Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem šonedēļ.
No nākamā gada iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos nodokļu maksātāji varēs iesniegt tikai elektroniski. To noteic galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija un informatīvās deklarācijas no 2022. gada būs jāiesniedz tikai elektroniski – elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
Lai persona varētu lietot EDS, tai būs jāreģistrējas kā elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam. To varēs izdarīt tiešsaistē, autentificējoties ar internetbanku, elektronisko identifikācijas karti vai drošu elektronisko parakstu. Tāpat par EDS lietotāju varēs kļūt, personīgi iesniedzot rakstisku iesniegumu VID un apliecinot savu identitāti. VID iesniedzēju reģistrēs kā EDS lietotāju un tam piešķirs lietotājvārdu un paroli.
Persona, kura nav saimnieciskās darbības veicēja un kurai nav nepieciešamās datora lietošanas prasmes, klātienē varēs lūgt VID ierēdņu palīdzību un atbalstu savu nodokļu deklarāciju vai informatīvo deklarāciju iesniegšanai EDS.
Likums grozīts, lai paātrinātu informācijas apriti un samazinātu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai. Patlaban VID nodokļu maksātājiem nodrošina vairāk nekā 220 dažāda veida pakalpojumus nodokļu (nodevu) administrēšanas un muitas jomā. VID dati liecina, ka 2019. gadā no fiziskajām un juridiskajām personām saņemti turpat 95 tūkstoši, bet pagājušā gada pirmajos septiņos mēnešos virs 50 tūkstošiem dokumentu papīra veidā, teikts grozījumu anotācijā.
Tāpat VID statistika liecina, ka ik gadu apmēram 18% no gada ienākumu deklarācijām tiek iesniegtas papīra veidā, un atbilstoša to apstrāde VID 2017. gadā izmaksājusi vairāk nekā divus miljonus eiro.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Sporta likumā, kas papildina regulējumu antidopinga jomā un pārņem Pasaules Antidopinga kodeksā noteiktās prasības.
Ar grozījumiem likumā nostiprināta Latvijas Antidopinga biroja kompetence sagatavot un ne vien apstiprināt ikgadējo dopinga kontroļu analīžu plānu un ikgadējo pārbaudāmo sportistu reģistru, bet arī veidot citus reģistrus, kas satur informāciju dopinga kontroļu plānošanas un veikšanas nolūkos, tostarp par sportistu atrašanās vietu.
Konstatējot antidopinga noteikumu pārkāpumu, Latvijas Antidopinga birojs varēs slēgt vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par pārkāpuma atzīšanu un sankciju pieņemšanu, paredz grozījumi. Līdz šim likumā bija noteikts, ka birojam, konstatējot antidopinga noteikumu pārkāpumu, bija jāvēršas Disciplinārajā antidopinga komisijā, kas lēma par tālāku rīcību un soda sankciju piemērošanu.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz, ka no šī gada 1. augusta Komercreģistra ierakstus un dokumentus izsludinās Uzņēmumu reģistra (UR) tīmekļvietnē.
Izmaiņas paredz, ka Komercreģistra ierakstus izsludinās, UR nodrošinot to publisku pieejamību tiešsaistē. Tāpat izsludinās reģistrācijas lietai pievienotos dokumentus. Ieraksts būs uzskatāms par izsludinātu nākamajā dienā pēc tā izdarīšanas. Dokumenti būs uzskatāmi par izsludinātiem nākamajā dienā pēc dokumentu pievienošanas reģistrācijas lietai.
Līdz šim likums noteica, ka Komercreģistra ierakstus izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus tos publicējot elektroniski.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas būtiski atvieglo līdzšinējos nosacījumus vides pieejamības nodrošināšanai pie dzīvojamajām mājām personām ar invaliditāti, tostarp uzbrauktuves vai pacēlāja ierīkošanai.
Lai varētu ierīkot uzbrauktuvi vai pacēlāju, personai vairs nevajadzēs visu mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Ar grozījumiem noteikts, ka pārējie dzīvokļu īpašnieki būs tikai jāinformē par ieceri uzstādīt un ierīkot nepieciešamās iekārtas.
Dzīvokļa īpašnieks bez saskaņošanas ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamās mājas kāpņu telpā varēs uzstādīt pacēlāju vai pie mājas ieejas ierīkot uzbrauktuvi. Tāpat saskaņošana nebūs nepieciešama, ja uzbrauktuvi plānots ierīkot pie dzīvokļa, kam pie mājas ir atsevišķa ieeja.
Iekārtas varēs uzstādīt, ievērojot visas būvniecības prasības. Bez saskaņošanas ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem varēs veikt arī cita veida dzīvojamās mājas kopīpašumā esošas daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja arī grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz pilsētu un ciemu pludmalēs atvieglot sezonas kafejnīcu, kā arī pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas būvju saskaņošanas procesu.
Izmaiņas paredz, ka sezonas kafejnīcām un sezonas būvēm pludmales labiekārtošanai un apsaimniekošanai būs jāsaņem tikai Valsts vides dienesta saskaņojums. Minēto būvju būvniecībai būs jānotiek pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos šim mērķim paredzētās vietās, un attiecīgajam pludmales posmam jānodrošina piekļuve.
Tāpat deputāti plenārsēdē pieņēma grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā. Ar tiem noteikts, ka arī pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas varēs elektroniski vai pa pastu iesniegt iesniegumu Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam par vārda, uzvārda vai tautības maiņu.
Līdz šim, lai samazinātu klātienes kontaktēšanos, šāda iespēja bija paredzēta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Noteikts, ka iesniegumu arī turpmāk varēs iesniegt departamentā, nosūtot to pa pastu vai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, kā arī izmantojot oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu latvija.lv.
Saeimas atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt intensīvās terapijas resursu izmantošanas principus Covid-19 pandēmijas laikā.
Ārstniecības personu profesionālo organizāciju un veselības aprūpes konsultatīvo institūciju izstrādātās rekomendācijas Covid-19 infekcijas ārstniecības procesa nodrošināšanai un rekomendācijas intensīvās terapijas ierobežotu resursu izmantošanai apstiprinās veselības ministrs.
Intensīvās terapijas ierobežotu resursu izmantošana un pacientu prioritizācija balstīta uz medicīniskajiem kritērijiem un veicina labvēlīgāko ārstnieciskā rezultāta sasniegšanu iespējami plašākam pacientu lokam iepretim situācijai, ja šāda prioritizācija netiktu veikta, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Tāpat Saeima atbalstīja arī grozījumus Krimināllikumā, lai pastiprinātu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanu un viltošanu, vienlaikus preventīvi aizsargājot sabiedrību pret šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem.
Tāpat ar grozījumiem Krimināllikumā par atbildību pastiprinošu apstākli ir noteikts sociālais naids. Šāds atbildību pastiprinošs apstāklis dos iespēju noteikt bargāku sodu gadījumos, kad jebkāds no Krimināllikuma paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiks izdarīts ne tikai rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ, bet arī sociālā naida dēļ.
Saeima konceptuāli kā steidzamus atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, ar kuriem iecerēts pagarināt maksātnespējas administratora kvalifikācijas periodu uz pieciem gadiem līdzšinējo divu vietā.
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam administratoram ir pienākums regulāri kārtot kvalifikācijas eksāmenu, pēc kura nokārtošanas tiek pagarināts izsniegtās amata apliecības derīguma termiņš. Kvalifikācijas eksāmens jānokārto līdz izsniegtās amata apliecības derīguma termiņa beigām.
Grozījumi arī paredz, ka administratoriem būs jāapmeklē kvalifikācijas pilnveides pasākumi kopumā 80 akadēmisko stundu garumā līdz šim noteikto 32 stundu vietā.
Saeima lēma nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Likumprojektu iecerēts papildināt ar šādu normu: “Ja pasākums ir izziņots un izlikts pārdošanā līdz 2021. gada 15. jūnijam un pakalpojuma sniedzējs pēc pasākuma izziņošanas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām pasākuma norisei ir noteicis tādas epidemioloģiskās drošības prasības, kas liedz personai apmeklēt pasākumu, jo personai nav sadarbspējīga vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta (Covid-19 sertifikāts), pakalpojuma sniedzējs pēc pieprasījuma līdz 2021. gada 31. augustam atmaksā patērētājam nesaņemtā pakalpojuma biļetes cenu.”
Kultūras ministrija: Ar grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteiks kultūras pasākumu apmeklētāju tiesības atgūt par biļeti samaksāto naudu