Dubultā pilsonība Latvijā ir atļauta

Dubultās pilsonības atļaušana

Ar grozījumiem Pilsonības likumā Latvijas pilsoņiem ir atļauta dubultās pilsonības izveidošanās. Dubultā pilsonība nozīmē personas piederību pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības). Likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka šāda regulējuma nepieciešamība ir tiesībpolitiski nozīmīga Latvijai kā nacionālai valstij, lai nezaudētu savu pilsoņu kopumu un identitāti globalizācijas, eiropeiskās integrācijas un ekonomiskās migrācijas procesos.

Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers stāsta: "Mēs grozījumus Pilsonības likumā noteikti atbalstām un esam priecīgi, ka tie ir pieņemti un šis darbs beidzot ir pabeigts. Dubultās pilsonības pieņemšanas grozījumi ir būtiski, jo apstādina procesu, kas turpinājās katru gadu, respektīvi, pilsonības atņemšana Latvijas pilsoņiem. Vairāki simti Latvijas pilsoņu atteicās vai zaudēja Latvijas pilsonību tāpēc, ka viņi pieņēma citas valsts pilsonību. Šis solis būtībā apstādina Latvijas pilsoņu skaita eroziju. Taču uz jautājumu, cik personu vēlētos atgriezties Latvijas pilsonībā, ir grūti atbildēt, jo jautājums ir arī par to, ko Latvijas valsts piedāvā. Es pieņemu, ka patriotiskāk noskaņotie izmantos šo iespēju un atgriezīsies Latvijas pilsonībā, bet nedomāju, ka būs rindas, vismaz ne pagaidām."

"Automātiski iegūt pilsonību apprecoties var, ja attiecīgajā valstī ir likums, kas paredz automātisku pilsonības piešķiršanu laulību gadījumā."

Kāda šobrīd ir aktivitāte, lai pieteiktos Latvijas pilsonībai, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule: "Saistībā ar grozījumiem Pilsonības likumā līdz 1.oktobrim ir izrādīta liela interese par iespēju iegūt Latvijas pilsonību, un PMLP ir iesniegti iesniegumi Latvijas pilsonības iegūšanai, neskatoties uz, ka grozījumi Pilsonības likumā vēl nebija stājušies spēkā.

Kopš 1.oktobra līdz 17.oktobrim PMLP saņemti 227 iesniegumi Latvijas pilsonības iegūšanai, kas ietver gan iesniegumus ar lūgumu reģistrēt bērnu par Latvijas pilsoni, jo viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, Latvijas trimdinieku un to pēcnācēju un latviešu iesniegumus, kā arī to personu iesniegumus, kas ieguvuši izglītību latviešu valodā."

Valstis, ar kurām drīkst izveidoties dubultā pilsonība

Galvenie grozījumi attiecībā uz dubulto pilsonību ir izdarīti Pilsonības likuma 9.pantā. Šā panta pirmajā daļā ir noteikts, ar kādām valstīm Latvijas pilsoņiem drīkst izveidoties dubultā pilsonība, saglabājot Latvijas pilsonību. Tās ir šādas:

1. Eiropas Savienības dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija).
2.  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice).
3. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis (Albānija, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Islande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija, Turcija).
4. Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande.
5. Valsts, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu (PMLP norāda, ka šobrīd neviens šāds līgums nav noslēgts).
6. Valsts, kas iepriekšējs punktos nav minēta, bet Latvijas pilsonis ir saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm. Ministru kabinets lēmumu pieņem ne vēlāk kā gada laikā, un tas nav pārsūdzams.

PMLP Personu statusa kontroles nodaļas vadītājas vietniece Zane Zeimule norāda: "Šis punkts paredz, ka Latvijas pilsonis, kurš ieguvis nepieļautās valsts pilsonību, Latvijas pilsonību varēs saglabāt, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja."

7.      Automātiski ieguvis citas valsts pilsonību apprecoties (ieguvis ex lege) vai adopcijas rezultātā.

Z.Zeimule skaidro: "Automātiski iegūt pilsonību apprecoties var tikai tādā gadījumā, ja attiecīgajā valstī ir likums, kas paredz automātisku pilsonības piešķiršanu laulību gadījumā. Tādas valstis pasaulē ir tikai dažas. Šis likuma punkts nenozīmē, ka, stājoties laulībā, piemēram, ar Krievijas pilsoni, persona varēs saglabāt abas pilsonības, personai būs jāizvēlas iegūt Krievijas pilsonību un atteikties no Latvijas pilsonības vai saglabāt Latvijas pilsonību un neiegūt Krievijas pilsonību. Uz valstīm, kur laulātajam ir jāizpilda noteikti kritēriji, šis punkts neattiecas. Tieši tādi paši nosacījumi ir attiecībā uz adopciju."

A.Austers, komentējot valstis, ar kurām drīkst izveidoties dubultā pilsonība, atzīst, ka dubultajai pilsonībai bija jābūt pieejamai visu valstu latviešiem.

Personas, kurām drīkst izveidoties dubultā pilsonība

Ierobežojumi attiecībā uz dubulto pilsonību pastāv ne tikai valstīm, bet arī pašām personām, to paredz Pilsonības likuma 9.panta otrā līdz ceturtā daļa.

Persona, kura reģistrē Latvijas pilsonību, jo atbilst nosacījumiem piederībai pie Latvijas pilsonības, ir persona, kuras dzimšanas brīdī abi tās vecāki ir Latvijas pilsoņi vai viens no viņiem ir Latvijas pilsonis, un sieviete, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura saskaņā ar 1919.gada 23.augusta Likuma par pavalstniecību 7.pantu bija zaudējusi Latvijas pavalstniecību, un viņas pēcnācējs. Šīm personām dubultā pilsonība var izveidoties tikai tad, ja tām ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai tādas valsts pilsonība, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, vai iepriekš neminētas valsts pilsonība, ja ir saņemta Ministru kabineta atļauja.

Savukārt personai, kuru uzņem Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība, izņemot gadījumus, ja Latvijas pilsonībā uzņem Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsoni, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes pilsoni vai tādas valsts pilsoni, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, tad viņš ir tiesīgs saglabāt attiecīgās valsts pilsonību.

Personai, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šīs personas pēcnācējs, ja šī persona vai tās pēcnācējs likumā noteiktajā kārtībā līdz 2013.gada 1.oktobrim reģistrējās par Latvijas pilsoni vai tiem bija tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni atbilstoši šā likuma 2.panta 1.punktam redakcijā, kāda bija spēkā līdz 2013.gada 1.oktobrim, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība.

PMLP atklāj, ka personas, kuras reģistrē Latvijas pilsonību, jo ir latvieši, līvi, trimdinieki, drīkst saglabāt dubulto pilsonību ar jebkuru valsti. Taču pēc Latvijas pilsonības iegūšanas jaunu citas valsts pilsonību var iegūt tikai saskaņā ar vispārējiem nosacījumiem: atļautās valstis, Ministru kabineta atļauja, laulība, adopcija.

Bērni un dubultpilsonība

Pilsonības likuma 9.panta piektā daļa noteic, ka bērnam, kurš pēc 2013.gada 1.oktobra iegūst Latvijas pilsonību atbilstoši šā likuma 2.panta pirmās daļas

• 2.punktam – persona, kuras dzimšanas brīdī abi tās vecāki ir Latvijas pilsoņi vai viens no viņiem ir Latvijas pilsonis;
• 5.punktam – bērns, kurš atrasts Latvijas teritorijā un kura vecāki nav zināmi, vai cits bez vecāku gādības palicis bērns, kurš Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē, izņemot bērnu, kura vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības;
• 6.punktam – bārenis, kurš Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē,

var izveidoties dubultā pilsonība, ja ievēroti šā likuma 23.panta trešās daļas nosacījumi. Tie paredz, ka Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram saskaņā ar šā likuma 8.¹pantu var izveidoties dubultā pilsonība vai saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmo daļu Latvijas pilsonība saglabājas.

"Bērniem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam drīkst būt dubultā pilsonība ar jebkuru valsti."

Tas nozīmē, ka bērniem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam drīkst būt dubultā pilsonība ar jebkuru valsti, taču, ja tā ir izveidojusies ar Pilsonības likumā neatļautu valsti, līdz 25 gadu vecumam no neatļautās valsts pilsonības ir jāatsakās. Tātad ir jāizvēlas, vai saglabāt Latvijas pilsonību vai neatļautās valsts pilsonību.

PMLP paskaidro, ka šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram Latvijas pilsonība reģistrēta kā trimdinieku pēctecim vai arī dubultā pilsonība izveidojusies ar atļauto valsti.

Pilsonība, noslēdzot laulību

LV portāls e-konsultācijās vairākkārt ir sniedzis atbildes uz jautājumiem par pilsonības iegūšanas iespējām, stājoties laulībā. Pilsonības likuma 5.pants nosaka, ka Latvijas pilsoņa stāšanās laulībā ar citas valsts pilsoni vai bezvalstnieku, kā arī šādas laulības šķiršana Latvijas pilsoņiem neizraisa pilsonības maiņu. Turklāt vienam laulātajam iegūstot vai zaudējot Latvijas pilsonību, otra laulātā pilsonība nemainās.

Tas nozīmē, ka, Latvijas pilsonim apprecoties ar citas valsts pilsoni, piederība Latvijas pilsonībai nemainās, izņemot gadījumu, kad persona pati atsakās no Latvijas pilsonības. Tostarp, ja Latvijas pilsonis apprecas ar citas valsts pilsoni, laulātais automātiski neiegūst Latvijas pilsonību. Šī persona Latvijas pilsonību var iegūt naturalizācijas kārtībā, ko nosaka šā likuma otrā nodaļa, vēl Latvijas pilsonībā var uzņemt par īpašiem nopelniem Latvijas labā (13.pants).

Par citas valsts pilsonības iegūšanu jāpaziņo

Tiesībattiecībās ar Latviju Latvijas pilsoni uzskata vienīgi par Latvijas pilsoni, neskatoties uz to, ka Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par citas valsts pilsoni. To noteic Pilsonības likuma 9.panta sestā daļa.

Taču, kā norāda PMLP, Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas valsts pilsonību, PMLP tas ir jāpaziņo. To paredz Iedzīvotāju reģistra likuma 15.pants. Lai paziņotu par citas valsts pilsonības iegūšanu, Latvijas pilsonim jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā vai tuvākajā Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā. Līdzi ir jāņem Latvijas pilsoņa pase un dokuments, kas apliecina citas valsts pilsonības esamību, piemēram, pase, personas apliecība vai pilsonības sertifikāts.

Iesniegumu un dokumenta kopiju, kas apliecina, ka iegūta citas valsts pilsonība, persona var arī nosūtīt pa pastu PMLP (Čiekurkalna 1.līnija 1, korp. 3, Rīga, LV-1026) vai elektroniski normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.