Bērna dzimšanas fakta reģistrācija

Par bērna piedzimšanu jāpaziņo

Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir bērna tēvam vai mātei. Ja nevienam no vecākiem to nav iespējams izdarīt, vecākiem ir tiesības pilnvarot citu personu paziņot par bērna piedzimšanu. Par bērna piedzimšanu ir jāpaziņo dzimtsarakstu iestādei viena mēneša laikā pēc dzimšanas fakta (Civilstāvokļa akta reģistrācijas likuma 24.-25.pants).

Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas juriste Ina Lutkevica norāda, ka paziņot par bērna piedzimšanu vecāki drīkst jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, neskatoties uz viņu deklarēto dzīvesvietu.

Paziņojot par bērna piedzimšanu, ir jāuzrāda noteikti dokumenti. Nepieciešamie dokumenti ir atkarīgi no tā, vai bērna vecāki ir laulībā vai nav. Ja vecāki ir laulībā, tādā gadījumā paziņot par bērna piedzimšanu var abi vecāki vai tikai viens no vecākiem, iesniedzot ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu, pasi (jāuzrāda oriģināls) un laulības apliecību (jāuzrāda oriģināls), stāsta I.Lutkevica.

Paziņošana par bērna piedzimšanu un paternitātes atzīšana

Ja bērna vecāki nav laulībā, tad kārtība ir citāda. I.Lutkevica norāda: "Ja bērna vecāki nav laulībā, tad dzimtsarakstu nodaļā ir jāierodas abiem vecākiem, jo ir jāatzīst bērna paternitāte un jāraksta kopīgs paternitātes atzīšanas iesniegums. Tāpat ir jāsniedz medicīnas apliecība un pase (jāuzrāda oriģināls)."

Savukārt, ja bērna māte ir laulībā, bet bērna mātes vīrs nav dzimušā bērna tēvs, paziņot par bērna piedzimšanu ir jāierodas bērna mātei, bērna mātes vīram un bioloģiskajam tēvam. Civillikuma 155.panta astotajā daļā noteikts, ka minētajām trīs personām personiski ir jāiesniedz kopīgs iesniegums dzimtsarakstu nodaļā, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums.

"Paziņot par bērna piedzimšanu vecāki drīkst jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, neskatoties uz viņu deklarēto dzīvesvietu."

"Ja visas puses piekrīt paternitātes pieņēmumam, tad trijatā ir jāiesniedz kopīgi rakstīts paternitātes atzīšanas iesniegums, kurā bērna mātes vīrs atzīst, ka viņš nav bērna tēvs, bet bioloģiskais tēvs atzīst, ka viņš ir bērna tēvs," skaidro I.Lutkevica.

Pretējā gadījumā, ja bērna māte ir laulībā vai ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam, kad laulība ir šķirta, par bērna tēvu uzskatīs bērna mātes vīru, to noteic Civillikuma 146.panta otrā daļa.

Ja paziņojums par bērna piedzimšanu nokavēts

Ja bērna vecāki ir nokavējuši termiņu par bērna piedzimšanas paziņošanu nevis būtisku iemeslu dēļ, dzimšanas faktu reģistrē, pamatojoties uz viena vai abu vecāku iesniegumu, kurā paskaidrots nokavējuma iemesls. Tāpat jāiesniedz medicīnas apliecība, kas apliecina dzimšanas faktu, pase (jāuzrāda oriģināls) un laulības apliecība (jāuzrāda oriģināls).

Par bērna nereģistrēšanu ir paredzēts administratīvais sods. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 203.pants noteic, ka par dzimšanas civilstāvokļa akta reģistrācijas termiņu neievērošanu bez attaisnojošiem iemesliem uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Dzimšanas fakta reģistrācija

Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas juriste informē, ka uzreiz pēc paziņošanas par bērna piedzimšanu bērnu reģistrē dzimšanas reģistrā, piešķir tam personas kodu un izsniedz dzimšanas apliecību.

Civilstāvokļa akta reģistrācijas likuma 26.panta otrā daļa paredz, ka dzimtsarakstu nodaļa var reģistrēt bērna dzimšanas faktu arī ārstniecības iestādē, kas nodrošina dzemdību palīdzību.

Ja ir piedzimuši dvīņi vai vairāki bērni, katra bērna piedzimšanu reģistrē atsevišķi. Dzimšanas reģistra ierakstā norāda, kādā secībā bērni piedzimuši (Civilstāvokļa akta reģistrācijas likuma 27.pants).

Par dzimšanas reģistrāciju valsts nodeva nav jāmaksā.

Bērna vārds, uzvārds un tautība

Dzimšanas apliecībā bērna vārdu un uzvārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Šajā gadījumā ir jāatceras, ka bērnam var dot ne vairāk kā divus uzvārdus. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar abu vecāku vienošanos ieraksta tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties ( kas gan ir ļoti reti), tad par bērna vārdu un/ vai uzvārdu lemj bāriņtiesa un bērna dzimšanas apliecībā  uzvārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Bet, ja līdz bērna piedzimšanai bērna māte nav noslēgusi laulību vai bērna paternitāte nav atzīta, bērnam ieraksta mātes uzvārdu (Civilstāvokļa akta reģistrācijas likuma 32.panta 1.-3.daļa).

"Uzreiz pēc paziņošanas par bērna piedzimšanu dzimtsarakstu nodaļā bērnu reģistrē dzimšanas reģistrā, piešķir tam personas kodu un izsniedz dzimšanas apliecību."

Par bērna tautības ierakstīšanu dzimšanas apliecībā var lemt bērna vecāki. Ja vecāki izvēlas ierakstīt tautību, tad to var darīt, skatoties bērna radinieku tautību tiešā augšupējā līnijā divu paaudžu robežās. Ja vecāki nevar vienoties, bērna tautību ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu (Civilstāvokļa akta reģistrācijas likuma 32.panta ceturtā daļa).

Ieraksta maiņa dzimšanas apliecībā

Ir iespējamas dažādas situācijas un problēmas saistībā ar paternitātes pieņēmumu. Civillikuma 149.pantā ir noteiktas dažādas personas, kuras drīkst apstrīdēt paternitātes pieņēmumu. Paternitāti var apstrīdēt:

• bērna mātes vīrs var apstrīdēt paternitāti divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa;
• bērna māte;
• bērns pats divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas;
• vīra vecāki divu gadu laikā, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.