Valsts prezidents Trīs jūru iniciatīvas samitā uzsvēra nepieciešamību nākamajā desmitgadē koncentrēt visus centienus iniciatīvas stratēģisko pīlāru stiprināšanai - enerģētiskajā drošībā, savienojamībā un digitālajā transformācijā. “Ir svarīgi stiprināt ziemeļu–dienvidu saites visā Triju jūru reģionā, dažādojot piegādes ķēdes un veidojot noturīgākas un dziļākas partnerības. Lai to panāktu, mums ir jāiegulda spēcīgākā loģistikā, labākā digitālajā savienojamībā un koordinētā enerģētikas stratēģijā,” pauda E. Rinkēvičs.
Valsts prezidents piedalījās arī Trīs jūru iniciatīvas Biznesa foruma prezidentu panelī kopā ar Čehijas, Horvātijas, Igaunijas, Grieķijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas valstu pārstāvjiem. Foruma laikā Valsts prezidents uzsvēra Trīs jūru reģiona nozīmi, kas nākotnē tikai pieaugs, tādēļ jāturpina attīstīt stratēģiskie projekti trīs attīstības pīlāros. Svarīga loma būs gan privātā sektora iesaistei, gan sadarbībai reģiona ietvaros un ar transatlantiskajiem partneriem.
Trīs jūru iniciatīva ir 2016. gadā dibināta ekonomiskas sadarbības platforma, ko veido 13 Eiropas Savienības valstis, kuras ģeogrāfiski ir novietotas starp Adrijas, Baltijas un Melno jūru – Latvija, Austrija, Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Iniciatīva veidota, lai attīstītu fiziskās infrastruktūras projektus un mazinātu ES ziemeļu-dienvidu reģionā esošās savienojamības plaisas enerģētikas, transporta un digitālajā infrastruktūrā. Asociēto partnervalstu statusā šeit darbojas Albānija, Ukraina, Moldova un Melnkalne, savukārt stratēģisko partneru statusā - ASV, Vācija, Japāna, Spānija, Turcija un Eiropas Komisija.
