FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos.
Saeima 6. jūnijā nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””, kas paredz, ka uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju valsts reģistrācijas numura zīmēm varētu lietot mazo valsts ģerboni.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs transportlīdzekļu reģistrācijas numura zīmēs tiek iekļauts ģerbonis, piemēram, Slovākijā, Horvātijā, Slovēnijā, Austrijā un pavisam nesen – arī Lietuvā.
Likumprojekta iesniedzēji anotācijā pauž, ka ģerboņa iekļaušana numura zīmē veicinātu nacionālās piederības sajūtu. Viņuprāt, tas ir veids, kas var palīdzēt veidot Latvijas atpazīstamību ārpus valsts robežām. Katrs ceļojums ar automašīnu kļūtu par mazu, bet nozīmīgu patriotisma izpausmi. “Autovadītāji varētu just lepnumu par savu valsti, redzot tās simbolu – ģerboni – uz saviem transportlīdzekļiem,” uzsvērts grozījumu pamatojumā.
Lietuvas pieredze rāda, ka tās iedzīvotāju interese un vēlme pēc šādām numura zīmēm ir ļoti augsta, jo īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos, skaidrots anotācijā.
Ar grozījumiem likumam “Par Latvijas valsts ģerboni” plānots pievienot 7.1 pantu, paredzot, ka mazo valsts ģerboni var lietot uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju valsts reģistrācijas numura zīmēm.
Anotācijā norādīts, ka likumprojekta piedāvātie grozījumi tikai ļautu izvietot valsts ģerboni uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju valsts reģistrācijas numura zīmēm, taču, lai tas būtu īstenojams, papildus nepieciešams grozīt arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” un standartu LVS 20:2009 “Transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes”.
Tāpat šobrīd likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 12. panta pirmā daļa noteic, ka šī likuma 5.–7. pantā minēto iestāžu vadītāji ir atbildīgi par likuma prasību ievērošanu attiecīgajās iestādēs.
Ņemot vērā, ka likumu paredzēts papildināt ar jaunu 7.1 pantu, jāparedz arī persona, kura būs atbildīga par jaunajā pantā noteikto, teikts anotācijā.
Tādējādi likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 12. panta pirmo daļu plānots precizēt, nosakot, ka šī likuma 5.–7. pantā minēto iestāžu vadītāji ir atbildīgi par likuma prasību ievērošanu attiecīgajās iestādēs, savukārt CSDD ir atbildīga par valsts ģerboņa lietošanu atbilstoši šī likuma prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju valsts reģistrācijas numura zīmēm.
Pēc likumprojekta iesniedzēju sniegtās informācijas, CSDD konceptuāli ir piekritusi iekļaut ģerboni transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmēs, bet norādījusi, ka šiem grozījumiem jāstājas spēkā pēc publiskā iepirkuma izpildes.
Atbilstoši anotācijā norādītajam mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju numura zīmes tiktu izstrādātas publiskajā iepirkumā, kurā CSDD ir pasūtītājs. CSDD sagatavotu iepirkuma nolikumu un tā pielikumus, kā arī slēgtu līgumu ar pretendentu, tādēļ likumprojekta iesniedzēju ieskatā CSDD ir nosakāms pienākums nodrošināt, lai uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju numura zīmēm attēlotais ģerbonis atbilstu likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 1. pielikumā attēlotajam mazajam valsts ģerbonim.
Likumprojekta autori iecerējuši, ka mazā valsts ģerboņa lietošana uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju valsts reģistrācijas numura zīmēm stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Likumprojektu iesnieguši vairāki Saeimas deputāti, kas pārstāv frakciju “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija”.
Saeima 6. jūnijā nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā””, ko izstrādājusi Tieslietu ministrija.
Plānots, ka likumprojektā paredzētās izmaiņas attieksies uz tām fiziskajām personām, kuras īsteno kādu no Ēku būvnoteikumu 7.1 punktā minētajiem būvniecības procesiem (t. i., interjera projektu, kas neietver atjaunošanas, pārbūves, restaurācijas vai nojaukšanas darbus) un secīgi pēc tam vēlēsies nostiprināt īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm) un dzīvokļa īpašumiem.
Šobrīd likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17. pantā noteikts, ka ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:
Likumprojekts paredz paplašināt likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17. panta 3. punktu, nosakot, ka ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties ne tikai uz noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā, bet arī citu publisku dokumentu, kas apliecina būvniecības tiesiskumu.
Turklāt plānots, ka šāda veida elektroniskais dokuments būs derīgs bez būvvaldes pārstāvja paraksta, ja dokuments tiks apliecināts ar Būvniecības informācijas sistēmas kvalificētu elektronisko zīmogu.
Līdzīgus precizējumus plānots noteikt arī likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 28. panta 2. punktā, 36. panta pirmās daļas 2. punktā un 45. pantā.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, prasība par publisko dokumentu rada pamatu tiesību aizsardzībai, zemesgrāmatu drošībai un uzticībai, kā arī civiltiesiskās apgrozības stabilitātei.
Reaģējot uz izmaiņām būvniecības procesu regulējošajos normatīvajos aktos, noteikts, ka pamats būves ierakstīšanai zemesgrāmatā var būt ne tikai akts par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā, bet arī, piemēram, paskaidrojuma raksts ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.
Tādējādi, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17. panta 3. punktā, 28. panta 2. punktā, 36. panta 2. punktā un 45. pantā jāuzsver, ka būvniecības procesā izdotie dokumenti var būt pamats ierakstam zemesgrāmatā, ja no tā gūstams apstiprinājums, ka institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir pārbaudījusi būvdarbu tiesiskumu.
Savukārt, ja būvniecības process neparedzēs šādas informācijas atspoguļošanu dokumentā, tad šāds dokuments varēs būt pamats ierakstam zemesgrāmatā, ja tam tiks pievienots dokuments no institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, – apstiprinājums, ka veikta būvdarbu tiesiskuma kontrole, teikts anotācijā.
Saeima 6. jūnijā lēma nodot izskatīšanai Juridiskajā komisijā Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”.
Likumprojekta mērķi ir nodrošināt:
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, šobrīd administratīvā pārkāpuma procesa regulējums pamatā ir veidots atbilstoši līdzšinējai praksei, ka dokumentu aprite galvenokārt notiek papīra formā un procesuālās darbības tiek veiktas klātienē. Šāda pieeja nav nedz mūsdienīga, nedz efektīva.
Ar grozījumiem likumā tiks paredzētas papildu iespējas personas paraksta nodrošināšanai elektroniskajā vidē. Plānots, ka prasība pēc personas paraksta tiks izpildīta arī tad, ja dokuments būs sagatavots Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Tiesu informatīvajā sistēmā vai e-lietas portālā un parakstīts ar elektronisko parakstu, kurš atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū noteiktajam.
Kā norādīts anotācijā, amatpersona dokumentu varēs sagatavot, izmantojot minēto informācijas sistēmu piedāvātās iespējas, un parakstīt ar attiecīgajā sistēmā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku. Tādējādi paraksta prasība tiks izpildīta arī tad, ja dokuments nebūs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
Likumprojekts papildus paredz noteikt, ka nepilngadīgajam nevar piemērot piespiedu naudu un pienākumu atlīdzināt procesuālos izdevumus vai dabas resursiem nodarītos zaudējumus.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Saeima 6. jūnijā nodeva darbam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (atbildīgā) un Juridiskajā komisijā saistītu likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”.
Arī šī likumprojekta mērķis ir izveidot vienotu un efektīvu regulējumu administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai elektroniskajā vidē.
Šobrīd Sodu reģistra likuma VI nodaļā ir iekļauts Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas (APAS) regulējums, tostarp saistībā ar papīra dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā, parakstīšanu un dokumentu glabāšanu. Vienlaikus tas tikai daļēji regulē administratīvā pārkāpuma procesu elektroniskajā vidē, piemēram, neskar administratīvā pārkāpuma procesu tiesā.
Proti, Sodu reģistra likumā nav iekļauts viss nepieciešamais APAS kā valsts informācijas sistēmas regulējums, kā arī atkārtoti jāizvērtē APAS iekļaujamās informācijas glabāšanas termiņu pamatotība, teikts anotācijā. Tāpat tajā norādīts, ka Sodu reģistra likumā iekļautais regulējums par papīra dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā un parakstīšanu attiecināms uz visu administratīvā pārkāpuma procesu.
Lai nodrošinātu sistēmisku un vienotu regulējumu, Sodu reģistra likuma VI nodaļai līdzvērtīgs regulējums tiks iekļauts Administratīvās atbildības likumā, to pilnveidojot, vispārinot un attiecinot uz visu administratīvā pārkāpuma procesu. Anotācijā skaidrots, ka tāpat tiks pārskatīts un pilnveidots APAS regulējums, tostarp informācijas glabāšanas termiņi.
Līdz ar to no Sodu reģistra likuma vēlas izslēgt V nodaļu “Reģistrā iekļauto ziņu glabāšanas termiņi”.
Saeima 6. jūnijā nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā”.
Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) dibināšanas līguma grozījumu ienešanu Latvijas tiesību sistēmā, kā arī izpildītu starptautiskās saistības un nekavētu EBRD darbības īstenošanu atbilstoši EBRD pilnvarnieku pieņemtajiem lēmumiem.
Kā norādīts anotācijā, 2023. gada 18. maijā EBRD pilnvarnieku valde apstiprināja rezolūcijas Nr. 259 “Grozījumi EBRD dibināšanas līguma 1. pantā ierobežotai un pakāpeniskai bankas operāciju ģeogrāfiskā mandāta paplašināšanai Āfrikas valstīs lejpus Sahāras un Irākā” un Nr. 260 “Grozījumi EBRD dibināšanas līguma 12. panta 1. punktā, atceļot statūtkapitāla ierobežojumu parastām operācijām”.
Saskaņā ar EBRD dibināšanas līguma 56. pantu pēc pilnvarnieku valdes apstiprinājuma EBRD dibināšanas līguma grozījumiem EBRD visas dalībvalstis aptaujā par to, vai tās piekrīt ierosinātajiem grozījumiem. Ņemot vērā iedibināto praksi, šādi grozījumi Latvijas tiesību sistēmā ienesami ar likumu, skaidrots anotācijā.
Lai apstiprinātu grozījumus EBRD dibināšanas līguma 1. pantā un 12. panta 1. punktā, vajadzīgs Ministru kabineta apstiprinājums un pilnvarojums finanšu ministram informēt EBRD par Latvijas Republikas piekrišanu minētajiem grozījumiem.
Ar grozījumiem EBRD dibināšanas līguma 1. pantā un 12. panta 1. punktā sīkāk var iepazīties likumprojekta anotācijas sadaļā “Cita informācija”.
