Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Līdz ar energoresursu sadārdzinājumu aktuālāks kļūst jautājums, kāds apkures veids ir visizdevīgākais. Visvairāk – 44% – no visām daudzdzīvokļu ēkām atrodas Rīgā un Pierīgas reģionā, tāpēc gana būtiski, kāda izvēle iespējama galvaspilsētas iedzīvotājiem. Arī LV portāls saņem daudzu lasītāju jautājumus, vai privātmājā vai dzīvoklī var pāriet uz kādu konkrētu apkures veidu, tāpēc šajā skaidrojumā sniedzam informāciju par tiesisko regulējumu, kas jāņem vērā, domājot par alternatīviem apkures veidiem savā mājoklī.
Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktors Jānis Ikaunieks norāda, ka, plānojot apkures veidu, Rīgā ir skaidri noteikti mērķi – samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un gaisa piesārņojumu.
Enerģētikas likuma 50. pants noteic, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.
Pārbūvējot ēkas apkures sistēmu, ir jāņem vērā Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr. 97 “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu”, kuri nosaka siltumapgādes veida izvēli atkarībā no gaisa piesārņojuma teritoriālā zonējuma Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Apkures veida maiņa ir jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas Siltumapgādes jautājumu komisiju.
Rīgā 66% no daudzdzīvokļu ēkām ir centralizēta siltumapgāde, pārējām ir decentralizēti apkures risinājumi – dažāda veida krāsnis vai kamīni, kur izmanto malku, briketes. Pārsvarā visas padomju laikā celtās ēkas ir pieslēgtas pie centralizētās apkures, citi risinājumi tiek izmantoti pirmskara daudzdzīvokļu ēkās, kas lielākoties atrodas Āgenskalnā un Grīziņkalnā.
“Gan runājot par klimatu, gan par gaisa kvalitāti, jebkurā pilsētā Latvijā virzība valstiski ir uz centralizēto siltumapgādi. To viegli var kontrolēt, tā ir efektīvāka, piesārņojums tiek iznests ārpus pilsētas,” skaidro J. Ikaunieks.
“Ja daudzdzīvokļu ēkai iepriekš ir bijusi, piemēram, malkas apkure un ja tas ir tehniski iespējams – centralizētie tīkli neatrodas tālu, vislabāk namu pieslēgt centralizētai apkurei,” skaidro REA direktors. “Vispirms būtu jāiesniedz iesniegums Rīgas pilsētas Siltumapgādes komisijai, vai ir iespēja pāriet uz centralizēto siltumapgādi. Tad ir jāizstrādā tehniskais projekts. Ja objekts ir tuvu tīkliem, tad “Rīgas siltums” par saviem līdzekļiem piecu gadu līguma ietvaros pievelk cauruļvadus līdz pašai mājai. Iedzīvotāju ziņā paliek iekšējie siltumtīkli un siltummezgla ierīkošana.”
Izvērtējot apkures veidu maiņas projektus, svarīgi, lai tie būtu tehniski ekonomiski pamatoti, un vēlams, lai māja būtu renovēta, energoefektīva – tad apkures veida maiņa būs daudz izdevīgāka, uzsver J. Ikaunieks.
“Ja centralizētā siltumapgāde nav iespējama, kā risinājums būtu jāizmanto siltumsūkņi, kurus šogad uzstāda daudz vairāk nekā pērn,” skaidro J. Ikaunieks.
Šobrīd Rīgā spēkā esošie noteikumi par gaisa piesārņojumu kā trešo prioritāro siltuma ražošanas veidu paredz gāzi – tur, kur nav iespējams nomainīt gāzes katlu pret citu kurināmā veidu.
Visvairāk daudzdzīvokļu namos tagad pārslēdzas no malkas apkures uz gāzi, zina teikt J. Ikaunieks, atgādinot, ka noteikumos par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu noteikts, – no malkas apkures uz individuālajiem gāzes katliem nevar pārslēgties galvaspilsētas pirmajā zonā un tad, ja ļoti tuvu atrodas centralizētie siltumapgādes tīkli. Lai pārietu no malkas apkures uz gāzi, būvvaldē nekādas atļaujas nav jākārto.
Uzzini vairāk >>
Akciju sabiedrība “Gaso” skaidro, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai dzīvokļa īpašnieks aizstātu malkas apkures katlu pret individuālu dabasgāzes apkures katlu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā:
Pēc būvprojekta izstrādes nepieciešams veikt gāzesvadu sistēmas būvdarbus. Atbilstoši līdzšinējai kārtībai būvdarbus drīkst veikt tikai attiecīgajā nozarē sertificēts speciālists. Pēc būvdarbu veikšanas AS “Gaso” speciālisti pārliecinās par izbūvētās iekšējo gāzesvadu sistēmas drošību un atbilstību būvprojektā paredzētajiem risinājumiem, to apliecinot ar atzinumu par iekšējās gāzesvadu sistēmas gatavību ekspluatācijai.
Pēc montāžas darbu paveikšanas atliek vien noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar AS “Gaso” un dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar izvēlēto tirgotāju. Dabasgāzes ielaišanu jaunizbūvētajā gāzes apgādes sistēmā veic AS “Gaso” speciālisti desmit dienu laikā pēc dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanas.
Kā vēl vienu apkures veidu daudzdzīvokļu namos J. Ikaunieks min granulu apkures katlus.
Piemēram, nesen Rīgas pilsētas Siltumapgādes komisija izskatījusi iesniegumu par nelielas daudzdzīvokļu ēkas (līdz astoņiem dzīvokļiem), kurā bija malkas apkure, vēlmi uzstādīt ēkas pagrabā granulu katlu. Tomēr no biomasas pakāpeniski būtu jāiet prom, jo 2050. gadā ir jāsasniedz klimatneitralitāte, akcentē REA direktors.
Par dzīvokļa alternatīvu apkuri ir jālemj mājas kopīpašniekiem LV portāla lasītāja jautājums: Vai daudzdzīvokļu mājā dzīvokļa īpašnieks drīkst uzstādīt apkures granulu katlu? Ar ko jāveic saskaņošana, ja tas ir vajadzīgs? Māju apsaimnieko biedrība, un tā skaitās kopīpašums. Kādi nosacījumi jāievēro? Atbilde: Dzīvokļu īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām), ir kopīpašums. Uz kopīpašumu ir attiecināma Civillikuma 1068. panta norma, kas paredz, ka rīkoties ar to drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tātad par dzīvokļa alternatīvu apkuri ir jālemj mājas kopīpašniekiem, kā arī pašvaldības būvvaldē jāsaskaņo apkures sistēmas pārbūves projekts. Ja apkures granulu katls dzīvoklī uzstādīts nelikumīgi, tā ir patvaļīga būvniecība, par ko sods noteikts Būvniecības likuma 25. pantā.
|
Lai saņemtu piekrišanu atslēgties no centralizētās apkures, svarīgi ir arī saprast, kurā pilsētas zonā atrodas māja, to var noskaidrot šeit.
Tiesa, pēc J. Ikaunieka pieredzes, neviens līdz šim Rīgā nav vēlējies ierīkot daudzdzīvokļu nama dzīvoklī granulu apkures katlu.
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēma ir kopīpašumā esoša visas ēkas nedalāma inženierietaise. Lai mainītu ēkai apkures veidu, ir jāiesaista visu dzīvokļu īpašnieki, par to ir jālemj, kā noteikts Dzīvokļa īpašuma likumā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 5. punkts noteic, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu.
Minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Dzīvokļa īpašuma likuma 17. pants neparedz citu balsu skaitu attiecībā uz 16. panta otrās daļas 5. punktā paredzētā lēmuma pieņemšanu, tādējādi nepieciešams, lai par apkures veida maiņu dzīvoklī nobalsotu vairāk nekā puse dzīvojamajā mājā esošo dzīvokļu īpašumu īpašnieku.
Runājot par privātmājām, REA vadītājs atzīst, ka galvaspilsētā nav populāri tās pievienot centralizētiem siltumtīkliem.
Privātmājās kā apkures veids tiek izmantota gāze, malka, granulas, elektrība. Siltumapgādes komisijai, iesniedzot pieteikumus par jaunu apkures veidu izvēli, lielākā daļa privātmāju vēlas ierīkot siltumsūkņus.
Šāda apkures veida izvēle dominē arī tad, ja privātmāja vēlas atteikties no gāzes vai cita veida apkures.
“Jau pirms 1. jūlija, pirms gāzes tarifu pieauguma, uzstādot gaisa–ūdens siltumsūkni, atmaksāšanās laiks bija 12 gadi. Tagad starpība ir zem desmit gadiem,” saka REA direktors.
Individuālām mājām Rīgā kopš 2019. gada vairs neizsniedz jaunas atļaujas, lai kurinātu ar akmeņoglēm.
Lai nomainītu apkures veidu pret videi draudzīgāku, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno iespēju iedzīvotājiem saņemt līdzfinansējumu gaisa piesārņojuma mazināšanai pilsētvidē, prioritāri nomainot neefektīvās malkas apkures krāsnis pret pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, pret citām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, piemēram, siltumsūkņiem, saules baterijām, kā arī pret ekodizaina prasībām atbilstošiem biomasas katliem.
Līdzfinansējums būs pieejams Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.2.3. “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” pasākuma 2.2.3.6. “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” ietvaros.
Pasākumam paredzētais finansējuma apjoms ir 12,44 miljoni eiro. Indikatīvi paredzēts, ka finansējuma saņēmēji ir mājokļu īpašnieki, fiziskas un juridiskas personas, kā arī mazo daudzdzīvokļu ēku īpašnieki (ne lielākas ēkas kā 8–12 dzīvokļu, divstāvu vai triju stāvu mājas).
Jaunā atbalsta programma iedzīvotājiem varētu tikt īstenota nākamgad.
Jāatgādina, ka pašreiz spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums”, kas paredz konkursa kārtībā sniegt finansiālu atbalstu privātpersonām pārejai no fosilā kurināmā apkures uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.
