SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. februārī, 2023
Lasīšanai: 21 minūte
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Saeima
2
2

Saeima šonedēļ. Likumā nosaka, ka nepatiesu atsauksmju publicēšana ir maldinoša komercprakse

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

Likumā nosaka, ka nepatiesu atsauksmju un ieteikumu publicēšana ir maldinoša komercprakse

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā apstiprināja grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā.

Grozījumu mērķis ir pārņemt Eiropas regulējumu, lai modernizētu patērētāju tiesības Eiropas Savienībā, tai skaitā pārrobežu, ņemot vērā attīstības tendences digitālajā vidē.

Izmaiņas precizē un papildina likumu ar jauniem noteikumiem attiecībā uz:

  • naudas sodu piemērošanu komercprakses īstenotājiem, tai skaitā attiecinot to uz pārrobežu pārkāpumu gadījumiem;
  • patērētāju tiesisko aizsardzību;
  • komercpraksi tiešsaistes tirdzniecības vietās;
  • informācijas sniegšanu par galvenajiem parametriem preču ranžēšanā (precēm/ pakalpojumiem piešķirtā relatīvā pamanāmība, kā to prezentējis, organizējis vai paziņojis komercprakses īstenotājs, neatkarīgi no tehnoloģiskajiem līdzekļiem, kas izmantoti šādai prezentācijai, organizēšanai vai paziņošanai);
  • kā arī atzīt par maldinošu komercpraksi nepatiesu atsauksmju un ieteikumu publicēšanu.

Piemēram, likumprojekts paredz papildināt likuma 10. pantu ar jaunu daļu, nosakot, – ja komercprakses īstenotājs nodrošina piekļuvi patērētāju atsauksmēm par precēm vai pakalpojumiem, tostarp digitālajiem pakalpojumiem un digitālo saturu, par būtisku uzskatāma informācija par to, vai un kā komercprakses īstenotājs nodrošina, ka publicētās atsauksmes ir snieguši patērētāji, kuri preces, pakalpojumus, digitālos pakalpojumus vai digitālo saturu ir tiešām izmantojuši vai iegādājušies.

Papildināts arī likuma 11. pants, nosakot vairākus jaunus kritērijus, kādos gadījumos komercprakse digitālajā vidē tiks uzskatīta par maldinošu, proti, ja komercprakses īstenotājs:

  • sniedzot patērētājam tiešsaistes meklēšanas pieprasījuma rezultātus, skaidri neatklāj, kura ir apmaksāta reklāma, vai nesniedz informāciju, ka ir veikti maksājumi par preces vai pakalpojuma, tostarp digitālā pakalpojuma vai digitālā satura, augstāku ranžējumu meklēšanas rezultātos;
  • tālākpārdod patērētājiem pasākumu biļetes, ja tās iegādātas, izmantojot automatizētus līdzekļus, tādējādi apejot noteiktos ierobežojumus attiecībā uz biļešu skaitu, ko viena persona var iegādāties, vai jebkurus citus noteikumus, kuri attiecas uz biļešu iegādi;
  • apgalvo, ka atsauksmes par precēm vai pakalpojumiem, tostarp digitāliem pakalpojumiem vai digitālo saturu, ir snieguši patērētāji, kuri faktiski lietojuši vai iegādājušies attiecīgās preces, pakalpojumus, digitālos pakalpojumus vai digitālo saturu, neveicot pamatotus un samērīgus pasākumus, lai pārbaudītu, ka tās snieguši šādi patērētāji;
  • sniedz nepatiesas patērētāju atsauksmes vai ieteikumus vai algo citu fizisko vai juridisko personu to darīt, kā arī sagroza patērētāju atsauksmes vai ieteikumus, lai reklamētu preces, pakalpojumus, digitālos pakalpojumus vai digitālo saturu.

Likumā precizēti iespējamie soda apmēri pārkāpumu gadījumos, nosakot, ka tas var sasniegt 4% no komercprakses īstenotāja gada apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem, bet ne vairāk kā 300 000 eiro. Līdz šim tas varēja sasniegt 10% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro.

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Atslogojot policijas darbu, pasākumos tiesības regulēt ceļu satiksmi būs arī organizatora norīkotām personām

Saema 9. februārī nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”

Likumprojekts paredz papildināt likuma 6. panta pirmo daļu ar 11. punktu, nosakot, ka pasākuma  oragizatoram iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu būs jānorāda arī informācija par plānotajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem. Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka publiskā pasākuma laikā kārtības uzturētājam ir tiesības arī regulēt ceļa satiksmi.

Regulējot ceļu satiksmi, kārtības uzturētājiem būs jānēsā jebkurā diennakts laikā labi saredzamu apģērbu ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka gadījumos, kad publiska pasākuma laikā ir nepieciešams nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, regulējot ceļu satiksmi, vienmēr tiek piesaistīti policijas darbinieki. Tādējādi ar grozījumiem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā tiks atslogots Valsts policijas darbs, ļaujot resursus novirzīt būtiskāku sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas funkciju izpildei.

Uzzini vairāk >>

Saeimā iesniegts valsts budžeta 2023. gadam projekts un to pavadošie 13 likumprojekti

9. februārī Saeimā tika iesniegts likumprojekts “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” un to pavadošie 13 likumprojekti, kas paredz vairākas iedzīvotājiem būtiskas izmaiņas tiesību aktos, piemēram, minimālo ienākumu sliekšņu reformu.

Konceptuāli par likumprojektiem plānots lemt 17. februārī, savukārt otrajā – galīgajā – lasījumā budžetu paredzēts skatīt 8. martā.


Uzzini vairāk >>

 

LV portāls: Valsts budžetu 2023. gadam pavadošā likumprojektu pakete

 

Finanšu ministrijaValdība apstiprina likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam

Labklājības ministrija: Valdība atbalsta minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanu no 1. jūlija

 

LV portālsAr grozījumiem likumā vērsīsies pret privātpersonu iesaisti PVN shēmās lietotu auto tirdzniecībā

 

Finanšu ministrijaAr likuma grozījumiem paredz mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā 

Kultūras ministrijaAr izmaiņām likumā nosaka VKKF budžeta palielinājumu; no 2024. gada visiem fonda finansējuma avotiem tiks piemērotas 3% likmes

 

Labklājības ministrijaSvarīgi ieviest izmaiņas, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni var palikt ģimenē vismaz līdz 21 gada vecumam

     

Veselības ministrijaVeselības nozares finansējums 2023. gadā – 1,6 miljardi eiro

Satiksmes ministrijaReģionālo un vietējo autoceļu sakārtošana un iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšana – budžeta prioritātes 2023.gadā

 

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI

Energokrīzē atbalsts tiks nodrošināts arī mājsaimniecībām ar sašķidrinātās naftas gāzes un dīzeļdegvielas apkuri

Saeima 9. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Kā skaidrojusi Klimata un enerģētikas ministrija, sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu un marķētās dīzeļdegvielas izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā virs noteiktā sliekšņa, kas ir līdzvērtīgs siltumenerģijas vidējam tarifam iepriekšējā apkures sezonā.

  • Sašķidrinātās naftas gāzes (propāna-butāna gāze) izmaksu pieaugumu kompensēs līdz 1 tonnai sašķidrinātās naftas gāzes, ja izmaksas pārsniedz 0,91 euro/kg, bet ne vairāk kā 1,29 euro/kg.
  • Marķētās dīzeļdegvielas (dīzeļdegviela) izmaksu pieaugumu kompensē līdz 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas, ja izmaksas pārsniedz 0,69 euro par litru, bet ne vairāk kā 2,01 euro par litru.

Mājsaimniecības atbalstam varēs pieteikties no 15. februāra, un to varēs saņemt par gāzi un dīzeļdegvielu, kas apkures vajadzībām iegādāta laika posmā no pagājušā gada 1. maija līdz šī gada 30. aprīlim.

Grozījumi likumā jau izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 12. februārī.

Jauna valsts nodeva spridzināšanas darbu veikšanai derīgo izrakteņu ieguves vietās

Deputāti galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk, ja spridzināšanas darbi veicami derīgo izrakteņu ieguves vietās, par spridzināšanas darbu projekta saskaņošanu būs maksājama valsts nodeva, kuras apmēru un maksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tas nepieciešams, lai noteiktu jaunu valsts nodevas objektu zemes dzīļu izmantošanas jomā.

Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā stāsies spēkā 2023. gada 1. martā.

Par preču zīmes atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu turpmāk varēs lemt arī Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Preču zīmju likumā un grozījumus Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā, ar ko tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ar grozījumiem likumos tiek risināti arī  atsevišķi nacionālā līmenī identificēti problēmjautājumi.

Piemēram, grozījumi paredz, ka ieinteresētās puses preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu turpmāk varēs vērsties  arī Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē. “Saskaņā ar Preču zīmju direktīvu dalībvalstīm jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai [..] preču zīmju tiesību atcelšanas vai spēkā neesamības procedūras būtu arī administratīvas, nevis tikai tiesas procedūras. Šādas izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar to, ka administratīvās procedūras pusēm ir vienkāršākas, lētākas un arī aizņem īsāku laika periodu nekā tiesas procesi,” skaidrots likumprojekta anotācijā.

Galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā Rīgas attīstības plāna darbības atjaunošanai

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā.

Tie paredz, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tās aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju lokālplānojums.

Kā iepriekš skaidrojusi Rīgas Dome, Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir īpaša statusa teritorija, kuras teritorijas plānojums ir likumīgi stājies spēkā 2006. gadā (ar grozījumiem 2013. gadā).

Tacu 2017. gadā ar grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā tika noteikts, ka teritorijas plānojuma vietā Rīgas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai izstrādājams lokālplānojums, proti, likuma 8. un 9. pantā vārdi “teritorijas plānojums” tika aizstāti ar vārdu “lokālplānojums”. Šādu lēmumu Kultūras ministrija toreiz pamatoja ar jaunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma pieņemšanu, kas noteica, ka vienā administratīvajā teritorijā nevar pastāvēt divi vienāda līmeņa teritorijas plānojumi ar atšķirīgām teritorijām.

Pašvaldības mērķis, uz laiku saglabājot Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu, ir izstrādāt tam kvalitatīvu lokālplānojumu – plānošanas dokumentu ar augstāku detalizācijas pakāpi, kam ir tāds pats juridisks spēks kā teritorijas plānojumam.

Iepriekšējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs galvaspilsētas attīstības plāna darbību apturēja, un pret šo ministrijas lēmumu Rīgas Dome vērsās Satversmes tiesā. Iesniegtie grozījumi pieļauj divu attīstības plānu pastāvēšanu un tādejādi atjauno Rīgas attīstības plāna darbību.

Grozījumi likumā pilnveido spēkā esošo tiesību normu sistēmu, skaidri nosakot, ka uz Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonas teritoriju attiecināms speciālais regulējums, kas ir izņēmums no Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktā vispārējā regulējuma. Attiecīgi nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 27. punktā, nosakot, ka vispārīgā prasība par to, ka valstspilsētas teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības administratīvajai teritorijai, nav attiecināma uz Rīgas valstspilsētu.

Rīgas teritorijas plānojumu izstrādā tai valstspilsētas daļai, kurai nav piemērojams īpašais regulējums – Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums.

Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 2023. gada 12. februārī.

Uzzini vairāk >>

2. LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Informācija par amatpersonu ienākumiem Zemessardzē nebūs publiska

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.  Tie paredz noteikt, ka informācija par  zemessarga amatu un ienākumiem, kas gūti dienestā Zemessardzē, amatpersonas deklarācijā nebūs publiski pieejama.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šādas informācijas pieejamība publiskajā telpā var kaitēt valsts drošības interesēm, jo tā atklāj datus par Zemessardzes (kas ir NBS sastāvdaļa) personālresursiem, publiski atklājot to personu loku, kas dien Zemessardzē, kā arī šo personu ieņemamos amatus. Tāpat skaidrots, ka šādas informācijas publiska pieejamība var kaitēt arī pašas personas vai tās ģimenes interesēm, jo pieteikums dienēt Zemessardzē ir brīvprātīgs.

KOMISIJĀS ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Otrajam lasījumam virza Valsts aizsardzības dienesta likumu

Saeimas Aizsardzības komisija 8. februārī lēma otrajam lasījumam virzīt Valsts aizsardzības dienesta likumu un to pavadošos likumprojektus. Pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā plānots jau šī gada 1. jūlijā uz brīvprātības pamata.

Likumprojekts paredz, ka valsts aizsardzības dienests ir divu veidu valsts dienests, kurš ietver:

  • valsts aizsardzības militāro dienestu;
  • valsts aizsardzības civilo dienestu.

Valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no šādiem veidiem:

  • 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā;
  • piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu;
  • piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.

Valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu likumā noteiktajos gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts aizsardzības civilā dienesta ieviešanai plānots izstrādāt speciālu likumu – Valsts aizsardzības civilā dienesta likumu.

Likumprojekts paredz, ka valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi – vīrieši:

  • viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
  • līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai.  

Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Likumprojekts paredz, ka valsts aizsardzības dienestam netiks pakļauts pilsonis:

  • kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
  • kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, kā arī pilsonim, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu;
  • kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem līdz pusotra gada vecumam vai vecākiem;
  • kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu);
  • Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents;
  • kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā 11 mēnešus;
  • Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā 11 mēnešus;
  • kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • kurš par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Likumprojektā arī paredzētas situācijas, kad valsts aizsardzības dienestu varēs atlikt. Piemēram, veselības stāvokļa dēļ. Valsts aizsardzības dienesta izpildi varēs atlikt pilsonim, kurš svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana tā paša (svarīga) iemesla dēļ nav pieļaujama.

Saeimas Aizsardzības komisija norāda, ka, komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā plānots iekļaut pilsoņus, kuri dienestam pieteikušies brīvprātīgi. Savukārt, lai nokomplektētu iztrūkstošo iesaukuma daļu, plānots izmantot atlasi pēc nejaušības principa. To paredzēts rīkot proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā.

Iepriekš Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons ir norādījis, ka šogad valsts aizsardzības dienesta pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešu.

Paredzēts, ka līdz 2027. gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauks pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Likumā plānots noteikt atbildību par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta izpildes. Par to plānots izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.

Uzzini vairāk >>

Veiks grozījumus Saeimas kārtības rullī, precizējo kriminālvajāšanas uzsākšanas pret deputātu un valsts budžeta izskatīšanas kārtību

Saeimas Juridiskā komisija 8. februārī lēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Saeimas kārtības rullī.

Kā informē Saeimas Preses dienests, ar grozījumiem iecerēts precizēt kārtību kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, tostarp likumā nostiprinot, ka Saeimas piekrišana nepieciešama arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana uzsākta pirms Saeimas locekļa pilnvaru apstiprināšanas.

Grozījumi paredz Saeimas kārtības rullī noteikt arī kārtību, kādā parlamentā noris debates par valsts budžeta likumu vai tā grozījumu projektu un ar valsts budžetu saistītajiem likumprojektiem. Līdz šim debates notika par visu budžeta likumprojekta paketi kopumā, savukārt iecerētie grozījumi noteic, ka debates notiek par budžeta likumprojektu un par katru ar budžetu saistīto likumprojektu. Plānots, ka runas laiks par budžeta likumprojektu nedrīkstēs pārsniegt 15 minūtes pirmo reizi un piecas minūtes otro reizi. Savukārt, apspriežot ar budžetu saistītos likumprojektus, runas laiks par katru likumprojektu nedrīkstēs pārsniegt piecas minūtes pirmo reizi, bet, runājot otro reizi, – divas minūtes.

Tāpat ar grozījumiem iecerēts precizēt kārtību, kā noris amatpersonu atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, kā arī vairākus citus ar Saeimas darbu saistītus jautājumus.

Iepriekš priekšlikums grozīt Saeimas kārtības rulli skatīts Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijā.

Open2Vote – IZSAKI SAVU NOSTĀJU UN BALSO!

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI