Grozījumi Pilsonības likumā bērna reģistrēšanai pilsonībā

Ārpus Latvijas dzimuša bērna reģistrēšana Latvijas pilsonībā

Ja abi bērna vecāki pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas, bērnu var reģistrēt par Latvijas pilsoni. Bērnu atzīst par Latvijas pilsoni tad, ja viens vai abi bērna vecāki ir Latvijas pilsoņi. Bērnu var reģistrēt par Latvijas pilsoni, ja to pauž:

• bērna likumiskais pārstāvis, ja bērns vēl nav sasniedzis 15 gadu vecumu;
• pats bērns vecumā no 15 līdz 18 gadiem (Pilsonības likuma 2.panta otrā daļa).

Iepriekš spēkā esošais regulējums paredzēja, ka abiem bērna vecākiem ir jāpiekrīt bērna reģistrēšanai Latvijas pilsonībā. Ar grozījumiem Pilsonības likumā ir noteikts, ka to var izdarīt tikai viens no vecākiem.

Likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) praksē ir regulāri gadījumi, kad šādu piekrišanu nav iespējams iesniegt, jo otrs bērna vecāks dzīvo atsevišķi un neuztur kontaktus ar ģimeni un šādos gadījumos ir jāatsaka bērnam piešķirt Latvijas pilsonību, kaut gan viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Tādēļ ir virzīti attiecīgie grozījumi.

Nepieciešamie dokumenti

PMLP informē, ka bērna reģistrēšanai Latvijas pilsonībā ir jāuzrāda šādi dokumenti:

1. iesniegums ar lūgumu atzīt par Latvijas pilsoni, kurā jānorāda:

• bērna vārds, uzvārds latviešu valodā un dzimšanas dati;
• dzīvesvieta;
• kontaktinformācija.

2. bērna dzimšanu apliecinošs dokuments (dzimšanas apliecība vai izraksts no dzimšanas reģistra);
3. vecāka vai vecāku apliecinošs dokuments;
4. bērna personu apliecinošs dokuments (ja tāds ir).

PMLP norāda, ka bērna dzimšanu apliecinošam dokumentam ir jābūt tulkotam valsts valodā un legalizētam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts valodā nav jātulko, ja dokuments ir angļu, vācu, franču vai krievu valodā un tas tiek iesniegts vēstniecībā vai nosūtīts pa pastu no ārvalstīm. Tāpat dokumenta legalizācija nav nepieciešama Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai Šveices Konfederācijā izsniegtajiem publiskajiem dokumentiem, kas ir paredzēti izmantošanai Latvijā. Un valstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi divpusējos līgumus par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās (Baltkrievija, Kirgīzija, Krievija, Moldova, Ukraina, Uzbekistāna).

Dokumentus var iesniegt:

1. PMLP teritoriālajā nodaļā personiski;
2. Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā;
3. pa pastu PMLP (Čiekurkalna 1.līnija 1, korp. 3, Rīga, LV-1026) vai elektroniski normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Gadījumā ja dokumentus sūta pa pastu, dokumentu kopijām ir jābūt notariāli apliecinātām, izņemot personu apliecinoša dokumenta kopiju.

Lēmumu piešķirt vai atteikt pilsonības piešķiršanu PMLP pieņem viena mēneša laikā.

Dubultpilsonības izveidošanās

Latvijas pilsoņu bērniem dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti, taču šajā gadījumā ir jāievēro Pilsonības likuma 23.panta trešās daļas nosacījumi. Tie paredz, ka: "Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram saskaņā ar šā likuma 8.¹pantu (Latvijas trimdinieku pilsonība) var izveidoties dubultā pilsonība vai saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmo daļu Latvijas pilsonība saglabājas."

"Bērnu atzīst par Latvijas pilsoni, ja viens vai abi bērna vecāki ir Latvijas pilsoņi."

Pilsonības likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka dubultā pilsonība var izveidoties tikai tad, ja šai personai ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts; Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts; Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts; Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas; Jaunzēlandes; tādas valsts pilsonība, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu; vai iepriekš neminētas valsts pilsonība, ja ir saņemta Ministru kabineta atļauja.

Tas nozīmē, ka personām līdz 25 gadu vecumam dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti. Ja personai ir dubultā pilsonība ar Pilsonības likumā atļautu valsti, tad persona arī pēc 25 gadu vecuma drīkst saglabāt abas pilsonības. Ja dubultā pilsonība ir ar Pilsonības likumā neatļautu valsti, tādā gadījumā personai līdz 25 gadu vecumam ir jāizlemj, vai paturēt Latvijas pilsonību vai no tās atteikties.

Bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu atzīšana par Latvijas pilsoni

Ar grozījumiem Pilsonības likumā jauns regulējums ietverts 3.¹pantā – pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimušu bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu atzīšanai par Latvijas pilsoni.

Bērnu var atzīt par Latvijas pilsoni, ja šādu vēlmi pauž viens no bērna vecākiem un ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

• abi bērna vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi;
• šā vecāka pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, bet, ja vecāks Latvijā ieradies pēc 1992.gada 1.jūlija, viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

PMLP norāda, ka Latvijas pilsonību, pamatojoties uz viena vecāka pausto gribu, var reģistrēt vienlaicīgi ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju dzimtsarakstu nodaļā.

Ja bērns nav reģistrēts par Latvijas pilsoni vienlaicīgi ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju dzimtsarakstu nodaļā, bērnu par Latvijas pilsoni var atzīt līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai. Vienam no vecākiem PMLP ir jāiesniedz iesniegums un vienlaikus ir jāpastāv šādiem nosacījumiem:

• bērns pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis;
• bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;
• abi bērna vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi;
• tā vecāka pastāvīgā dzīvesvieta, ar kuru kopā bērns dzīvo, ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Latvijā (personai, kura Latvijā ieradusies pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.976 "Kārtība, kādā bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu, kas dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, atzīst par Latvijas pilsoni" 4., 8. un 9.punkts nosaka, ka, lai bērnu varētu reģistrēt Latvijas pilsonībā, vienam no vecākiem PMLP ir jāiesniedz iesniegums un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Iesniegumu var iesniegt arī elektroniski normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

"Personai līdz 25 gadu vecumam dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti."

Personai ir arī jāapliecina pastāvīgā dzīvesvieta Latvijā un jāiesniedz viens vai, ja nepieciešams, vairāki šādi dokumenti:

1. darba devēja izziņa par nodarbinātību;
2. dokuments par pabalsta saņemšanu;
3. izglītības iestādes izziņa;
4. pašvaldības amatpersonas apliecinājums, ka persona dzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
5. dokumenti, kas pierāda, ka persona noteiktajā laikposmā veikusi saimnieciskas vai finansiālas darbības Latvijas teritorijā;
6. citi dokumenti, kas apliecina personas pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā.

Personai ir jāiesniedz 1.-4.punktā minētie dokumenti, ja tādi ir personas rīcībā.

Pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas

Pilsonības likuma 3.¹panta trešajā daļā paredzēts, ka bērns, kurš nav atzīts par Latvijas pilsoni vienlaicīgi ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju vai ar vecāka iesniegumu līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas var iesniegt iesniegumu PMLP atzīšanai par Latvijas pilsoni, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1. abi viņa vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi;
2. viņa pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus līdz iesnieguma iesniegšanai ir Latvijā;
3. uz viņu neattiecas šā likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā minētie ierobežojumi: ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts un sabiedriskai drošībai, valsts demokrātiskajai konstitucionālajai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālajai neaizskaramībai, tai skaitā, bet ne tikai, persona:

• vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu,
• pēc 1990.gada 4.maija paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību,
• ir saistīta ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā,
• ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

4. nav notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu Latvijā vai kādā citā valstī, kur izdarītais noziegums arī Latvijā kvalificējams kā smags vai sevišķi smags. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kura notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ārvalstī, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīts, ka attiecībā uz šo personu notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principu;
5. apliecina savu latviešu valodas prasmi vai iesniedz dokumentu, kas atbrīvo no šī pārbaudījuma kārtošanas.

Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.976 "Kārtība, kādā bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu, kas dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, atzīst par Latvijas pilsoni" 5.punkts noteic: ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas vēlas tikt atzīts par Latvijas pilsoni, personai jāuzrāda personu apliecinošu dokuments, jāiesniedz PMLP teritoriālajā nodaļā iesniegums, fotogrāfija (3 x 4 cm) un citi šo noteikumu 3.nodaļā noteiktie dokumenti pēc nepieciešamības.