SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
05. jūnijā, 2012
Lasīšanai: 7 minūtes
1
12
1
12

Personas kods ir tava identitāte – sargā to

Latvijā personas kods ir personas identifikators. Kodu nosaka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, iekļaujot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā. Personas kods ir unikāls, tādēļ pat vienā dienā dzimušiem cilvēkiem personas kods būs atšķirīgs.

LV portāla infografika

Jēdziens „personas kods” Latvijā ir salīdzinoši jauns – tas pastāv tikai 20 gadus. Padomju Savienībā personas kodu nelietoja, to ieviesa tikai 1992.gadā, kad uzsāka Latvijas iedzīvotāju uzskaiti un reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.98 "Noteikumi par Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru" katru Latvijas iedzīvotāju reģistrē Iedzīvotāju reģistrā un viņam piešķir unikālu personas kodu. Personas kodu nosaka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Personas kods ir personas identifikators, kas nodrošina personas identifikāciju gadījumos, kad, piemēram, tiek mainīts uzvārds vai citas ziņas par personas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs skaidro, ka Latvijas Iedzīvotāju reģistrā personu viennozīmīgi var identificēt tikai pēc personas koda, kas ikvienam iedzīvotājam ir unikāls un ir piešķirts tikai vienai personai.

"Latvijas Iedzīvotāju reģistrā personu var identificēt tikai pēc personas koda, kas ir unikāls un piešķirts tikai vienai personai."

"Netieši personu ir iespējams identificēt arī pēc citiem kritērijiem, piemēram, vārda un uzvārda, dzimšanas datiem, adreses un citiem datiem. Lai identificētu personu, pamatā ņem vērā Latvijas Republikā piešķirto personas kodu, taču atsevišķos gadījumos iestādes identificē personu arī pēc pases vai ID kartes numura. Identificēšana pēc pases vai ID kartes numura vairāk ir izplatīta attiecībā uz ārzemniekiem, kuri nav reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un kuriem nav persona koda," norāda A.Rjabcevs.

Personas koda veidošana

Latvijā personas kods sastāv no 11 cipariem, kur pirmos sešus ciparus atdala ar defisi (svītru) no pēdējiem pieciem cipariem (piemēram, 123456-12345). Pirmie seši cipari apzīmē personas dzimšanas datumu (dd.mm.gg.), koda septītais cipars norāda, kurā gadsimtā cilvēks ir dzimis, t.i., 0 nozīmē 19.gs., 1 nozīmē 20.gs. un 2 nozīmē 21.gs.

X1 X2 X3 X4 X5 X6 - X7 X8 X9 X10 X11
dzimšanas datums dzimšanas mēnesis dzimšanas gads   dzimšanas gadsimts algoritms

Pārējie cipari ir izveidoti ar speciālu algoritmu, lai nodrošinātu koda unikalitāti un tas nebūtu vienāds divām personām, kā arī lai nodrošinātos pret operatora kļūdām, informāciju ievadot datubāzē. Šie cipari neko nenozīmē un ir veidoti, balstoties uz algoritmu, kuram saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.98 ir ierobežota pieejamība. Personas koda algoritms ir nodots Latvijai kā Dānijas valdības dāvinājums kopā ar iepriekšējo Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmu.

Kādās situācijās atklāt savu personas kodu?

Nereti dažādās dzīves situācijās, aizpildot dažādas anketas, reģistrējot veikalu lojalitātes kartes, iepērkoties internetā, ir jāsniedz ziņas par sevi. Parasti klientam tiek prasīts norādīt vārdu, uzvārdu, vecumu, kontaktinformāciju, dzimumu, taču var būt gadījumi, kad lūdz atzīmēt arī personas kodu. Šajā gadījumā katram pašam ir jāizvērtē, vai tiešām nepieciešams atklāt šādu svarīgu informāciju.

Lai šādu situāciju izvērtētu, ir jāņem vērā "Fizisko personu datu aizsardzības likuma" 10.panta pirmās daļas 2.punkts, kas nosaka, ka personas datu apstrādi var veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. "Tādējādi pirms personas datu apstrādes uzsākšanas ir jāatbild uz jautājumu, kādu konkrētu mērķi ir paredzēts sasniegt ar personas datu publicēšanu vai sasniedzamo mērķi ir iespējams sasniegt, neapstrādājot personas datus, t.i., citādā veidā, vai arī apstrādājot tādus personas datus un tādā apjomā, kas nodrošina pēc iespējas mazāku iejaukšanos personas privātajā dzīvē," informē Datu valsts inspekcijas pārstāve.

"Ja personas dati ir izmantoti ļaunprātīgi, ir jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs."

Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne uzsver: nav izslēgts, ka, zinot svešas personas kodu, to var izmantot arī ļaunprātīgi, jo īpaši, ja ir pieejama arī pases kopija. Piemēram, attālināti caur internetu aizņemties naudu no privātām kompānijām. Taču birojā par šo tēmu sūdzības nav saņemtas, tāpat nav saņemtas sūdzības saistībā ar persona koda publiskošanu.

Datu valsts inspekcijas pārstāve atzīst: jā, pastāv iespēja, ka personas kodu kāda cita persona var izmantot nelikumīgi. Šie izmantošanas gadījumi ir ļoti atšķirīgi, par ko liecina Datu valsts inspekcijā saņemtās iedzīvotāju sūdzības.

Pēdējos gados inspekcija sastopas ar gadījumiem, kad kāda persona norāda citas personas identificējošus datus – citas personas kodu.

Kā rīkoties, ja ļaunprātīgi izmantots personas kods?

"Ja personas dati ir izmantoti ļaunprātīgi un varētu būt runa par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, ir jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs – policijā vai prokuratūrā. Savukārt par nelikumīgu datu publiskošanu jāinformē Datu valsts inspekcija," informē I.Piļāne.

"Par nelikumīgu personas datu apstrādi var iestāties administratīvā atbildība vai kriminālatbildība. Datu valsts inspekcija skata lietas administratīvā procesa ietvaros, savukārt, ja konkrētajā izskatītajā lietā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad lietu nosūta izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai.

Sākotnēji konkrētai personai par savu datu nelikumīgu izmantošanu ir jāvēršas pie pārziņa, kas veic konkrēto personas datu apstrādi," skaidro Datu valsts inspekcijas pārstāve.

Personas kodu nākotne

A.Rjabcevs informē, ka diskusijas par iespējamām izmaiņām personas koda veidošanā, lai tā pirmajā daļā neparādītos personas dzimšanas dati, jau bijušas gadiem ilgi. Savukārt I.Piļāne norāda, ka personas koda pirmajā daļā ietvertā informācija ar norādi uz personas vecumu var veidot tiešu un netiešu diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, gan citās jomās.

Vēl A.Rjabcevs dara zināmu, ka "PMLP ir gatava pāriet uz jauna veida personas kodiem, ja valstī tādu lēmumu pieņems. Iedzīvotāju reģistrā dzimšanas datus norāda atsevišķi no personas koda, tādēļ mums nekādas īpašas pārmaiņas nebūtu nepieciešamas".

Līdz šim šāda iecere nav guvusi atbalstu, jo visu valsts un pašvaldību iestādēm tas prasītu papildu izmaksas un laika resursus jaunu kodu iekļaušanai savās informācijas sistēmās. Daudzviet savulaik izstrādātās informācijas sistēmas izmanto pašreizējo personas kodu, lai noteiktu arī personas vecumu vai dzimšanas datus. Tādējādi jauna koda ieviešana prasītu ievērojamus resursus sistēmu pārveidei, kas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos netiek akceptēts.
Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU