Patērētāji, izvēloties preces un pakalpojumus, arvien vairāk ņem vērā ar ietekmi uz vidi saistītos apsvērumus. Savukārt preču ražotāji, reaģējot uz patērētāju pieaugošo interesi un pieprasījumu, meklē iespējas, kā piedāvāt tādas preces vai pakalpojumus, kuriem ir mazāk kaitīga vai samazināta ietekme uz vidi. Eiropas Savienībā kopš 1992. gada darbojas Ekomarķējuma sistēma, kuru izmanto arī Latvijas uzņēmēji. LV portāls skaidro, kas ir ekomarķējums un pēc kādiem kritērijiem to piešķir konkrētam produktam.
Eiropas Savienības (ES) Ekomarķējums ir brīvprātīga sistēma, kas dibināta 1992. gadā ar mērķi popularizēt produktus, kuru ietekme uz vidi visā aprites ciklā ir iespējami maza, un sniegt patērētājiem precīzu, nemaldinošu un zinātniski pamatotu informāciju par produktu ietekmi uz vidi, stāsta Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) vecākā eksperte starptautiskās sadarbības jautājumos Zane Zaķe.
Ekomarķējuma sistēmu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par ES ekomarķējumu. ES Regulas 4. pantā minētā kompetentā iestāde ES ekomarķējuma piešķiršanai Latvijā ir Vides pārraudzības valsts birojs atbilstoši Vides aizsardzības likuma 38. panta pirmajai daļai.
Produktus un pakalpojumus, kuriem piešķirts ekomarķējums, var atpazīt pēc ekomarķējuma logotipa – ekopuķītes. Tas simbolizē konkrētu vides aizsardzības, veselības aizsardzības un produktu kvalitātes standartu izpildi, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija (EK).
ES ekomarķējums norāda, ka, salīdzinot ar tirgū dominējošo produkciju, prece vai pakalpojums, kas ieguvis šo marķējumu, ir videi draudzīgāks, tostarp visā dzīves aprites ciklā.
ES ekomarķējumu nepiešķir precēm, kurās ir vielas vai maisījumi, kas saskaņā ar 2008. gada 16. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu ir klasificēti kā toksiski, bīstami videi, kancerogēni, mutagēni vai reproduktīvajai funkcijai toksiski.
Ekomarķējumu nepiešķir arī precēm, kurās ir vielas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), 57. pantā.
ES ekomarķējuma kritērijus nosaka, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, norādīts Patērētāju tiesību aizsardzības centra izstrādātajās “Vadlīnijās paziņojumu par vidi izmantošanai komercpraksē”. Šī marķējuma kritērijos tiek ietvertas vides prasības, atbilstoši kurām produktu vērtē, lai lemtu par ES ekomarķējuma piešķiršanu.
Ekomarķējums var tikt piešķirts 34 produktu grupām, tai skaitā:
Z. Zaķe skaidro, ka ES ekomarķējumu piešķir uz laika periodu, cik ilgi ir spēkā EK kritēriji attiecīgajā produktu grupā. Pēc tam produktiem jāveic sertifikācija atbilstoši jaunajām prasībām (kritērijiem).
Standartā kritērijus izstrādā uz četriem vai sešiem gadiem. Tad tiek pieņemts lēmums par to pārskatīšanu atbilstoši jaunākajām iniciatīvām vides aizsardzībā vai pagarināšanu bez izmaiņām.
Kad pārskatītie kritēriji stājas spēkā, esošo ES ekomarķējuma licenču turētājiem ir atkārtoti jāpiesakās licencei. Parasti jaunajā EK lēmumā par kritērijiem attiecīgajai produktu grupai ir noteikts pārejas periods, kurā produkti ir jāpielāgo jaunajiem kritērijiem un atkārtoti jāpiesakās to novērtēšanai.
Kāpēc uzņēmumam ir vajadzīgs ekomarķējums? “Sistēma atspoguļo pārredzamību, pārbaudāmus kritērijus un rezultātus, tas ir uzticams marķējums, kas šos produktus atšķir no citiem. Tas ir apliecinājums, ka uzņēmums ievēro vides prasības,” atbild Z. Zaķe. “Ja uzņēmums daudz eksportē, ir liela interese iegūt ekomarķējumu. Tās ir papildu izmaksas, taču ieguvumi to atsver.”
Jāpiebilst, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 877 “Vides pārraudzības valsts biroja publisko maksas pakalpojumu cenrādis” nosaka VPVB sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi un kārtību, kādā maksājama gada maksa par ekomarķējuma izmantošanu.
Pēdējos divos gados ir krietni pieaugusi uzņēmumu interese par ekomarķējumu. Šobrīd VPVB izvērtē jaunu komersanta pieteikumu. Citās ES valstīs marķējums ir gana populārs, tomēr Latvijā ne tik ļoti, atzīst Z. Zaķe.
Ko ekomarķējums nozīmē patērētājiem? “Tā ir atpazīstamība un uzticamība marķējumam, proti, patērētājs var rēķināties, ka, nopērkot šādu produktu, viņš zina, ko pērk, tiek ievēroti skaidri kritēriji, pēc kuriem produkti tiek izvērtēti. Turklāt produkta kvalitāte būs vienāda visās ES valstīs,” akcentē VPVB eksperte.
ES ekomarķējuma licences Latvijā ir izsniegtas diviem uzņēmumiem – “Sonata Enterprise Inc” filiālei Latvijā un akciju sabiedrībai “Spodrība”.
Piešķirtie ekomarķējumi ir trijās grupās:
“Sonata Enterprise Inc” tie ir piešķirti līdzekļiem trauku mazgāšanai ar rokām, turpretī AS “Spodrība” – pirmajās divās produktu grupās. AS “Spodrība” kvalitātes vadītāja Tatjana Lobanova atklāj, ka iepriekš ekomarķējums bija iegūts arī veļas mazgāšanas līdzekļiem, taču šobrīd tos ražo pēc citas receptūras. Jauna receptūra ekomarķējumam ir sertifikācijas izstrādes procesā.
“Tiklīdz uzņēmumam ir piešķirta sertifikācija, tam ir tiesības izvietot ekomarķējuma logotipu jeb ekopuķīti. Pretējā gadījumā tas tur nedrīkst atrasties. Uzņēmumam ir jābūt sertifikātam un piešķirtam numuram, kam jāparādās logotipā,” skaidro Z. Zaķe.
Pārtikai ES līmenī šobrīd nav paredzēts ekomarķējums.
Z. Zaķe min, ka par to tiek domāts un ka šāda iespēja tiek apsvērta.
T. Lobanova uzsver, ka produkti ar ekomarķējumu nodrošina pievienoto vērtību un konkurētspēju arvien pieaugošajā videi draudzīgāku produktu tirgū.
“ “Eco Seal for Nature” produktu sortiments apvieno divus būtiskus kritērijus – ekoloģiski draudzīgu sastāvu un augstu iedarbības efektivitāti –, kas ļauj pircējiem pieņemt atbildīgus lēmumus par ilgtermiņa ieguldījumu savas ģimenes veselībā un vides aizsardzībā. Produktu atbilstību augstiem vides un kvalitātes standartiem apliecina “EU Ecolabel” marķējums,” stāsta T. Lobanova.
AS “Spodrība” pārstāve akcentē galvenās īpašības, kas raksturīgas produktiem ar ekomarķējumu:
PTAC vadlīnijās skaidro, ka praksē ir arī citas vides marķējuma shēmas, kuras atšķirībā no ekomarķējuma netiek pārraudzītas ar sertifikācijas un audita palīdzību, kā arī tās nepiešķir neatkarīga trešā puse. Tās var būt, piemēram, dažādas privātās marķēšanas shēmas, kuras izstrādājuši ražotāji, pārdevēji, pakalpojumu sniedzēji vai to apvienības, lai popularizētu savu preču/pakalpojumu augsto kvalitāti.
Jāpiebilst, ka Latvijā tik zināmā “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte” ir nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas marķējums un šie produkti atbilst paaugstinātas kvalitātes kritērijiem.
Uz tiem ir norāde “Kvalitatīvs produkts”. Šobrīd zaļās un bordo karotītes logotips atrodams uz aptuveni 800 dažādiem Latvijā ražotiem produktiem, norādīts Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas mājaslapā.
PTAC Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane norāda, ka patērētāji daudzo marķējumu jūklī apjūk un nezina to nozīmi. Privātu vides marķējuma shēmu izmantošana atšķirībā no ekomarķējuma var ievērojami apgrūtināt patērētāju spēju izprast to nozīmi, īpaši, ja attiecīgajam produktam jau ir apstiprināts oficiāls ekomarķējums. Turklāt privātas vides marķējuma shēmas, kas līdzinās apstiprinātam oficiālajam ekomarķējumam, maldina vai var maldināt patērētāju par konkrētā produkta atbilstību apstiprinātajam oficiālajam kvalitātes standartam.
