SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
11. septembrī, 2014
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Tieslietas
5
6
5
6

Uzturlīdzekļu parādniekus darīs publiski zināmus

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Likumprojekts paredz, ka ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājaslapā tiks publiskotas, sākot ar 2015.gada 1.jūliju.

LV portāla kolāža

Samilzusi Latvijas sabiedrības problēma ir vecāki, kas par pienākumu uzturēt savus bērnus negrib neko dzirdēt un izvairās maksāt uzturlīdzekļus. Lai to risinātu, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz izveidot sabiedrībai pieejamu datubāzi ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Šādas informācijas publiskošanai tika saņemts vienbalsīgs konceptuāls atbalsts arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas vieš cerību, ka likumprojekta tālāka virzība Saeimā notiks raiti.
īsumā

Paredz izveidot sabiedrībai pieejamu datubāzi ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem.

Kritēriji uzturlīdzekļa parādnieka datu publiskošanai:

  • iesniedzējs būs piekritis parādnieka publiskošanai.
  • parādnieks nav I vai II grupas invalīds.
Ziņas par parādniekiem publiskos UGF mājaslapā, norādot uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.

Uzturlīdzekļu nemaksātāji – visas sabiedrības problēma

Visaptverošas statistikas, cik Latvijā ir bērnu, par kuriem rūpējas tikai viens no vecākiem, nesaņemot nekādu materiālu atbalstu jeb uzturlīdzekļus no otra, nav. Taču, kopš 2004.gada 1.jūlija spēkā stājās Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums un tika izveidots Uzturlīdzekļu garantiju fonds, izgaismojas vismaz to neapzinīgo vecāku skaits, no kuriem uzturlīdzekļi nesekmīgi tikuši piedzīti ar tiesas starpniecību un tiesas spriedumu piespiedu izpildi tiesu izpildītājs atzinis par neiespējamu.

Šādos gadījumos, kad viens no vecākiem tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu nepilda vai arī maksā, bet ne pilnā apmērā, minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam garantē Uzturlīdzekļu garantiju fonds. Tikmēr parādniekam krājas parāds pret valsti, kuram nav noilguma. Lai atgūtu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus, piedziņa tiek vērsta uz jebkuru parādnieka kustamo un nekustamo īpašumu un ienākumiem visas dzīves garumā - tai skaitā no darba samaksas, stipendijām, pabalstiem, mantojuma un pensijas. 

Diemžēl UGF administrācijas dati ļauj secināt, ka dramatiski lielam skaitam vecāku bēguļošana no tiesu izpildītājiem šķiet pieņemamāka alternatīva par sava bērna nodrošināšanu. 2014.gada augustā fonds izmaksāja uzturlīdzekļus 28 187 parādnieku vietā 25 582 bērniem.

Ik mēnesi uzturlīdzekļu parādnieku vietā valsts bērnu uzturam izmaksā ap pusotru miljonu eiro, un šai summai ir tendence pieaugt. Piemēram, šī gada augustā izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs sasniedza jau 1,9 miljonus eiro. Pavisam 2013.gadā no fonda izmaksāto uzturlīdzekļu summa sasniedza 15,7 miljonus eiro, un sagaidāms, ka šogad šī summa būs vēl lielāka. Savukārt kopējais nedzēstais uzturlīdzekļu parāds fondam jau pārsniedzis 100 miljonus eiro.

Vidējais uzturlīdzekļu parādnieks

Likumprojekta autori cer, ka uzturlīdzekļu nemaksātāju publiskošana sekmēs personu, kurām izveidojies no fonda izmaksāto uzturlīdzekļu un likumisko procentu parāds, ieinteresētību savas saistības attiecībā pret fonda administrāciju nokārtot. Tādējādi iecerēts ne tikai uzlabot uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāti, bet arī nodrošināt preventīvo funkciju. Iespējams, kārtība parādnieka vārdu darīt zināmu plašākai sabiedrībai liks bezrūpīgajiem vecākiem padomāt divreiz, vai tiešām viņi to vēlas.

"Parādnieku datu pieejamības vienkāršošana radīs iespēju ierobežot parādnieka spēju uzņemties jaunas saistības, piemēram, kredītsaistības."

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē atsaucās uz kaimiņvalsts Igaunijas pieredzi, kur šāda uzturlīdzekļu parādnieku datubāze publiskota pirms četriem gadiem un daļa parādnieku, nevēlēdamies šādā sarakstā nonākt, izrādīja aktīvu interesi parādu dzēst.

Protams, vienmēr būs tādas personas, kurām sava reputācija nerūp. Taču galvenā likumprojekta "mērķauditorija" ir maksātspējīgie un ekonomiski aktīvie vecāki, kuriem atrašanās šādā sarakstā varētu ietekmēt sabiedrisko stāvokli vai saimniecisko darbību.

Analizējot, kāds ir vidējais uzturlīdzekļu parādnieks, kļūst skaidrs, ka nebūt ne visi uzturlīdzekļu parādnieki cieš trūkumu. Nav noslēpums, ka lielākā daļa parādnieku ir vīrieši darbspējīgā vecumā. 80 procenti parādnieku ir vecumā līdz 45 gadiem, stāsta E.Līcītis. "Praksē redzam, ka parādniekiem ir gan darbs, gan vērtīgas mantas, kuras tiem juridiski nepieder, kredītsaistības. Acīmredzot šīs saistības viņiem ir svarīgākas par bērna vajadzībām un interesēm. Tas, mūsuprāt, nav pareizi," piebalso Tieslietu ministrijas Brīvo juridisko profesiju departamenta direktore Jeļena Bārbale. Kā nopietnu šķērsli sekmīgai uzturlīdzekļu piedziņai ministrijas pārstāve min arī nelegālo ienākumu problēmu. 

Parādnieku publiskos tikai ar iesniedzēja piekrišanu

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu – 5.1pantu, nosakot, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija turpmāk savā mājaslapā www.ugf.gov.lv vienota saraksta veidā publiskos ziņas par parādniekiem, norādot uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šāds informācijas publiskošanas veids ļaus jebkuram interesentam iegūt informāciju par UGF administrācijas parādniekiem. Parādnieku datu pieejamības vienkāršošana radīs iespēju ierobežot vecāka – parādnieka – spēju uzņemties jaunas saistības, piemēram, kredītsaistības.

Kārtību, kādā fonda administrācija publiskos ziņas par parādniekiem vai publiskotās ziņas dzēsīs, piemēram, ja parāds tiks atmaksāts, noteiks Ministru kabinets.

Šobrīd likumprojekta piedāvājumā iekļauti divi kritēriji uzturlīdzekļa parādnieka iekļaušanai publiski pieejamā datubāzē:

  • iesniedzējs – persona, kuras aprūpē ir bērns un kura Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ir iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, būs piekritusi parādnieka publiskošanai;
  • parādnieks nav I vai II grupas invalīds.

Izstrādājot likumprojektu, ir ņemts vērā, ka dažkārt iesniedzējs, piemēram, bērna māte, var nevēlēties, lai bērna tēva (parādnieka) dati tiktu darīti zināmi, jo tas var iespaidot bērna personisko dzīvi un stāvokli (iekļaušanos) sabiedrībā. Tāpēc lēmums, vai parādnieka dati ir publiskojami vai tomēr ne, izvērtējot situāciju, būs jāpieņem personai, kura ikdienā rūpējas par bērnu. Tāpat tiek ņemts vērā, ka vecākiem, kuriem ir noteikta I vai II grupas invaliditāte, ir ievērojams darbspēju zaudējums, kas apgrūtina bērnu nodrošināšanu ar uzturlīdzekļiem.

"Kopējais nedzēstais uzturlīdzekļu parāds fondam jau pārsniedzis 100 miljonus eiro."

Ziņas par parādniekiem fonda mājaslapā tiks publiskotas, sākot ar 2015.gada 1.jūliju. Līdz tam laikam fonda administrācijas uzdevums būs informēt visus iesniedzējus, ka parādnieka iekļaušanai publiski pieejamā datubāzē nepieciešams saņemt iesniedzēja piekrišanu. Savukārt pašiem parādniekiem, ja tie nevēlas šādu publicitāti pieļaut, līdz 2015.gada vasarai ir iespēja parādsaistības nokārtot.

Starptautiskā prakse – vēl bargāka

Tieslietu ministrijas pārstāve J.Bārbale norāda, ka, strādājot pie likumprojekta, ministrija ir izvērtējusi dažādus piespiedu mehānismus, kādi iekļauti arī starptautiskos tiesību aktos. Eiropas Savienība, tātad arī Latvija, ir pievienojusies Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencijai par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu. Konvencijas 34.pantā norādīti piespiedu līdzekļi, kādus līgumslēdzējas valstis var izmantot uzturlīdzekļu piedziņas nolūkos, piemēram, veikt ieturējumus no parādnieka darba algas, bankas kontiem, ieturējumus no nodokļu kompensācijām, veikt kredītvēstures datu papildināšanu, īstenot dažādu apliecību, piemēram, autovadītāja apliecības, neizdošanu, apturēšanu, anulēšanu u.tml.

Likumprojekta anotācijā aprakstītā ārvalstu pieredze ieskicē, ka dažāda veida ierobežojumi attiecībā uz uzturlīdzekļu parādniekiem mēdz būt vēl stingrāki par tiem, kādus piedāvā pašreizējais likumprojekts. Piemēram, ASV ierobežojumi attiecas uz banku kontiem, medību licencēm, vadītāja apliecības iegūšanu, tostarp parādnieka parādsaistību publiskošanu. Norvēģijā parādniekam ir aizliegts izbraukt no valsts un tiek veikta pases aizturēšana.

Tāpat arī Igaunijas piemērs liecina par daudz stingrāku apņēmību cīnīties ar uzturlīdzekļu parādniekiem, jo kaimiņvalsts regulējums neparedz īpašu izņēmumu parādnieka datu publiskošanai, ja noteikta invaliditāte.

Ja Saeima likumprojektu pieņems, publiskoti uzturlīdzekļu nemaksātāju dati turpmāk ļaus arī Latvijas iedzīvotājiem uzzināt, kas ir tās personas, kuru vietā līdzekļi bērnu uzturam tiek ņemti no nodokļu maksātāju naudas, un, iespējams, sabiedrība ir nobriedusi šādu rīcību vairs neakceptēt.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU