Ar grozījumiem Pilsonības likumā atļauj paplašināt Latvijas pilsoņu kopumu (II)

Pilsonības likuma 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas pilsonis ir:

• Sieviete, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura saskaņā ar 1919.gada 23.augusta Likuma par pavalstniecību 7.pantu bija zaudējusi Latvijas pavalstniecību, un viņas pēcnācējs, ja ir ievēroti šā likuma dubultpilsonības nosacījumi.

MK noteikumu Nr.974 17.punkts paredz: lai personu reģistrētu par Latvijas pilsoni, tā iesniedz iesniegumu un uzrāda:

1. dokumentu, kas apliecina, ka persona saskaņā ar Latvijas Republikas 1919.gada 23.augusta Likuma par pavalstniecību 7.pantu bija zaudējusi Latvijas pavalstniecību;
2. vienu no šādiem dokumentiem, kas apliecina personas pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā:

• izziņu no darba devēja par nodarbinātību;
• dokumentu par pabalsta saņemšanu;;
• izziņu no izglītības iestādes;
• pašvaldības amatpersonas apliecinājumu par to, ka persona dzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
• dokumentus, kas pierāda, ka persona noteiktajā laikposmā veikusi saimnieciskas vai finansiālas darbības Latvijas teritorijā;
• citu dokumentu, kas apliecina personas pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā;

3. dokumentus, kas apliecina radniecību ar noteikto sievieti, ja par Latvijas pilsoni reģistrējas tās pēcnācējs.

Ja persona vēlas iegūt Latvijas pilsonību pēc šī punkta, tad personai ir jāatbilst dubultpilsonības nosacījumiem. Pilsonības likuma 9.panta otrā daļa noteic, ka personai, kura pēc 2013.gada 1.oktobra iegūst Latvijas pilsonību atbilstoši punktam - persona, kuras dzimšanas brīdī abi tās vecāki ir Latvijas pilsoņi vai viens no viņiem ir Latvijas pilsonis, dubultā pilsonība var izveidoties tikai tad, ja šai personai ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts; Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts; Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts; Austrālijas Savienības; Brazīlijas Federatīvās Republikas; Jaunzēlandes; tādas valsts pilsonība, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu; vai iepriekš neminētas valsts pilsonība, ja ir saņemta Ministru kabineta atļauja.

Savukārt bērns līdz 18 gadu vecumam var būt jebkuras valsts pilsonis. Ja Latvijas pilsonim dubultpilsonība izveidojusies līdz pilngadības sasniegšanai un persona vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības līdz 25 gadu vecumam jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības, atbilstoši Pilsonības likuma 23.panta trešajā daļā noteiktajam.

"Tie, kuri ir pabeiguši skolu latviešu plūsmā, iegūstot pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, varēs reģistrēties kā Latvijas pilsoņi vēl divus gadus."

Savukārt, ja pilngadīgajai personai ir tiesiska saite ar valsti, ar kuru nedrīkst izveidoties dubultpilsonība, persona papildus uzrāda paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un ekspatriācijas atļauju vai pilsonības zaudēšanu apliecinošu dokumentu, vai Ministru kabineta atļauju, kā arī uzrāda dokumentu, ko izsniegusi PMLP noteikta ārvalsts kompetenta institūcija un kas apliecina, ka persona nav attiecīgās valsts pilsonis, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt. To paredz MK noteikumu Nr.974 18.-19.punkts.

• Bērns, kurš atrasts Latvijas teritorijā un kura vecāki nav zināmi, vai cits bez vecāku gādības palicis bērns, kurš Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē, izņemot bērnu, kura vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības, un bārenis, kurš Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē.

MK noteikumu Nr.974 20.punkts nosaka, ka, lai šajos gadījumos bērnu reģistrētu par Latvijas pilsoni, viņš vai tā likumiskais pārstāvis iesniedz iesniegumu un uzrāda dokumentu, kas apliecina personas tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni, ja nepieciešamā informācija nav iekļauta Iedzīvotāju reģistrā.

Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonība

Pilsonības likumā ietverts jauns 8.¹pants. Tas paredz: ja persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, vai šādas personas pēcnācējs laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, tā atstājusi Latviju, glābdamās no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma vai tikusi deportēta un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, tad šī persona un tās pēcnācējs drīkst reģistrēties par Latvijas pilsoni.

Minētās personas pēcnācējs, kurš dzimis līdz 2014.gada 1.oktobrim, var reģistrēties par Latvijas pilsoni.

"Izstrādājot šos grozījumus, tika spriests par to, līdz kurai paaudžu robežai reģistrēt Latvijas trimdiniekus. Saeima lēma, ka trimdinieka pēcnācējs, kurš būs dzimis pēc 2014.gada 1.oktobra, vairs nevarēs reģistrēt savu pilsonību kā trimdinieku pēcnācējs. Latvijas trimdinieku pēcnācēji, kas dzimuši pēc 2014.gada 1.oktobra, Latvijas pilsonību varēs reģistrēt, ja to dzimšanas brīdī viens no vecākiem būs Latvijas pilsonis," skaidro PMLP pārstāve.

MK noteikumu Nr.974 21.punkts paredz: lai minētās personas reģistrētu par Latvijas pilsoni, ir jāiesniedz iesniegums un jāuzrāda:

1. rakstisks apliecinājums, ka persona vai tās priekštecis laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam atstājis Latviju, glābdamies no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma vai ticis deportēts (norādot vietu, uz kurieni devies vai uz kurieni deportēts, un laiku) un tāpēc līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi;
2. dokuments, kas apliecina, ka persona, kura laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam atstājusi Latviju, glābdamās no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma vai tikusi deportēta un tāpēc līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā;
3. dokuments, kas apliecina radniecību, ja par Latvijas pilsoni reģistrējas tās pēcnācējs. Attiecībā uz bērnu līdz 15 gadu vecumam apliecinājumu pauž viņa likumiskais pārstāvis.

Iesniegumu izskata četru mēnešu laikā, turklāt šīm personām, reģistrējoties par Latvijas pilsoni, var izveidoties dubultā pilsonība.

Ja iegūta izglītība latviešu plūsmā

Attiecībā uz personu, kurai bija tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā likuma 2.panta 1.³ punkta redakciju, kāda bija spēkā no 1998.gada 10.novembra līdz 2013.gada 1.oktobrim, un kura paredzēja, ka personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošās skolās latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, ja šīm personām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai tās ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi. Pilsonību iegūst arī tās nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.

"Saeima lēma, ka trimdinieka pēcnācējs, kurš būs dzimis pēc 2014.gada 1.oktobra, vairs nevarēs reģistrēt savu pilsonību kā trimdinieku pēcnācējs."

Pilsonības likuma pārejas noteikumu 10.punkts paredz, ka šī persona, kura nav reģistrējusies par Latvijas pilsoni, saglabā tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni līdz 2015.gada 1.oktobrim.

Uz minētajām personām attiecas arī Pilsonības likuma pārejas noteikumu 11.punkts: ja iepriekš minētā persona sākusi pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības ieguvi latviešu valodā, saglabā tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni divus gadus pēc pilnas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu apgūšanas latviešu valodā. Z.Zeimule paskaidro, ka tie, kuri ir pabeiguši skolu latviešu plūsmā, iegūstot pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, varēs reģistrēties kā Latvijas pilsoņi vēl divus gadus.

Dokumentu izskatīšana

MK noteikumu Nr.974 2.-3.punktā ir noteikts, ka iesniegumu personas reģistrēšanai par Latvijas pilsoni un tam pievienotos dokumentus izskata PMLP. Iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus persona vai tās likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, var iesniegt:

1. PMLP teritoriālajā nodaļā;
2. Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā;
3. pa pastu PMLP (Čiekurkalna 1.līnija 1, korp.3, Rīga, LV-1026), dokumentu kopijām jābūt notariāli apliecinātām (legalizētām), izņemot personu apliecinošu dokumenta kopiju;
4.  elektroniski normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Lēmumu par personas reģistrēšanu vai par atteikumu reģistrēt personu par Latvijas pilsoni pieņem pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona (7.punkts).

Uzziņai