Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jau no 3. jūlija ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū virkni vienreizlietojamo plastmasas preču, tai skaitā galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus).
Pixabay
Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem šonedēļ.
27. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumu. Jaunais likums paredz, ka no šī gada 3. jūlija aizliegts laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus, kā arī nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.
Likuma mērķis ir novērst un samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēku veselību. Iecerēts, ka jaunais tiesiskais regulējums veicinās pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību.
Jaunais likums noteic, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū (piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai) šādas vienreizlietojamās plastmasas preces:
Tāpat ar likumu tiek aizliegti vienreizlietojamie un atkārtoti lietojamie no oksonoārdāmās plastmasas izgatavotie izstrādājumi (plastmasas materiāli, kas satur piedevas, kuru oksidācijas procesā notiek plastmasas materiāla sadrumstalošanās mikrofragmentos vai ķīmiska sadalīšanās).
Ražotājam noteikts pienākums patērētājiem tā vietā piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu, vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus.
Likums paredz iespēju izpārdot vienreizlietojamās plastmasas preces, ja tās būs laistas tirgū līdz šī gada 2. jūlijam.
Likums neattieksies uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies arī uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā, un sekundāro iepakojumu. Tāpat likuma prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm.
Dzērienu iepakojuma ražotājiem noteiktas prasības pārstrādātā materiāla daudzumam. No 2030. gada 1. janvāra iepakojumam būs jāsatur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas.
Pēc 2024. gada 2. jūlija ražotājs drīkst laist tirgū dzērienus vienreizlietojamā plastmasu saturošā iepakojumā tikai tad, ja no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi visā paredzētajā dzērienu iepakojuma lietošanas laikā nav atdalāmi no iepakojuma.
Ražotājiem paredzēts arī pienākums veidot paplašinātās atbildības sistēmas noteiktu plastmasu saturošu preču atkritumu apsaimniekošanai, piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas filtriem, zvejas rīkiem. Iecerēts arī noteikt prasību ražotājiem nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu, īstenojot plastmasas pudeļu dalītās savākšanas mērķi – 77% 2025. gadā un 90% 2029. gadā.
Tāpat likums paredz ražotāju pienākumu informēt patērētājus par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī par šādu preču atkritumu apsaimniekošanu.
Ministru kabinetam būs jānosaka kritēriji plastmasu saturošo izstrādājumu klasifikācijai atbilstoši to vienreizējai un atkārtotai lietojamībai, kā arī citas prasības.
Likums nosaka arī kontroli veicošās institūcijas un administratīvo atbildību par pārkāpumiem. Piemēram, par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu alternatīvu nepiedāvāšanu vai par vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu bezmaksas izsniegšanu fiziskai personai varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 35 naudas soda vienībām (175 eiro), bet juridiskai personai – brīdinājumu vai naudas sodu no trijām līdz 70 naudas soda vienībām (15–350 eiro). Savukārt par prasību dzērienu iepakojumam (piemēram, prasības par korķīša vai vāciņa neatdalāmību no dzēriena iepakojuma) neievērošanu fizisku vai juridisko personu varēs sodīt ar naudas sodu no 140 līdz 5200 eiro.
Kāpēc nepieciešams likums?
Plastmasas izstrādājumu patēriņš strauji pieaug, turklāt daļa no tiem nav pārstrādājami, kas veicina strauju atkritumu pieaugumu. Plastmasai nonākot dabā, tā pilnībā sadalās ļoti lēni – no pāris līdz pat vairākiem simtiem gadu laikā. Latvijā vidējais radītais plastmasas apjoms ir 34 900 tonnas gadā un pārstrādāti tiek tikai 40% no plastmasas iepakojuma. 2018. gadā Latvijā katru dienu tika patērēts ap 150 000 plastmasas salmiņu, vēstīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apkopotajā informācijā.
Aptuveni 80% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir tieši plastmasa, pārsvarā vienreizlietojamās preces. Jūras piesārņojums ar plastmasu ir viena no graujošākajām mūsdienu globālajām problēmām, ko rada neilgtspējīga resursu izmantošana. Tāpat apdraudēti ir daudzi dzīvnieki, kuri norij šādus atkritumus un iet bojā.
|
Plašāk:
|
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta izdošanu.
“Tā sauktais digitālais zaļais sertifikāts nepieciešams, lai atvieglotu brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pārliecinātos par personu tiesībām izmantot epidemioloģiskās drošības pasākumu izņēmumus,” iepriekš atzīmēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Sadarbspējīgais sertifikāts apliecinās vakcinācijas pret Covid-19 vai infekcijas pārslimošanas faktu, vai sniegs informāciju par veiktā testa rezultātu. Personai, uzrādot sertifikātu, būs pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu.
Ministru kabinets noteiks sertifikātu pieprasīšanas, sagatavošanas, izsniegšanas, pārbaudes un izmantošanas kārtību, kā arī tajā iekļaujamās informācijas apjomu un pieejamību institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem.
Tāpat ar izmaiņām likumā noteikts, ka no šī likuma spēkā stāšanās brīža sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem atļauts sniegt pakalpojumus ārpus telpām no plkst. 6.00 līdz plkst. 24.00 (šobrīd tas ir atļauts līdz plkst. 21.00), ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.
Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi Segto obligāciju likumu, kas turpmāk noteiks regulējumu segto obligāciju jomā, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības par šo obligāciju emisiju un publisko uzraudzību.
Segto obligāciju regulējums veicinās Latvijas kā jurisdikcijas konkurētspēju, radīs priekšnoteikumus pieejamākam finansējumam un nodrošinās jaunus finansējuma avotus hipotekārai un komerciālā nekustamā īpašuma kreditēšanai.
Jaunais likums noteic segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un paredz nodrošināt ieguldītāju un kreditoru aizsardzību. Līdz šim Latvijā šo jomu regulēja Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kurš ir novecojis un kurā trūkst vairāku būtisku elementu, tostarp regulējuma pārrobežu darījumiem saistībā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā. Tāpat nav regulējuma par seguma aktīvu nošķiršanu, seguma portfeļa uzrauga darbību un nosacījumu informācijai ieguldītājiem.
Ar regulējumu arī tiek saskaņots Baltijas segto obligāciju ietvars, lai varētu veidot pārrobežu segto obligāciju emisijas, tostarp mājokļu tirgus jomā.
Saeima ratificēja Latvijas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu Latvijai. To paredz ceturtdien pieņemtais likums “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgumu par CERN asociētās dalībvalsts statusa piešķiršanu” un likums “Par Latvijas Republikas pievienošanos Protokolam par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas privilēģijām un imunitāti”.
Šī gada 14. aprīlī tika parakstīts Latvijas un CERN līgums. Tas paredz Latvijai piešķirt CERN asociētās dalībvalsts statusu un tiesības piedalīties tās zinātniskajā programmā. Tāpat tas paredz dalību CERN apmācību un izglītības programmās, turpinot un padziļinot sadarbību, kas Latvijai uzsākta ar CERN 2016. gadā. Līdz ar līguma ratificēšanu arī Latvijas uzņēmējiem būs iespēja piedalīties CERN iepirkumos.
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts patlaban spēkā esošās kadastrālās vērtības turpināt piemērot līdz 2025. gada 1. janvārim.
Paredzēts, ka kadastrālo vērtību bāzi 2025.–2028. gadam apstiprinās līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Ar grozījumiem plānots noteikt uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. janvārim iesniegt Saeimai likumprojektu, kas saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām paredzēs samērīgu nekustamā īpašuma nodokli un kas stāsies spēkā vienlaikus ar jauno kadastrālo vērtību bāzi.
Plānots, ka likumprojektā būs jānosaka samērīgs nekustamā īpašuma nodokļa slogs dzīvokļu īpašumiem un dzīvojamajām mājām, ja tos neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī zemei, tostarp lauksaimniecībā izmantojamajai zemei, samazinot nekustamā īpašuma nodokļa likmi.
Plānots, ka tas aizstās līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kas ir spēkā kopš 1993. gada, ir grozīts 19 reizes un neatbilst mūsdienu prasībām.
Laika posmā, kas pagājis kopš likuma “Par grāmatvedību” pieņemšanas līdz šodienai, ir notikušas ievērojamas izmaiņas juridiskajā tehnikā, kurai 1992. gadā izstrādātais likums neatbilst. Likumā nav skaidroti atsevišķi ar grāmatvedības jomu saistīti jēdzieni, tādēļ to saturs nav viennozīmīgi saprotams.
Saistībā ar informācijas tehnoloģiju attīstību un arvien plašāku grāmatvedības datorprogrammu izmantošanu uzņēmumu grāmatvedībā ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse. Atsevišķos aspektos pašreizējais regulējums nepietiekami atspoguļo notikušās izmaiņas, teikts projekta anotācijā.
Paredzēts, ka likums noteiks grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Plānots, ka jaunais Grāmatvedības likums stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, un tas attieksies uz visiem uzņēmumiem, juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.
Ārvalstīs dzīvojošajām personām eID karti kā obligātu personu apliecinošu dokumentu plānots noteikt no 2025. gada, paredz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.
Patlaban Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī, eID karte kā obligāts personu apliecinošs dokuments noteikta no 2031. gada.
Īsāks termiņš paredzēts, lai personas, kas dzīvo ārvalstīs, pēc iespējas ātrāk varētu izmantot eID kartes sniegtās iespējas un jau šobrīd, saņemot pasi, būtu ieinteresētas saņemt arī personas apliecību. Tādējādi diasporas pārstāvjiem jau ātrāk būtu iespēja valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus saņemt ērtāk un drošāk, teikts likumprojekta anotācijā.
Plašāk LV portāla skaidrojumos:
Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva grozījumus Bibliotēku likumā, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas Padomes konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām.
Likumprojektā noteikts aizliegums rīkoties ar īpaši aizsargājamo bibliotēkas krājumu un tā dokumentiem – aizliegums glabāt, pārvietot, pārsūtīt, atsavināt, izvest ārpus Latvijas Republikas vai ievest tajā nelikumīgi iegūtus īpaši aizsargājamā bibliotēkas krājuma dokumentus, īpaši aizsargājamā bibliotēkas krājumā neiekļaut iespējami nelikumīgi iegūtus dokumentus, kā arī aizliegums iznīcināt un bojāt īpaši aizsargājamā bibliotēkas krājuma dokumentus.
Tāpat likumprojekts paredz administratīvo atbildību par prettiesiskām darbībām ar īpaši aizsargājamā bibliotēkas krājuma dokumentiem – nacionālā bibliotēku krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, uzturēšanas un saglabāšanas kārtības pārkāpšanu, kā arī konservācijas un restaurācijas noteikumu pārkāpšanu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 25. maijā, izskatīšanai Saeimā lēma virzīt grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz noteikt vairākas jaunas atceres dienas: Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres dienu. Iecerēts noteikt arī jaunu atzīmējamo dienu – Valsts valodas dienu.
