Pienākums vakcinēties arī Saeimas un pašvaldību deputātiem. Kāda ir prakse citu valstu parlamentos?

Jaunā likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” (turpmāk - likums) mērķis ir noteikt pagaidu papildu prasības Saeimas deputātu dalībai Saeimas, Saeimas komisiju, speciāli izveidoto komisiju, apakškomisiju, deputātu grupu, deputātu darba grupu, Frakciju padomes un Saeimas Prezidija sēdēs, citos Saeimas vai Saeimas struktūrvienību organizētos pasākumos, kā arī Saeimas ārpolitiskajā darbībā (turpmāk — Saeimas darbs), kā arī pagaidu prasības pašvaldības domes deputāta darba veikšanai, lai:

nodrošinātu sabiedrības veselības un drošības interesēm atbilstošu rīcību Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos;
sekmētu uzticēšanos valstī īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai;
solidarizētos ar pārējo valsts un pašvaldību institūciju, t. sk. kapitālsabiedrību, amatpersonām un darbiniekiem, nodrošinot taisnīgu attieksmi Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanas pasākumu īstenošanā;
vairotu uzticēšanos valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā Saeimas, darbībai.

Kādas prasības ir noteiktas Saeimas deputātiem

Saskaņā ar likuma 2. pantu no 2021. gada 15. novembra Saeimas darbā ir tiesīgs piedalīties tikai tāds Saeimas deputāts:

kurš šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu (turpmāk – sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu);
kurš saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījis sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu (turpmāk – klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinums).

Saeimas deputāta pienākums ir uzrādīt sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai līdz 2021. gada 15. novembrim, ja vien deputāts attiecīgo informāciju nav iepriekš iesniedzis Saeimas Administrācijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai tuvākajā Saeimas sēdē jāziņo par deputātiem, kuri nav uzrādījuši sertifikātu un līdz ar to nav tiesīgi piedalīties Saeimas darbā.

Ja deputāts sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu būs ieguvis un uzrādījis pēc 2021. gada 15. novembra, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija par to arī ziņos tuvākajā Saeimas sēdē, teikts likuma 4. pantā.

Savukārt likuma 5. pantā paredzēts, ka deputātam, kurš nespēs uzrādīt sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu, tiks pārtraukta mēnešalgas un kompensācijas izmaksa. Mēnešalgas un kompensācijas izmaksa tiks atjaunota ar dienu, kad deputāts Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai uzrādīs sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu.

Likuma anotācijā skaidrots, ka Saeimas deputāts, kuram ir sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, rada būtiski mazākus riskus infekcijas pārnesei citām personām, piedaloties Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs. Tādējādi ar likumā paredzēto Saeimas deputāta tiesību ierobežojumu tiek sargāti gan Saeimas deputāti, gan arī Saeimas darbinieki, kā arī citas personas, kuras piedalās Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs. Proti, ar likumā paredzēto ierobežojumu, kas ir vērsts uz epidemioloģiski drošu apstākļu nodrošināšanu Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs, tiek sargāta gan paša Saeimas deputāta veselība, gan citu personu veselība, teikts anotācijā.

Vienlaikus atbilstoši anotācijā norādītajam jaunais likums neparedz Saeimas deputātiem veikt piespiedu vakcināciju: “Proti, neviens Saeimas deputāts nedrīkst tikt pakļauts piespiedu vakcinācijai, ja Saeimas deputāts nevēlas vakcinēties. Tas būtu nesamērīgs tiesību ierobežojums. Saeimas deputāts drīkst arī nevakcinēties, bet tādā gadījumā viņam jārēķinās ar tiesiskajām sekām – liegumu piedalīties Saeimas darbā, kā arī ar kompensācijas izmaksu pārtraukšanu un ieturējumiem no mēnešalgas.”

Kādas prasības noteiktas pašvaldību deputātiem

Saskaņā ar likuma 7. pantu pašvaldības domes deputāta pilnvaras turpmāk īstenot ir tiesīgs tikai tāds deputāts, kurš līdz 2021. gada 15. novembrim ir ieguvis un uzrādījis pašvaldības vēlēšanu komisijai sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kā arī deputāts, kurš saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu un uzrādījis sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.

Pašvaldības vēlēšanu komisijas pienākums ir tuvākajā domes sēdē ziņot par deputātiem, kuri nav uzrādījuši sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai saņēmuši klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu.

Atbilstoši jaunajam likumam, ja pašvaldības domes deputāts nav ieguvis un uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu, deputāta pilnvaras tiek apturētas, pieņemot attiecīgu domes lēmumu. Par deputāta pilnvaru apturēšanu atbilstoši domes lēmumam domes priekšsēdētājam nekavējoties jāpaziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai. Savukārt uz deputāta pilnvaru apturēšanas laiku viņa vietā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā stājas nākamais kandidāts, kurš ieguvis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu.

Ja aizvietotais pašvaldības domes deputāts iegūs sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai saņems klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu, viņam nedēļas laikā jāuzrāda sertifikāts vai atzinums pašvaldības vēlēšanu komisijai un jāiesniedz domes priekšsēdētājam iesniegums par deputāta pienākumu pildīšanas atsākšanu. Savukārt domes priekšsēdētājam pēc tam, kad viņš saņēmis iesniegumu par deputāta pienākumu pildīšanas atsākšanu, nekavējoties par to jāpaziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai un jāinformē deputāti nākamajā domes sēdē, paredzēts likuma 9. pantā.

Proti, ar brīdi, kad augstāk minētā informācija sniegta domes sēdē, izbeidzas Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un deputāta pienākumus atsāk pildīt aizvietotais deputāts.

Papildu prasības būs spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam

Likums paredz, ka, sākot no 2021. gada 14. novembra, Saeimas Prezidijam ir pienākums ne retāk kā reizi divos mēnešos izvērtēt likumā noteikto ierobežojumu saglabāšanas nepieciešamību. Vienlaikus tajā noteikts, ka papildu prasības Saeimas un pašvaldību deputātiem ir spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam.

Kā norādīts likuma anotācijā, Saeimas deputāta tiesību ierobežojums pastāvēs tikai tik ilgi, kamēr tas būs vienīgais efektīvais un samērīgais līdzeklis, kā nodrošināt epidemioloģiski drošus apstākļus Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs.

Analizēta arī citu valstu prakse

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju, izstrādājot likumu, iespēju robežās tika analizēta arī citu valstu prakse. Piemēram, vakcinēšanās kā obligāta prasība attiecībā uz noteiktiem nodarbošanās veidiem ir noteikta Austrālijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Grieķijā un Ungārijā.

Kanādā, Kostarikā un Amerikas Savienotajās Valstīs vakcinēšanās kā obligāta ir noteikta attiecībā uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, bet Turkmenistānā – ikvienam iedzīvotājam, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu. Savukārt Itālijā ir noteikts, ka ikvienam nodarbinātajam ir nepieciešams vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāts vai arī nepieciešams uzrādīt negatīvu veiktā testa rezultātu.

Līdzīgs ierobežojums klātienē piedalīties parlamenta sēdēs, ja deputāts nav vakcinējies, ir noteikts, piemēram, Kanādas apakšpalātas – Pārstāvju palātas – deputātiem, teikts anotācijā. Vienlaikus, tāpat kā tas noteikts nacionālajā likumā, arī Kanādas normatīvajos aktos paredzēts izņēmums attiecībā uz tiem deputātiem, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nevar vakcinēties, un šādiem deputātiem jāuzrāda negatīvs veiktā testa rezultāts.

Savukārt atbilstoši likuma anotācijā norādītajam Albānijā ir noteikts ikviena parlamenta deputāta pienākums vakcinēties pret Covid-19.

Saeimas Juridiskā biroja ieskatā nav ievērots samērīguma princips

Saeimas Juridiskais birojs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai atzinumā par likumu vērsa uzmanību uz to, ka likumā netiek paredzēta iespēja deputātam piedalīties Saeimas darbā, uzrādot vien sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu. Proti, kā jau minēts iepriekš, Saeimas deputāti no 2021. gada 15. novembra var piedalīties Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs tikai ar uzrādītu sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu.

“Lai gan Covid-19 infekcijas izplatības laikā šāds tiesību ierobežojums ir pamatots ar epidemioloģiski drošu apstākļu nodrošināšanu Saeimas darbā, ir būtiski, ka ar Covid- 19 infekcijas izplatību saistītie ierobežojumi ir samērīgi, proti, izraudzītie līdzekļi ir vismazāk ierobežojoši no visiem tiem līdzekļiem, ar kuriem vēlamais rezultāts varētu tikt sasniegts. Samērīguma principa ievērošanu Covid-19 infekcijas apkarošanas kontekstā īpaši uzsvērusi arī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību aģentūra. Tādējādi arī ES dalībvalstu prakse, nosakot ar Covid- 19 infekcijas apkarošanu saistītos ierobežojumus parlamentu deputātiem, liecina, ka ierobežojumi primāri attiecas uz drošas distances ievērošanu un masku valkāšanu,” teikts Saeimas Juridiskā biroja atzinumā.

Tāpat atzinumā norādīts, ka tikai atsevišķas ES dalībvalstis izvirza parlamenta deputātiem prasību uzrādīt sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu (Slovēnija, Luksemburga, Kipra), taču šīs valstis atzīst arī deputāta tiesības piedalīties klātienes sēdē, ja deputāts uzrāda sertifikātu, kas apliecina negatīvu veiktā testa rezultātu.

Pēc Saeimas Juridiskā biroja ieskatiem, nodrošinot deputātam iespēju piedalīties Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs arī tajā gadījumā, ja tiek uzrādīts sadarbspējīgs sertifikāts par negatīvu veiktā testa rezultātu, likumdevējs izmantotu saudzējošāko līdzekli likumā definētā leģitīmā mērķa sasniegšanai un nodrošinātu, ka pamattiesību ierobežojums ir samērīgs.

UZZIŅAI

Ar Covid-19 izplatību saistītie ierobežojumi parlamenta deputātiem ES dalībvalstīs

Valsts nosaukums	Vai ir noteikti ierobežojumi?		Kādi ierobežojumi?	Papildu informācija
Austrija	Ir	Visā parlamenta ēkā jālieto FFP2 maskas, taču deputāti tās var noņemt tad, kad atrodas sēdvietās plenārsēžu zālē vai komisiju zālēs, vai arī runā no tribīnes.		Administrācijas darbiniekiem (ne deputātiem) ir pienākums iegūt ES digtālo Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcināciju, pārslimošanu vai testēšanu. Parlaments katru dienu nodrošina iespēju veikt Covid-19 testu gan darbiniekiem, gan deputātiem.
Beļģija	Ir	Vispārīgs pienākums valkāt maskas un ievērot sociālo distancēšanos. Plenārsēdes notiek klātienē, taču, lai nodrošinātu sociālo distancēšanos, tikai ierobežotam skaitam deputātu ir atļauts vienlaikus atrasties plenārsēžu zālē. Pārējie deputāti var sekot līdzi notikumiem tiešraidē un piedalīties balsojumā attālināti, izmantojot parlamenta administrācijas izveidotu “eVoting” sistēmu.		Komisiju sēdes var notikt gan attālināti, gan klātienē, taču ir rekomendēts sēdes, kurās tiek izskatīti likumprojekti, noturēt klātienē. Praksē nav komisiju sēdes, kuras notiek pilnībā attālināti. Tad, kad tiek organizētas attālinātās sēdes, pastāv iespēja piedalīties arī klātienē. Klātienes komisijas sēdēs jāvalkā maskas un jāievēro sociālā distancēšanās. Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams ne deputātiem, ne administrācijas darbiniekiem.
Bulgārija	Ir	Šobrīd parlamenta sēdes nenotiek, jo 16. septembrī Bulgārijas prezidents atlaida parlamentu un jaunā parlamenta vēlēšanas ir plānotas 14. novembrī. Taču atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem iepriekšējie parlamenta deputāti tika un arī jaunievēlētie (ja regulējums netiks grozīts) tiks pakļauti vispārīgai prasībai valkāt maskas visā parlamenta ēkā. Maskas drīkst noņemt tikai sēdes vadītājs un personas, kas runā no tribīnes.		Deputāti, kuriem jāatrodas pašizolācijā vai karantīnā, klātienes sēdēs piedalīties nevar. Lai pašizolācijā vai karantīnā esoši deputāti varētu piedalīties sēdēs, tika izstrādāta īpaša kārtība, kas tika vērtēta Bulgārijas konstitucionālajā tiesā un atzīta par atbilstošu konstitūcijai. Sertifikāti piekļuvei parlamentā nevienam netiek prasīti.
Čehija	Ir	Pienākums valkāt FPP2/KN 95 vai medicīniskās maskas.		Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams.
Dānija	Nav	-		-
Francija	Nav	-		-
Horvātija	Ir	Pienākums valkāt maskas, kā arī ievērot sociālo distancēšanos. Tā rezultātā plenārsēdes laikā lielākā daļa deputātu atrodas plenārsēžu zālē, taču atsevišķi deputāti atrodas arī citās telpās.		Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams.
Igaunija	Nav	-		Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams, taču tāds ir izsniegts vismaz 80% deputātu un administrācijas darbinieku.
Itālija	Ir	Pirms ienākšanas parlamenta ēkā tiek pārbaudīta ķermeņa temperatūra. Pienākums valkāt maskas, kā arī ievērot sociālo distancēšanos. Maskas var novilkt plenārsēdē, ja deputāts uzstājas.		Parlamenta ēka ir labiekārtota, lai nodrošinātu katrai personai lielāku platību. Deputātiem un darbiniekiem tiek nodrošināta iespēja veikt testu uz vietas.
Kipra	Ir	Sociālā distancēšanās un masku valkāšana, kā arī nepieciešams Covid-19 sertifikāts (vakcinācijas/pārslimošanas) vai negatīvs Covid-19 tests (72h).		No 2020. gada jūnija parlaments notur sēdes citā ēkā. Tās platība ļauj nodrošināt sociālās distancēšanās prasības. 85% deputātu un darbinieku ir vakcinējušies.
Lietuva	Ir	Plenārsēdes notiek klātienē, taču komisiju sēdes (ar atsevišķiem izņēmumiem) notiek attālināti. Jāvalkā maskas plenārsēžu zālē, taču deputāts, kurš runā no tribīnes, to var noņemt. Pārējās ēkas daļās masku lietošana tiek rekomendēta.		Deputāti var iekļūt parlamenta ēkā un veikt darbību bez Covid-19 sertifikāta. Savukārt parlamenta kafejnīcā apkalpo tikai tos, kuriem ir šāds sertifikāts. Vienlaikus deputātiem tiek rekomendēts uzrādīt apliecinājumu, kas norāda, ka tie ir vakcinējušies, izslimojuši vai tiem ir negatīvs testa rezultāts.
Luksemburga	Ir	Plenārsēdes notiek klātienē parlamenta ēkā, taču daļa komisiju sēdes – attālināti. Pakāpeniski notiek pāreja uz visu komisiju sēžu noturēšanu klātienē parlamenta ēkā. Lai iekļūtu parlamenta ēkā ar mērķi piedalīties plenārsēdē/komisijas sēdē, ir nepieciešams Covid-19 sertifikāts (vakcinācija/pārslimošana/tests) vai arī negatīvs eksprestests, kuru var veikt uz vietas.		-
Nīderlande	Ir	Vispārējs pienākums valkāt masku parlamenta ēkās un ievērot 1,5 m distancēšanos.		Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams.
Polija	Ir	Plenārsēdes notiek daļēji klātienē, daļēji attālināti. Daļa deputātu atrodas plenārsēžu zālē, daļa - attālināti. Droša distance plenārsēžu zālē tiek rekomendēta. Pirms ieejas parlamenta ēkā tiek mērīta personas ķermeņa temperatūra. Personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 38 grādus, ēkā netiek ielaistas.		Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams.
Portugāle	Ir	Sēdes notiek gan klātienē, gan attālināti. Telpās jālieto maskas un jāievēro droša distance.		Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams, taču uz vietas tiek nodrošināta iespēja deputātiem un darbiniekiem veikt Covid-19 testu.
Rumānija	Ir	Sēdes klātienē. Pienākums valkāt maskas un ievērot sociālo distancēšanos.		Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams.
Slovākija	Ir	Sēdes klātienē. Pienākums valkāt maskas un ievērot sociālo distancēšanos.		Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams.
Slovēnija	Ir	Sēdes norit klātienē parlamenta ēkā. Lai iekļūtu parlamenta ēkā, nepieciešams Covid-19 sertifikāts (vakcinējies/pārslimojis/testēts). Ja tāda nav, tad iespējams veikt bezmaksas Covid-19 testu uz vietas.		2020. gada aprīlī ir pieņemts regulējums par iespēju noturēt sēdi attālināti, bet tikai izņēmuma gadījumos. Taču šobrīd norit darbs arī pie iespējas noturēt sēdes daļēji attālināti. No 90 deputātiem 85 ir Covid-19 sertifikāts.
Spānija	Ir	Sēdes norit daļēji klātienē, daļēji attālināti. Pienākums valkāt maskas (var noņemt, kad uzstājas) un ievērot sociālo distancēšanos.		Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams. Ja deputāts ir inficējies ar Covid-19, sēdē var piedalīties attālināti.
Ungārija	Ir	Sēdes notiek klātienē. Covid-19 sertifikāts nav nepieciešams, taču, ieejot parlamenta ēkā, visiem tiek mērīta ķermeņa temperatūra un tos, kuriem tā pārsniedz 37.2 grādus, ēkā neielaiž.		Masku valkāšana un distancēšanās tiek rekomendēta, bet nav obligāta.
Zviedrija	Nav	-		Sēdes notiek klātienē. Ir vispārēja rekomendācija visiem iedzīvotājiem, kuri nav vakcinējušies, ievērot distanci no citiem, taču nevienam netiek prasīts uzrādīt sertifikātu (izņēmums: ceļošana uz citām valstīm). No 14. septembra visi parlamenta locekļi var atrasties plenārsēdē. Iepriekš piemērotie ierobežojumi attiecībā uz deputātu skaitu plenārsēžu zālē ir atcelti. Atsevišķos gadījumos ir iespējams noturēt komisijas sēdes attālināti, taču ir rekomendēts atturēties no jaukta tipa (daļēji attālināti, daļēji klātienē) komisijas sēžu organizēšanas. No jūnija ir atcelta prasība par masku lietošanu. Ierobežojumu atcelšana parlamenta deputātiem ir saistīta ar vispārējo ierobežojumu atcelšanu valstī.

Avots: Saeimas Juridiskais birojs (informācija iegūta no parlamentu sadarbības platformas - The European Centre for Parliamentary Research and Documentation (ECPRD). Ietvertā informācija atspoguļo situāciju 2021. gada septembrī).