SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. decembrī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
11
11

Malkas apkure un gaisa piesārņojums – kā to mazināt

FOTO: Freepik

Viens no populārākajiem apkures veidiem privātmājās ir malkas apkure. Tomēr tā – īpaši ziemas sezonā – palielina gaisa piesārņojumu. Iecerēts, ka Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros iedzīvotājiem tiks piedāvāta iespēja saņemt līdzfinansējumu apkures iekārtu nomaiņai. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē iedzīvotājus, kā izmantot malkas apkures sistēmas videi draudzīgāk. Par to, kas jāņem vērā, ja ēka tiek apkurināta ar malku, plašāk arī šajā skaidrojumā.

īsumā
  • Visvairāk gaiss tiek piesārņots apkures sezonas laikā.
  • Latvijā ir daudz vecu apkures sistēmu un malkas krāšņu.
  • Netīras stikla durvis vai netīri dūmi no skursteņa ir pazīmes, ka ugunij nepieciešams vairāk gaisa, kurtuves kastes temperatūra nav pietiekami karsta vai malka ir pārāk slapja.
  • Liela nozīme ir malkas mitrumam. Jāizmanto sausa malka, kuras mitruma saturs ir līdz 20%.
  • Gada enerģijas patēriņš, kas nepieciešams 150 kvadrātmetrus plašas privātmājas apsildīšanai, liecina, ka visizdevīgāk naudas izteiksmē šobrīd ir kurināt ar malku.
  • Iedzīvotājiem būs iespēja saņemt līdzfinansējumu apkures iekārtu nomaiņai, prioritāri pret biomasas katliem vai citām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām (piemēram, siltumsūkņiem vai saules paneļiem).

Cietās daļiņas (PM10 un PM2,5) – “neredzamie putekļi” –, kas ir mazākas par desmit mikroniem, ir viens no galvenajiem gaisa piesārņotājiem Latvijā. Tās var pamanīt ziemā, kad baltais sniegs ir noklājies ar melniem punktiņiem.

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem, galvenie gaisa piesārņojuma PM2,5 smalko daļiņu avoti Latvijā ir mājsaimniecības un pakalpojumu sektors (mazie uzņēmumi, veikali u. c. pakalpojumu sniedzēji), kurā emisijas rodas, sadedzinot biomasu apkurei (59%), lielie enerģijas ražotāji (13 %) un transports (5%). Pilsētās lielu PM10 gaisa piesārņojumu rada ielu kaisīšana ar pretslīdes materiālu.

Aukstajā sezonā, kad notiek intensīvāka apkure, atmosfēras gaisā ir novērojama augstāka sēra dioksīda un PM10, PM2,5 daļiņu koncentrācija, ko apliecina Rīgā, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā izvietoto staciju pēdējo desmit gadu mērījumu analīze, norāda VARAM. Izteiktāk sezonāls ir sēra dioksīda piesārņojums, tajā pašā laikā PM daļiņu piesārņojums bez apkures radītā piesārņojuma atspoguļo arī autotransporta piesārņojumu un sāls/smilts materiālu klātbūtni.

Gaisa piesārņojums atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz veselību, “neredzamo putekļu” dēļ pieaug saslimstība ar elpceļu un sirds un asinsvadu slimībām, pavājinās plaušu funkcijas, samazinās dzīves ilgums. Savukārt, nepilnīgi sadedzinot kurināmo, rodas tvana gāze, kas ir bez krāsas, bez garšas, smaržas, degoša, ļoti indīga un toksiska. Cilvēks, kurš ieelpojis tvana gāzi, var ne tikai saindēties, bet arī piedzīvot sirds ritma traucējumus, miokarda infarktu un insultu.  

Buklets par to, kā pareizi izmantot malku

Gan Rīgā, gan Liepājā un Rēzeknē ir jādomā par piesārņojuma mazināšanas pasākumiem, skaidrojumā “Dūmaka virs Latvijas – kā un cik efektīvi mēra gaisa piesārņojumu” rakstīja LV portāls. Lai izglītotu iedzīvotājus par to, kā samazināt apkures radīto gaisa piesārņojumu, un veicinātu efektīvāku un videi draudzīgāku malkas apkures izmantošanu, VARAM izstrādājusi informatīvu bukletu, kas tiks piegādāts Rīgas mikrorajonu privātmāju iedzīvotājiem, kā arī Liepājas un Rēzeknes pašvaldībām: pilsētvidēs, kur tiek koncentrēti lietota un nereti nepareizi ekspluatēta malkas apkure.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (raksta tapšanas brīdī VARAM parlamentārais sekretārs) Artūrs Toms Plešs: “Iedzīvotājiem, kas dzīvo mājās vai dzīvokļos ar individuālo apkuri, būtu vērtīgi uzzināt, ka no nepareizi ekspluatētas apkures iekārtas veidojas gaisa piesārņojums, kas būtiski ietekmē līdzcilvēku veselību. Pareizi ekspluatējot apkures iekārtas un izvēloties optimālu un kvalitatīvu kurināmo, iespējams ne tikai būtiski mazināt gaisa piesārņojumu, bet arī veicināt cilvēku veselību. Transports un apkure ir divi pamata gaisa piesārņojuma avoti, un šos rādītājus mūsu spēkos ir uzlabot.”

Kādu malku izmantot kurināšanai

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas organizētajā vebinārā “Daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanas un atjaunošanas aktualitātes 2020” VARAM gaisa piesārņojuma mazināšanas kampaņas “Zini kaitīgos gaisa piesārņojuma avotus! Neradi tos pats!” ietvaros eksperts Raimonds Pakšķis dalījās atziņās par gaisa piesārņojuma mazināšanu un to, kā pareizi ekspluatēt apkures iekārtas, kurās tiek izmantota malka.

Latvijā ir daudz vecu apkures sistēmu un malkas krāšņu, bet arī šajā situācijā, ievērojot dažus vienkāršus principus, svarīgi ir kurināt pareizi, maksimāli maz piesārņojot gaisu un neapdraudot apkārtējo veselību, norāda R. Pakšķis. 

Eksperts iesaka kurināšanai izmantot lapukokus – alksni un apsi. Šīm koku sugām siltumspēja ir gana laba, lai ar minimālu malkas daudzumu iegūtu maksimālu efektu. Tie rada arī mazāk dūmu un sodrēju.

Liela nozīme ir malkas mitrumam. Jāizmanto sausa malka, kuras mitruma saturs ir līdz 20%. Tāda ir malka, kas labi vēdināmās telpās žāvēta vismaz divus gadus.

Ja malka nopirkta pirms apkures sezonas sākuma, tad tajā būs 30–40% mitruma. Tā varētu arī būt, ja malka būs krāmēta nepareizi vai stāvējusi zem klajas debess. “Nekuriniet ar slapju malku,” saka R. Pakšķis. “Kurināmajam liels sadegšanas siltums jātērē, lai sevi sadedzinātu.”

Ja apkurei izmanto tērauda katlu, kurinot ar slapju malku, dūmgāzes veidojošais kondensāts kopā ar sodrējiem tecēs atpakaļ katlā, tā sabojājot iekārtu.

Krāsnīs nededziniet atkritumus: tukšas plastmasas pudeles, vecos gumijas zābakus, vecas mēbeles. Tas ir kaitīgi veselībai, kā arī bojā apkures iekārtu.

Kas notiek ar apkures iekārtām, ja ir nekvalitatīvs, ciets ūdens? Pat viena milimetra katlakmens uzaugums uz sieniņām kurināmā patēriņu palielinās par 30%, bet divu milimetru uzaugums – par 70%. Apkures iekārta no pārkaršanas var plīst.

Augsta temperatūra un spilgta liesma

Kāda ir kurināšanas labā prakse attiecībā uz manuālajām apkures iekārtām? Degšanas kamerā pēc iespējas ātrāk jāsasniedz augsta temperatūra, un tā jāuztur visu degšanas laiku. Tas ļaus nodrošināt optimālu un efektīvu apkures iekārtas darbību un samazinās kaitīgo piesārņotāju emisijas, pelnu ražošanu un kreozota uzkrāšanos skurstenī.

Eksperts norāda: par to, ka degšanas process notiek ar maksimālu jaudu, liecina liesmas krāsa un spilgtums. Zilas, dzeltensarkanas vai gaiši sarkanas liesmas liecina par labu sadegšanu. Sarkanas vai tumši sarkanas liesmas ir sliktas sadegšanas indikators. Netīras stikla durvis vai netīri dūmi no skursteņa liecina, ka ugunij nepieciešams vairāk gaisa, kurtuves kastes temperatūra nav pietiekami karsta vai malka ir pārāk slapja.

Malkai labi sadegot, dūmiem pie skursteņa izejas vajadzētu būt gandrīz caurspīdīgiem. Ja tie ir blīvi un dzelteni vai tumši pelēki, tad sadedzināšana nenotiek pareizi.

Taču eksperts iesaka neuztraukties, ja industriālajā sektorā pa skursteni nāk balti, kupli dūmi, jo rūpniecībā izmeši ir stingri regulēti.

Vai dūmi no malkas dedzināšanas nesmird

Ja malka netiek sadedzināta pareizi, var just smaku. Smirdīgi dūmi norāda uz ievērojamu daudzumu kaitīgu vielu. Tas nozīmē: vai nu kurināmais nesadeg pilnībā, vai arī izmantots nepareizs kurināmais.

Ja iespējams, vajadzētu izmērīt temperatūru skurstenī. Dūmgāzēm, kas aiziet skurstenī, jābūt karstām: ap 150 °C–200 °C. Ja temperatūra ir zemāka, skurstenī pastāv kondensācijas risks. Jāatceras, ka skurstenis ir jātīra vismaz vienu reizi gadā, vēlams – pirms apkures sezonas sākšanās.

Par nepareizu sadegšanu liecinās arī tas, kas paliek kurtuvē. Ja pelni ir pelēki vai balti, malka sadeg labi. Ja tie ir tumši un smagi, ar atsevišķiem ogles gabaliem, sadegšanas process nav noticis, kā nākas. Ja malka pietiekami nesadeg, skurstenī var uzkrāties kreozots, kas ievērojami palielina ugunsgrēka iespējamību.

Jāatceras, ka kurtuvei vienmēr ir jābūt tīrai no pelniem.

Kāds apkures veids ir visizdevīgākais

Gada enerģijas patēriņš, kas nepieciešams 150 kvadrātmetru plašas privātmājai apsildīšanai, liecina, ka visizdevīgāk naudas izteiksmē šobrīd ir kurināt ar malku. Bet – tai ir jābūt sausai (mitrums līdz 20%), kā arī jāizmanto mūsdienīga apkures iekārta ar lietderības koeficientu ap 90%.

Nākamais finansiāli izdevīgākais apkures veids ir zemes siltumsūknis. Tiesa, privātmājai nepieciešama noteikta zemes platība, lai tos varētu ierīkot. Tālāk no izdevīguma viedokļa seko dabasgāze, dažāda veida siltumsūkņi (zeme/ūdens – radiatoru apkurei un gaiss/ūdens – siltās grīdas apkurei), granulas, sašķidrinātā gāze, dīzeļdegviela.

Elektrība apkurei ir visdārgākā, bet tās ierīkošana ir finansiāli vismazietilpīgākā, visērtāk automatizējama, dabai viena no draudzīgākajām.

Apkures iekārtu nomaiņa

VARAM plāno izstrādāt atbalsta programmu, lai Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt līdzfinansējumu apkures iekārtu nomaiņai, prioritāri pret biomasas katliem vai citām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām (piemēram, siltumsūkņiem vai saules paneļiem).

Programmas nosacījumi vēl tiek izstrādāti, tostarp VARAM veic izvērtējumu par tirgū pieejamajām iekārtām, to parametriem un izmaksām, lai izstrādātu iedzīvotājiem atvieglotu mehānismu atbalsta saņemšanai. Pēc šī novērtējuma pabeigšanas, kā arī aktuālā ES fondu regulējuma izstrādes pabeigšanas un ES fondu plānošanas dokumenta – Darbības programmas – saskaņošanas ar Eiropas Komisiju sāksies konkrētu atbalsta nosacījumu izstrāde, arī nosakot atbalsta likmes un maksimālās projektu summas.

Plānots, ka atbalsts iedzīvotājiem būs pieejams no 2022. gada.

Lai samazinātu gaisa piesārņojumu, VARAM izstrādājusi konkrētus uzdevumus un veicamos pasākumus, kas ietverti valdības apstiprinātajā “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.–2030. gadam”. Tajā vienlīdz būtiska loma ir gan valsts pārvaldei, gan pašvaldībām, kā arī iedzīvotāju izpratnei un rīcībai.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU