NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
19. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Vide
4
4

Mudina atteikties no krāsns – sāk ar apkures iekārtu reģistra izveidi

LV portāla infografika; Avots: „Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.–2030. gadam”

Gaisa kvalitātes problēmu dēļ mājsaimniecībās būtu jāveicina patlaban izmantojamo apkures iekārtu nomaiņa, iesaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tās izstrādātais gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns paredz, ka krāsns apkure būtu pakāpeniski jānomaina pret jaunākām un videi draudzīgākām apkures iekārtām, jāveicina pāreja uz centralizēto siltumapgādi. Jau nākamgad pašvaldībās būs jāveido mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu reģistrs. Īpaši gaisa piesārņojuma problēma attiecas uz trim pilsētām – Rīgu, Liepāju un Rēzekni.

īsumā
  • Plāna mērķis ir samazināt Latvijas kopējās emisijas 2020.–2030. gadam, kuras tiek radītas vairākos sektoros – enerģētikas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības un mājsaimniecības nozarēs.
  • Mājsaimniecības kopā ar pakalpojumu sektoru veido 60% no kopējā gaisa piesārņojuma.
  • Īpašas problēmas ar gaisa piesārņojumu ir trijās pilsētās – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.
  • Jau nākamgad pašvaldībām būs jāveido mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu reģistrs.
  • Aprēķināts, ka apkures sistēmu maiņai vajadzētu apmēram 15 miljonus eiro.

Jāierobežo malkas apkure

Malkas apkures radītā piesārņojuma samazinājums ir viens no punktiem “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.–2030. gadam”, kas 6. jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Mājsaimniecības kopā ar pakalpojumu sektoru veido 60%, kamēr rūpniecība rada 25% no kopējā gaisa piesārņojuma, liecina VARAM dati. Nopietnas emisijas, īpaši Rīgā, rada arī transports, tāpēc tas būtu jāsamazina atsevišķās zonās, norāda VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

“Mājsaimniecības sektora radītās emisijas – krāsns vai citas individuālās apkures iekārtas, kurās kā kurināmais tiek izmantota malka vai citi koksnes materiāli, kā arī ogles, – rada sīkos putekļus (PM2,5), kuri ilgtermiņā izraisa nopietnas veselības problēmas. Lai gan gaisa kvalitāte Latvijā kopumā ir laba, monitoringa dati un Pasaules veselības organizācijas normatīviem neatbilstoša gaisa kvalitāte ir konstatēta atsevišķās zonās Rīgā (Centrā, Čiekurkalnā, Brasas apkaimē u. c.), Liepājā un Rēzeknē. Šāda veida piesārņojuma avoti ir būtiski jāierobežo,” uzsver A. Ozola.

Krāsnis aizliegt neplāno

Jau nākamgad pašvaldībām būs jāveido mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu reģistrs. Tā mērķis – apzināt individuālo apkures iekārtu skaitu, to stāvokli, vecumu, atrašanās vietu utt.

VARAM pārstāve uzsver: krāsnis Latvijā neplāno aizliegt, taču ministrija aicina pilsētas, kurās gaisa kvalitātes rādītāji nav apmierinoši, radīt apstākļus, lai motivētu iedzīvotājus izvēlēties centralizēto apkuri. Ja tas nav iespējams, ar atbalsta mehānismiem – nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, līdzfinansējumu krāšņu nomaiņai u. c. – plānots veicināt modernāku, dabai draudzīgāku apkures iekārtu nomaiņu. “Uz šo mērķi jāvirzās pakāpeniski, ievērojot arī iedzīvotāju sociālās iespējas,” akcentēja A. Ozola. Plānā noteikts, ka šis process būs jāīsteno līdz 2030. gadam.

Pašvaldības sadarbībā ar ministriju un pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem, varēs noteikt zonas, kurās individuālās apkures iekārtas, kas rada piesārņojumu, būtu īpaši jāuzrauga, piemēram, pilsētu centros, netālu no atpūtas teritorijām, slimnīcām, bērnu izglītības iestādēm u. tml. Pašlaik Latvijā nav izstrādāts vienots regulējums, kas ierobežotu vai kontrolētu individuālo malkas apkures iekārtu radīto emisijas daudzumu, kā tas ir citviet Eiropā, norāda VARAM.

Aprēķināts, ka apkures sistēmu maiņai vajadzētu apmēram 15 miljonus eiro. Iespējams, šim mērķim varētu atvēlēt arī nākamā plānošanas perioda Eiropas Savienības fonda finansējumu.

Slogs uz pašvaldībām

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), apspriežot “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.–2030. gadam”, secinājusi, ka kopumā projekta realizēšanas lielākais slogs uzlikts pašvaldībām un tas būs nesamērojams. LLPA uzskata, ka noteiktais termiņš (viens gads) uzdevuma izpildei ir nesamērīgi mazs. Turklāt reģistra izveide iespējama tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas normatīvajos aktos un nav skaidrs, kādu rezultātu tas nodrošinās.

Ne tikai LLPA, bet arī Liepāja ir sniegusi savus iebildumus un priekšlikumus esošajā rīcības plāna redakcijā, LV portālam teic Liepājas pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele. Tā kā joprojām notiek darbs pie plāna izstrādes, šobrīd Liepājas pašvaldība nekomentē jautājumu saistībā ar VARAM ierosinājumu atteikties no krāsns apkures. Liepājas pašvaldībai ir vairāki jautājumi, kā rīcības plānā iekļautās aktivitātes realizēt praktiski, piemēram, kā veikt krāšņu reģistra izveidi, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas uzskaiti un kā atbilstoši iedzīvotāju interesēm un iespējām veikt veco apkures iekārtu nomaiņu. Tāpat aktuāls jautājums ir par finansējumu un cilvēkresursiem šo ieceru īstenošanai.

Liepājas pašvaldības rīcībā nav uzskaites par pilsētas siltumapgādes sistēmām. Šībrīža likumdošana nosaka, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Arī šobrīd novērojams, ka iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas centralizētās apkures iespējas. Kā liecina SIA “Liepājas enerģija” dati, pēdējo trīs gadu laikā centralizētajiem siltumtīkliem pieslēgti 129 klienti.

Rīgā zonējums jau pastāv

Tā kā atsevišķās Rīgas pilsētas vietās piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniedz robežlielumus, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”, Rīgas pilsētas pašvaldība ik pēc pieciem gadiem izstrādā un realizē rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe norāda, ka šobrīd spēkā ir Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.–2020. gadam. Tajā ir analizēti dažādi gaisu piesārņojošo vielu emisijas avoti un apjomi un izstrādāti pasākumi emisiju mazināšanai. Galvenais daļiņu (putekļu) PM10 izmešu avots Rīgā ir autotransports, kā arī birstošo kravu pārkraušana brīvostas uzņēmumos un dažādu celtniecības, remonta u. c. uzņēmumu darbība. Zaru un lapu dedzināšana privātmāju dārzos pavasara un rudens sezonās, kā arī kūlas dedzināšana Rīgas apkārtnē pavasara mēnešos arī palielina putekļu piesārņojumu pilsētā.

Slāpekļa oksīdu izmešu galvenais avots ir siltumenerģētikas uzņēmumu un privātmāju apkures krāsnis un automašīnu iekšdedzes dzinēji. Slāpekļa dioksīda (NO2) galvenais avots apkārtējā gaisā Rīgas centrā ir transports (apmēram 60–85% atkarībā no dienas, diennakts laika, sezonas, meteoroloģiskajiem apstākļiem).

Mājsaimniecības sektora radītās emisijas – krāsns vai citas individuālās apkures iekārtas, kurās kā kurināmais tiek izmantota malka vai citi koksnes materiāli, kā arī ogles, – rada sīkos putekļus (PM2,5), kuri ilgtermiņā izraisa nopietnas veselības problēmas.

Programmā ir plānoti dažādi pasākumi, kas palīdzētu samazināt galvenokārt četru piesārņojošo vielu (NO2, PM10, benzola un benzpirēna) emisijas.

Ar Rīgas pašvaldības saistošajiem noteikumiem jau šobrīd ir noteiktas zonas, kurās ir aizliegts būvēt vai ierīkot jaunas krāsnis, kas rada daļiņu emisijas.

Lai uzlabotu situāciju, patlaban tiek aktualizēti Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 167 “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli” un izstrādāts saistošo noteikumu projekts “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu”, kas šobrīd atrodas saskaņošanas procesā. Saistošie noteikumi ir papildināti ar atjaunotajām zonu kartēm, ņemot vērā piesardzības un izvērtēšanas principu, paredzot stingrākas prasības tajās teritorijās, kurās slāpekļa dioksīda NO2 un daļiņu PM10 gada vidējā koncentrācija tuvojas robežlielumam un pārsniedz šīm vielām noteikto augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni. Turpmāk plānots visās trijās gaisa piesārņojuma teritoriālajās zonās noteikt ierobežojumus siltumapgādes veida izvēlei.

Pieslēguma maiņa var izmaksāt līdz 5000 eiro

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs aģentūrai LETA ir izteicies, ka VARAM ierosinājums atteikties no malkas apkures un pieslēgties centralizētai siltumapgādei ir atbildīgo iestāžu neizdarības pārlikšana uz mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem un pašvaldībām.

“Tas, ka netiek izpildītas Eiropas Komisijas prasības, ir slikta plānošana. Un tagad par atbildīgajiem grib nozīmēt pilsētas, sociāli mazāk aizsargātos iedzīvotājus – pensionārus, lielās ģimenes, maznodrošinātos –, kuriem pašvaldība jau tagad maksā pabalstus un nodrošina malku, kas, manuprāt, ir viens no tīrākajiem vietējiem kurināmajiem,” uzskata A. Bartaševičs.

Pašlaik pašvaldība vēl neplāno atbalsta mehānismus, lai iedzīvotājus mudinātu mājokļiem pieslēgt centrālo apkuri. Mērs aprēķinājis, ka pieslēguma izbūve privātmājām varētu izmaksāt līdz 5000 eiro. Taču pat ar pašvaldības līdzfinansējumu šādus līdzekļus iedzīvotāji nevarot atvēlēt apkures sistēmas maiņai, jo “daļa pat 500 eiro atļauties nevar, bet mēs nevaram pilnībā nodrošināt pārbūvi, jo tā būs līdzekļu izšķērdēšana”.

Kā LV portāls jau rakstīja, “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.–2030. gadam” mērķis ir samazināt Latvijas kopējās emisijas, kuras tiek radītas vairākos sektoros – enerģētikas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības un mājsaimniecības nozarēs –, un uzlabot gaisa kvalitāti iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijas lielākajās pilsētās. Eiropas Komisija Latvijai gaisa piesārņojuma jomā ir noteikusi konkrētus sasniedzamos mērķus, par gaisa kvalitātes uzlabošanu Latvijai ir norādījuši arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti savā šogad prezentētajā Vides raksturlielumu pārskatā.

“Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.–2030. gadam” ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Tas izstrādāts atbilstoši likumam “Par piesārņojumu”, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi” prasībām.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU