakstītu kolektīvo iesniegumu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka lojalitātes prasība jau šobrīd ir ietverta vairākos likumos, piemēram, Izglītības likumā, Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, Ieroču aprites likumā, Valsts robežsardzes likumā. Tomēr attiecībā uz valsts pārvaldi kopumā vispārēja regulējuma, kas noteiktu, ka ikvienai tajā nodarbinātai personai ir pienākums būt lojālai Latvijas Repubikai un tās Satversmei, šobrīd nav.

Likumprojektā piedāvāts papildināt Valsts pārvaldes iekārtas likumu ar 102. pantu “Lojalitātes pienākums”, nosakot, ka:

• Publiskas personas institūcijā nodarbinātajam ir pienākums būt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei.
• Publiskas personas institūcijā nodarbinātajam ir aizliegts paust tādu publisku viedokli vai veikt darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.
• Ja publiskas personas institūcijā nodarbinātais ir paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei vai veicis šā panta otrajā daļā noteikto, un viņa turpmāka nodarbinātība attiecīgajā publiskas personas institūcijā var apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses, tad lojalitātes pienākuma neievērošana vai šā panta otrajā daļā veiktās darbības uzskatāmas par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar jebkuru šādu darbinieku un valsts dienesta attiecību ietvaros nodarbinātu personu.

Minētajā pantā arī paredzēts regulēt darba attiecību izbeigšanas kārtību, ja konstatēts lojalitātes pienākuma pārkāpums.

Ja darbinieks ir atbrīvojams no amata lojalitātes pienākuma pārkāpumu dēļ, darba devēja uzteikumam piemērojami Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumi (“darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību”).

Ja darbinieks ir valsts civildienesta ierēdnis, tad piemērojami Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta “d” apakšpunkta noteikumi (“sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam”).

Savukārt dienesta attiecības ar pārējām valsts dienesta attiecību ietvaros nodarbinātajām personām tiek izbeigtas vispārējā tām piemērojamā kārtībā.

Ar citām publiskas personas institūcijā nodarbinātām amatpersonām šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā nodarbinātības attiecības var izbeigt tikai tad, ja šīs attiecības regulējošā likumā neatbilstība ieņemamam amatam vai prasībai pēc nevainojamas reputācijas ir paredzēta kā pamats personas atbrīvošanai no amata.

Pēc pārejas perioda beigām plānots pārtaukt materiālā pabalsta piešķiršanu repatriantiem un Repatriācijas likuma darbību

Saeima nodevusi izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” un ar tiem saistītos grozījumus Imigrācijas likumā un likumprojektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (no 2028. gada).

Iekšlietu ministrija, informējot par sagatavotajiem grozījumiem, skaidro, ka tie paredz repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķirot, ja šo piecu gadu laikā persona nepārtraukti uzturējusies Latvijas Republikā un apguvusi valsts valodu vismaz A2 līmenī.

Likumprojekti paredz arī pārejas periodu, pēc kura beigām tiek pārtraukta materiālā pabalsta piešķiršana repatriantiem, kā arī pārejas periodu, pēc kura beigām Repatriācijas likuma darbība tiek pārtraukta.

“Likumprojektu mērķis ir samazināt apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latvijas Republiku, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē,” skaidro Iekšlietu ministrija.

Raksturojot problēmas būtību, ministrija vērš uzmanību, ka “gan pirms, gan īpaši pēc Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā atbildīgās institūcijas konstatēja Krievijas Federācijas pilsoņu intereses pieaugumu par izceļošanu no Krievijas, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Lai gan ieviesti dažādi mehānismi, kas uz laiku liedz Krievijas pilsoņiem ieceļot un uzturēties Latvijā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien pieaug Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pieņemto un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pārsūtīto uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem.

Šobrīd repatriantam uz pirmā iesnieguma pamata tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, dodot iespēju personām pastāvīgi uzturēties Latvijā, brīvi ceļot Šengenas līguma dalībvalstu zonā, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un citas sociālās garantijas, iepriekš nepierādot ne to, ka persona tiešām dzīvo Latvijā, ne arī valsts valodas zināšanas.

Projektā paredzēts, ka, sākot no 2023. gada 1. jūlija, labvēlīga lēmuma gadījumā repatriantiem piešķirs termiņuzturēšanās atļauju vai reģistrācijas apliecību uz pieciem gadiem.

No 2023. gada 1. jūlija  paredzēts izslēgt arī Repatriācijas likuma normas par materiālo un sociālo palīdzību repatriantiem.

Tāpat paredzēts, ka Repatriācijas likuma normas par repatrianta un viņa ģimenes locekļa statusa piešķiršanu zaudē spēku 2024. gada 1. janvārī.

Turpmāk latviešu vai lībiešu izcelsmes trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Imigrācijas likumā noteiktais regulējums nepieļauj tik plašu ģimenes locekļa kategoriju uzskaitījumu kā Repatriācijas likums.”

Pilnveidos administratīvos procesus, kas saistīti ar programmas “Latvijas skolas soma” norisi

Saeimā iesniegts un izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodots likumprojekts Grozījumi Izglītības likumā, ar ko paredzēts turpināt programmas “Latvijas skolas soma” darbību un atvieglot ar tās norisi saistītos administratīvos procesus.

Likumprojekts paredz papildināt Izglītības likuma 14. pantu ar 49. punktu, deleģējot Ministru kabinetu līdz 2023. gada beigām noteikt kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu programmas “Latvijas skolas soma” īstenošanai, kā arī finansējuma izlietošanas nosacījumus.

Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, tad līdz šim Ministru kabinets izstrādāja kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu programmas īstenošanai katram gadam atsevišķi, ievērojot attiecīgā gada likuma par valsts budžetu deleģējumu.

Plāno Augšdaugavas industriālā parka izveidi

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izskatīšanai iesniegts likumprojekts “Par valsts meža zemes atsavināšanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei”.

Kā skaidrots tā anotācijā, tad likumprojekta mērķis ir, izveidojot Augšdaugavas industriālo parku, sekmēt Augšdaugavas novada un Latgales reģiona integrētu attīstību un ekonomisko izaugsmi, kā arī paaugstināt reģiona iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Redakcionāli precizējumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” attiecībā uz sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāju

Saeima Budžeta un nodokļu komisijai iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Tie paredz noteikt, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs šā likuma izpratnē ir persona, kas savā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi kārtējā gadā ir pieteikusi ilgtspēju sekmējošā ienākuma pamatatbalsta saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem un to izmanto.

Grozījumi ir redakcionāli, jo jaunie 2023. gada 18. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” termins “vienotais platību maksājums” aizstāts ar terminu “ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts”.

Precizējoši grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Saeima Sociālo un darba lietu komisijai iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Tā mērķis ir nodrošināt juridisku skaidrību un aktualizēt spēkā esošās redakcijas attiecībā uz personām, kuras saņem vecāku pabalstu, attiecībā uz minimālo obligāto iemaksu veikšanu (personu loku, par kurām nav jāveic šīs iemaksas, iemaksu veikšanas un pārrēķinu veikšanas termiņiem) un to administrēšanas kārtību, kā arī attiecībā uz darba samaksas izmaksas kārtību, ja to veic persona, kura darba devējam ir nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi.

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Galīgajā lasījumā atbalsta ieceri ierobežot nereģistrētus nekustamā īpašuma darījumu starpniekus, paredzot administratīvo sodu

Saeima otrajā lasījumā Saeima atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”.

Ar grozījumiem likumā tiek noteikti papildu mehānismi to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju, kā arī piemērot administratīvo sodu tiem, kuri pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Uzzini vairāk >>

• LV portāls: Pastiprinās prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai

Apjomīgi grozījumi Komerclikumā, ar kuriem tiek vienkāršots kapitālsabiedrību reorganizācijas process gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, ar kuriem iecerēts uzlabot un vienkāršot komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī. 

Likums pilnveido kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus – pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana –, kā arī uzlabo un vienkāršo nacionālo reorganizācijas procesu, ja SIA tiek pārveidota par AS. 

Tāpat likums veicina starptautiskās labās prakses pārņemšanu, paredzot no komercdarbības vides izslēgt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sodītas personas un pārskatīt kapitālsabiedrību padomes lomu, kompetenci un pārraudzības funkcijas. 

Ar grozījumiem ir pilnveidota arī dividenžu sadales kārtība – turpmāk kapitālsabiedrības dalībnieki dividendes varēs sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par to sadales kārtību. Tāpat ir mazināts slogs biržā kotētajām sabiedrībām, samazinot šobrīd likumā noteikto minimālo valdes un padomes locekļu skaitu. 

Galīgajā lasījumā Saeima atbalstīja arī saistītos likumprojektus:

• Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”;
• Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.

Plašāk par izmaiņām >>

• Tieslietu ministrija: Kapitālsabiedrībām tiks vienkāršots reorganizācijas process
• Saeima: Saeima atbalsta komercsabiedrību reorganizācijas procesa vienkāršošanu

Atbalsta sniegšanai vardarbībā cietušām sievietēm rezervēs tālruņa numuru 116016

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz papildināt numuru Eiropas Savienības saskaņotajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem ar sociālo vērtību sarakstu, tajā iekļaujot tālruņa numuru 116016 atbalsta sniegšanai vardarbībā cietušām sievietēm.

Labklājības ministrija ir noteikta par atbildīgo ministriju šī numura saturisko pakalpojumu nodrošināšanai. Palīdzības dienesta numurs 116016 tiek rezervēts, lai sniegu iespēju sievietēm, kas cietušas no vardarbības, saņemt palīdzību un atbalstu, informāciju par viņu tiesībām un iespējām tās izmantot un vērsties attiecīgajās organizācijās.

Jāpiebilst, ka ieviest palīdzības tālruni vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē upuru atbalstam, kam jābūt pieejamam visu gadu 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un bez maksas, paredz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu priekšlikuma 31. pants.

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu noteiks arī juridiskām personām

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, ar kuriem plānots juridiskām personām noteikt atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu. 

Grozījumi izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos.

Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, Rīgas pašvaldības policija saņem lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu – pagājušajā gadā tas noticis 10 077 reizes. 

Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums paredz atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām (izklaides vietām) atbildība par trokšņošanu nav noteikta. 

Grozījumi, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu izmantot Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta velēšanu likumā”, kas paredz vēlēšanās izmantot Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsošanas kārtību paredzēts pielīdzināt iepriekšējo Saeimas vēlēšanu balsošanas kārtībai, un Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izmantošana nodrošinās iespēju vēlētājiem nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī gan vēlēšanu dienā, gan arī iepriekšējās balsošanas dienās, teikts grozījumu anotācijā. 

Patlaban Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētājs var balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. 

Plašāk par likumprojektu >>

• LV portāls: Virza uzlabojumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu regulējumā; nodrošinājuma joprojām nav

Pastiprinās kriminālatbildību par vajāšanu, draudiem un vardarbību ģimenē

Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot, Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalstījusi Tieslietu ministrijas priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā”.

Plānots, ka ar grozījumiem efektīvāka aizsardzība tiks nodrošināta arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu, kā arī personām, kam ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību.

Pašlaik par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī par vajāšanu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Ar likumprojektu iecerēts noteikt iespēju vainīgās personas sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai līdz trim gadiem, ja noziedzīgais nodarījums vērsts pret ģimenes locekli.

Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots minētos noziedzīgos nodarījumus atzīt par mazāk smagiem noziegumiem, nevis kriminālpārkāpumiem, kā tas ir šobrīd.

Plašāk par tēmu >>

• LVportāls: Pastiprinās kriminālatbildību par vajāšanu un vardarbību ģimenē
• LV portāls: Noziedzīga nodarījuma iedalījuma pēc smaguma pakāpes nozīme

Kriminālprocesiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, noteiks prioritāti

Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas papildināti ar Tieslietu ministrijas priekšlikumiem.

Pirmkārt, tie paredz noteikt Kriminālprocesa likuma 7. pantā, ka par 132. panta otrajā daļā un 132.¹ panta otrajā daļā paredzēto nodarījumu kriminālprocesa uzsākšanai nav nepieciešams personas, kurai nodarīts kaitējums, iesniegums. Šeit jāpiebilst, ka papildināt minētos likuma pantus ar otro daļu plānots ar paralēli skatītajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz:

Papildināt Krimināllikuma 132. pantu ar otro daļu, nosakot, ka par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, ja tās izdarītas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Tādu pašu sankciju plānots noteikt arī Krimināllikuma 132.¹ panta (Vajāšana) otrajā daļā.  

Savukārt Kriminālprocesa 14. pantā plānots papildināt trešo daļu, uzskaitot kriminālprocesus, kuriem ir priekšrocība izskatīšanā. Proti, tiek rosināts noteikt, ka saprātīga termiņa nodrošināšanā priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem ir kriminālprocesam:

• kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;
• par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās;
• par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas izdarīts pret nepilngadīgo;
• kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona;
• kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.

Līdz 2023. gada beigām turpinās terminētos atbalsta pasākumus bēgļiem no Ukrainas

Saeimā iesniegts un nodots izskatīšanai likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kas paredz nodrošināt terminētos atbalsta pasākumus Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 2023. gada 31. decembrim (šobrīd likums paredz, ka primāri sniedzamais atbalsts, kā arī atlīdzība par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu no valsts puses tiek nodrošināti līdz 30. jūnijam).

“Ņemot vērā joprojām notiekošo karadarbību Ukrainā, kā arī nevalstisko organizāciju sniegto informāciju par atbalsta turpināšanas nepieciešamību, ar likumprojektā ietvertajām tiesību normām tiek pagarināti jau esošie atbalsta pasākumi, kas saistīti ar izmitināšanas un pārtikas nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, līdz 2023. gada 31. decembrim,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Plašāk par tēmu >>

• Iekšlietu ministrija: Latvija turpina nodrošināt atbalsta pasākumus Ukrainas civiliedzīvotājiem
• Iekšlietu ministrija: Diskutē par turpmākajiem soļiem Ukrainas bēgļu atbalstam