FOTO: Valsts vides dienests
Latvijā populārākais vēžošanas laiks ir no vasaras vidus līdz tās beigām. Dodoties vēžot, ir jāievēro Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi. Tie paredz, ka vēžot drīkst tikai noteiktās Latvijas ūdenstilpēs, tāpat ir jāņem vērā, kādas sugas vēžus atļauts iegūt. Valsts vides dienests atgādina, ka par vēžošanas noteikumu pārkāpšanu ir paredzēts naudas sods līdz 350 eiro.
Vēžošanas tiesību izmantošanas nosacījumi apkopoti Ministru kabineta noteikumos Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”.
Noteikumu 32. punkts aizliedz ķert:
Valsts vides dienests atgādina, ka vēžošana ir atļauta tikai noteiktās vietās, kas uzskaitītas MK noteikumu Nr. 800 14. pielikumā “Ūdenstilpes, kurās atļauta šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguve”:
Ministru kabineta noteikumi Nr. 799 “Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība” paredz, ka vēžošanai ir jāiegādājas Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (izņemot personām, kuras jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti) un to var izdarīt elektroniski:
Savukārt, vietās, kur tiek organizēta licencētā vēžošana, jāiegādājas gan Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, gan licence.
Ar licencētu vēžošanu iespējams nodarboties sešās Latvijas vietās – Limbažu novadā Dziļezerā, Lādes ezerā un Limbažu Lielezerā, Jēkabpilī Radžu ūdenskrātuvē, Salacas upes posmā Limbažu novada administratīvajā teritorijā, Svētupes posmā no ceļa V143 tilta Kuiķulē līdz Limbažu novada robežai.
Informācija par vietām, kur tiek organizēta licencētā vēžošana, pieejama Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē https://ej.uz/vēži_licence.
Vēžus ir atļauts ķert ar rokām vai ar ne vairāk kā 5 krītiņiem, kuru konstrukcija atbilst normatīvajos aktos noteiktajai (konstrukcijas shēmu var aplūkot MK noteikumu Nr. 800 16. pielikumā). Citu vēžu ieguves rīku vai paņēmienu izmantošana ir aizliegta.
Katram vēžošanas krītiņam ir jāpievieno plastikāta plāksnīte (3 x 7 cm), uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norāda: krītiņa īpašnieka vārdu un uzvārdu, kā arī Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numuru (izņemot personām, kurām karte nav jāiegādājas).
Noteikumi arī ierobežo vēžu skaitu, kādu persona drīkst paturēt (Noteikumu Nr. 800 33. un 34. punkts).
Viena persona lomā var paturēt:
Papildus jāņem vērā, ka paturēt drīkst vēžus, kuru garums (no pieres dzelkšņa līdz astes vidējās plāksnītes galam) ir vismaz:
Ar vēžu sugu atšķirīgajām pazīmēm var iepazīties MK noteikumu Nr. 800 5. pielikumā.
Vēžu ieguvi un tās atbilstību noteikumiem, apsekojot ūdenstilpes un veicot zivju resursu ieguves kontroli, uzrauga Valsts vides dienesta vides inspektori un pilnvarotās personas – sabiedriskie vides inspektori.
Valsts vides dienesta informācija liecina, ka šā gada jūnijā un jūlijā ir izņemts 101 nelikumīgs vēžu ieguves rīks – murds, no kuriem 90 bija bezsaimnieka, bet 11 vēžu murdus vides inspektori konfiscēja to īpašniekiem. Uzsāktas 5 administratīvā pārkāpuma lietvedības, no tām viena pret personu, kas izdarījusi pārkāpumu atkārtoti mēneša laikā. Pateicoties VVD pilnvarotās personas – sabiedriskā vides inspektora – aktīvajai darbībai visvairāk nelikumīgu vēžu murdu ir izņemts Svētupē, Limbažu novadā.
Atbilstoši Zvejniecības likuma 30. pantam par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu vai licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 350 eiro, aizliedzot izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.