Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar likumprojektu ir plānots mainīt līdzšinējo Komercreģistra ierakstu un dokumentu izsludināšanas kārtību un paredzēts, ka no 1. augusta Komercreģistra ieraksti tiek pārcelti uz Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietni.
FOTO: Freepik
No 1. augusta plānots mainīt Komercreģistra ierakstu un dokumentu izsludināšanas kārtību, paredzot, ka tie tiks izsludināti Uzņēmumu reģistra (UR) tīmekļvietnē. Grozījumi Komerclikumā arī paredz aizstāt nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai ar valdes locekļa apliecinājumu.
Likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 15. jūnijā.
Normatīva akta izmaiņas nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību (ES), nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvai (ES) 2019/1151, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās.
Pārņemot t. s. Digitalizācijas direktīvas noteikumus, UR kļūst par vadošo organizāciju Komercreģistra publicitātes nodrošināšanā nacionālā un ES līmenī, tostarp nodrošinot informācijas apmaiņu ar citu ES valstu komercreģistriem.
Tā kā direktīva ir jāpārņem līdz 1. augustam, plānots, ka arī Komerclikuma grozījumi stāsies spēkā šajā datumā. Vienlaikus tiks grozīts arī likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.
“Grozot direktīvu, lielākais sasniegums ES līmenī ir tas, ka tiek paredzēta komersantu reģistrācija arī attālināti, neprasot klientam ierasties klātienē. Dokumentu reģistrācija klātienē var būt tikai izņēmuma gadījumā, piemēram, ja ir aizdomas par krāpšanos vai tamlīdzīgi,” skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. “Mūsu valstij tas nav jaunums, jo UR jau gadiem piemēro principu, ka ārvalstu uzņēmumi komercsabiedrību var dibināt, neierodoties Latvijā. Taču Eiropā bija vairākas valstis, kurās attālināti uzņēmumu nodibināt nebija iespējams.”
Tāpat direktīva paredz, ka komercreģistriem arvien vairāk ir jāapmainās ar informāciju. Pirms dažiem gadiem tika izveidota Eiropas Komisijas centrālā platforma – reģistru savstarpējās savienojamības sistēma, kurā visi reģistri apmainījās ar nelielu informācijas apjomu. Līdz ar direktīvas grozījumiem paredzēts paplašināt datu apmaiņu starp reģistriem. Ko tas nozīmē? Visiem reģistriem ES bez maksas ir jānodrošina pieeja plašākai informācijai. Ja iepriekš tas bija tikai uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas datums, tad turpmāk būs jāsniedz arī informācija par valdes locekļiem.
Direktīva paredz arī plašāku informācijas apmaiņu reģistru starpā. Tā vairāk ir vērsta uz dalībvalsts sabiedrības filiāļu reģistrāciju. Ja iepriekš Latvijā gribēja reģistrēt filiāli, bija jāiesniedz dažādi dokumenti, piemēram, apliecinājums, ka šāds mātes uzņēmums vispār eksistē. Turpmāk daļa informācijas tiks saņemta no citu valstu reģistriem un klientiem tā nebūs jāiesniedz Latvijas UR. Līdzīgi notiks arī tad, ja Latvijas uzņēmēji vēlēsies dibināt filiāli kādā ES dalībvalstī.
Ja līdz šim Komercreģistrā tika fiksētas tikai ārvalstu komersantu filiāles Latvijā, tad papildus būs jānorāda arī informācija par Latvijas uzņēmumu filiālēm ārvalstīs.
Svarīgi uzsvērt: pilnvērtīgi normatīvā regulējuma normas darbosies tad, kad visi ES reģistri būs izveidojuši pieslēgumu EK centrālajai platformai.
Pastāv risks, ka visas dalībvalstis to nepaspēs līdz šī gada 1. augustam, kad direktīvas normām jāsāk darboties praksē. Tāpēc UR publicēs informāciju savā mājaslapā, lai klientiem būtu pieejama informācija, kuru valstu reģistri jau piedalās kopējā informācijas apmaiņā.
Direktīva noteic, ka par galveno informācijas pieejamības vietu digitālā veidā kļūst komercreģistrs.
Pašreizējais Komerclikuma 11. panta regulējums paredz, ka Komercreģistra ieraksti ir jāizsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tāpat ir jāizsludina ziņas par dibināšanas dokumentiem un to grozījumiem, par reorganizācijas līguma projektu un tā grozījumiem. Šī prasība Komerclikumā tika ieviesta, lai aizsargātu ne tikai sabiedrības kreditorus un citus komersantus, kas vēlas noslēgt darījumus ar sabiedrību, bet arī ikvienu personu, kas jebkādā veidā ir saistīta ar sabiedrības darbību un izmaiņām tajā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Ar likumprojektu ir plānots mainīt līdzšinējo komercreģistra ierakstu un dokumentu izsludināšanas kārtību un paredzēts, ka no 1. augusta komercreģistra ieraksti tiek “pārcelti” uz reģistra informācijas tīmekļvietni https://info.ur.gov.lv.
G. Paidere akcentē, ka visas līdz šim publicētās publikācijas un ieraksti, kas iesniegti līdz 2021. gada 31. jūlijam, tiks izsludināti “Latvijas Vēstnesī”.
Līdz ar grozījumiem Komerclikumā mainīsies arī Komercreģistra reģistrācijas nodevu apmērs, kas, kā saka G. Paidere, ir noteikts vēl pagājušā gadsimta 90. gados.
Direktīva noteic, ka valsts nodevas apmērs nevar pārsniegt ar attiecīgā ieraksta izdarīšanu un dokumentu pievienošanu reģistrācijas lietai saistītos administratīvos izdevumus.
Līdz ar to valdībai ir jāgroza Ministru kabineta noteikumi Nr. 664 “Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu”.
“Tagad nodevu apmērs ir jāpārskata, jo iepriekš as noteikts pēc citiem principiem,” tā UR galvenā valsts notāre. Jau tagad esot skaidrs, ka par jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības reģistrēšanu nodeva samazināsies, bet tā palielināsies par izmaiņu reģistrāciju.
Papildus likumprojektā tiek paredzēts, ka ar 2023. gada 1. jūliju UR tīmekļvietnē komercreģistra ierakstiem tiks norādīts Komercreģistra ieraksta izdarīšanas datums, savukārt reģistrācijas lietai pievienotajiem dokumentiem – datums, kad dokuments ir pievienots lietai.
Savukārt līdz 2023. gada 30. jūnijam atbilstoši regulējumam, kas iekļauts saistītajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, Komercreģistra ieraksta datums un datums, kad dokumenti pievienoti reģistrācijas lietai, būs redzams valsts notāra lēmumā par ieraksta izdarīšanu vai dokumentu pievienošanu reģistrācijas lietai. Šie valsts notāra lēmumi būs pieejami UR tīmekļvietnē dokumentu sadaļā.
Lietas publiskajai daļai tiks pievienoti lēmumi, kas pieņemti, sākot ar 2021. gada 1. augustu. Šāds risinājuma variants izvēlēts, ņemot vērā, ka UR ir uzsācis informācijas sistēmas modernizācijas projektu, kurš paredz pašreizējā UR informācijas sistēmas, kas ieviesta 90. gadu beigās, nomaiņu uz jaunām tehnoloģijām. Šobrīd reģistra informācijas tīmekļvietnē nav iespējams tehniski nodrošināt, ka pie ierakstiem un dokumentiem tiktu norādīts ieraksta izdarīšanas datums vai datums, kad dokuments pievienots reģistrācijas lietai.
Grozījumi Komerclikumā paredz aizstāt nekustamā īpašuma (NĪ) īpašnieka piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai ar valdes locekļa apliecinājumu.
Ieviešot piedāvāto risinājumu, tiktu paaugstināta valdes locekļu atbildība par likuma prasību ievērošanu, anotācijā norāda likumprojekta autore – Tieslietu ministrija. Pirmkārt, nodrošināt, ka komersants tiek reģistrēts adresē, kurā tam ir tiesisks pamats atrasties (piemēram, ir noslēgts nomas līgums). Otrkārt, nodrošināt, ka komersants attiecīgajā adresē ir sasniedzams.
Ja tiks konstatēts, ka apliecinājums neatbilst patiesībai, komersanta valdes locekļus varēs saukt pie kriminālatbildības par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts pārvaldes iestādei saskaņā ar Krimināllikuma 272. panta pirmo daļu.
Izmaiņas paredzētas tāpēc, ka 2011. gada 1. jūlijā ieviestā norma – pienākums iesniegt NĪ īpašnieka piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai – ir izrādījusies neefektīva.
Statistika liecina, ka kopš minēto grozījumu spēkā stāšanās UR iesniegto sūdzību skaits par neatrašanos juridiskajā adresē ir nevis samazinājies, bet tieši pretēji – pieaudzis. Ja laika posmā no 2007. gada līdz 2011. gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi Komerclikumā, UR vidēji mēnesī saņēma 80 iesniegumu par neatrašanos juridiskajā adresē, tad pēc grozījumu spēkā stāšanās vidēji mēnesī saņemto iesniegumu skaits pieauga līdz 120 (laika posmā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. novembrim).
“Negodprātīgiem komersantiem NĪ īpašnieka piekrišanas iegūšana nav nekāds šķērslis, dokumenti bieži tiek viltoti,” saka G. Paidere. “Savukārt godprātīgajiem uzņēmumiem tas ir slogs.”
Laika posmā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. novembrim UR ir nosūtījis materiālus tiesībsargājošām iestādēm saistībā ar uzņēmuma neatrašanos juridiskajā adresē (iespējams, viltota nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana) par 3855 subjektiem (vidēji par 35 subjektiem mēnesī).
