DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. maijā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde
1
1

Valsts prezidents aicina noteikt Nacionālās pretošanās dienu 17. martā un Valsts valodas dienu 15. oktobrī

Valsts prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nosūtījis viedokli par Saeimas deputātu Artusa Kaimiņa, Jura Juraša, Marijas Golubevas, Māra Možvillo, Arvila Ašeradena un Ritvara Jansona iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Valsts prezidents augstu novērtējis sagatavoto likumprojektu, kurā, atsaucoties uz Valsts prezidenta ierosinājumu, piedāvāts noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības dienu un 15. oktobri kā Valsts valodas dienu.

“Ir bijis pietiekams laiks izvērtēt šos priekšlikumus. Tagad ir laiks likumdevēja politiskam lēmumam par to, ka mūsu svētku, atceres un atzīmējamo dienu kalendārā ir vieta Nacionālās pretošanās kustības dienai un Valsts valodas dienai, un tieši 17. martā un 15. oktobrī,” raksta Valsts prezidents.

Valsts prezidents paudis cerību, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sekmīgi strādās ar iesniegto likumprojektu un likumdošanas darbs Saeimā noslēgsies ar pieņemtu likumu, kas ir nepieciešams mūsu sabiedrības vēsturiskās atmiņas un valsts konstitucionālo pamatu izpratnes stiprināšanai.

Valsts prezidents aicina noteikt tieši 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības dienu. “17. marts ir simboliski ietilpīgs datums. Šajā dienā mēs varam godināt mūsu tautas pretestību abām okupācijas varām – gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas totalitārajam režīmam. Tāpat 17. martā savijas kopā gan bruņota pretošanās ar ieročiem rokās, gan nevardarbīga pretošanās, paliekot nesalauztiem ticībā Latvijai. Mums būs grūti atrast citu līdzvērtīgu simboliski uzlādētu datumu, kas sevī ietvertu tādu apkopojošu un visaptverošu nacionālās pretošanās kustības vēstījumu,” norāda Valsts prezidents.

Lai gan pret 17. martu kā vienotu visas nacionālās pretošanās kustības dienu ir izskanējuši arī iebildumi, Valsts prezidents aicina likumdevēju ņemt vērā jau vairākus gadus uzturēto pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu šajā dienā godināt nacionālās pretošanās kustību un izveidojušās tradīcijas, kas gadu no gada tiek koptas un attīstītas. Tāpat Valsts prezidents Saeimas komisijai nosūtījis Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Latvijas ģenerāļu kluba, fonda “Namejs”, Latviešu virsnieku apvienības un Latviešu strēlnieku apvienības vēstuli, kurā pausts atbalsts tieši 17. marta noteikšanai kā Nacionālās pretošanās kustības dienai.

Vēstulē Valsts prezidents rosinājis sekmēt atsevišķu mūsu nacionālās pretošanās kustības grupu un personību atceri arī citos datumos. “Šāda nacionālās pretošanās atcere dažādās Latvijas vietās arvien vērienīgāk mūsu sabiedrības vēsturiskajā atmiņā atgrieztu zināšanas par pretestības vēsturi Latvijas nebrīves laikā un stiprinātu mūsu valstsgribu šodien,” uzsver Valsts prezidents.

Valsts prezidents atzinīgi novērtējis, ka Valsts valodas diena 15. oktobrī kļūst par pozitīvu platformu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīciju nostiprināšanai un tās pastāvēšanas un turpmākas attīstības sekmēšanai. Valsts valodas diena dotu iespēju skaidrot un popularizēt vienu no mūsu valsts un nācijas svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām – latviešu valodu. Kā raksta Valsts prezidents, Valsts valodas dienas noteikšana ļautu nākotnē mērķtiecīgi veidot Valsts valodas dienas svinēšanas tradīcijas visā mūsu sabiedrībā.

Valsts prezidenta vēstule.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU