Pašvaldību civilās aizsardzības plānos jāiekļauj rīcība kara gadījumā

Grozījumi Ministru kabineta (MK) 2017. gada 7. novembra noteikumos Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” izdoti saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 15. panta otro daļu. To mērķis ir sekmēt sadarbību starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, tādējādi veicinot vienotas izpratnes veidošanos par pašvaldību kompetenci un rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, norādīts likumprojekta anotācijā.

Uzzini vairāk >>

• Pašvaldībām būs jāpilnveido civilās aizsardzības plāni

Līdz ar grozījumiem noteikumi papildināti ar 2.¹ pielikumu, kur noteiktas plānošanas vadlīnijas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna pasākumiem militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Pašvaldības civilās aizsardzības darbības mērķi militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir:

• nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības pašvaldības administratīvajā teritorijā;
• atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu.

Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības pasākumus militāra iebrukuma vai kara gadījumā iniciē un koordinē attiecīgā sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija, teikts noteikumu grozījumos.

“Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” papildināti ar 4.9. apakšpunktu, kas paredz, ka sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā ir iekļaujami šādi pasākumi militāra iebrukuma vai kara gadījumā (tie plašāk skaidroti 2.¹ pielikumā):

• agrīnā brīdināšana un situācijas monitorings;
• mobilitātes un pretmobilitātes pasākumi;
• svarīgās infrastruktūras pastiprināta aizsardzība;
• iedzīvotāju informēšana;
• pašvaldību sabiedriskās kārtības nodrošināšana;
• degvielas un kurināmā rezervju iesaistīšana;
• pārtikas rezervju iesaistīšana;
• dzeramā ūdens rezervju iesaistīšana;
• patvertnēm piemēroto būvju izmantošana;
• mobilo energoapgādes avotu iesaistīšana;
• ārstniecības personāla un medicīnas resursu iesaistīšana;
• pašvaldības teritorijā esošo personu, materiālo vērtību un citu priekšmetu evakuācija;
• evakuēto personu uzņemšana pašvaldības teritorijā;
• pašvaldības institūciju kritisko funkciju noteikšana.

Pārejas noteikumos norādīts, ka noteikumu 4.9. apakšpunktā minēto sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna sadaļu par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā iekļauj līdz 2024. gada 1. janvārim.

Grozījumi MK noteikumos paredz, ka sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna sadaļa par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā (2.¹ pielikums) tiek izstrādāta sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku norīkoto amatpersonu darbam sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijā.

Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna sadaļai par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā pēc tās izstrādes (informācijas aizpildes) un apstiprināšanas tiek piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, un tās kopija tiek nosūtīta attiecīgajai Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībai.

Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijai sadarbībā ar attiecīgo Nacionālo bruņoto spēku norīkoto amatpersonu ne retāk kā reizi gadā ir jāveic sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna sadaļas (vai tās atsevišķu elementu) par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā praktiskā vai teorētiskā izspēle.

Grozījumi MK noteikumos, kas valdībā pieņemti 8. novembrī un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludināti 11. novembrī, stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Uzzini vairāk >>

• Pašvaldību civilās aizsardzības plāni – gatavi miera laika katastrofām, ne karam