NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
14. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
8
8

Latvija pievienosies Eiropas Kodolpētniecības organizācijai

CERN dalībvalstu karogi.

FOTO: Brice Maximilien, CERN

14. aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš parakstīja līgumu, ar kuru no šī gada 1. jūlija Latvija kļūs par Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) asociēto dalībvalsti.  

īsumā
  • Konvenciju par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas izveidi 1953. gadā parakstīja 12 valstis.
  • Kopš 2020. gadā organizācijā ir 23 dalībvalstis.
  • Aģentūra darbina pasaulē vadošo daļiņu paātrinātāju sistēmu, arī Lielo hadronu paātrinātāju, kas ir lielākā fizikas pētījumu zinātniskā būve pasaulē.
  • Latvijas zinātniekiem pavērsies daudz plašākas iespējas iesaistīties valsts lielo zinātnisko projektu īstenošanā.

Konvenciju par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas izveidi 1953. gadā parakstīja 12 valstis. Kopš 2020. gada organizācijā ir 23 dalībvalstis.

Kāds ir CERN darbības mērķis

CERN galvenais darbības mērķis ir starptautiskas liela mēroga pētnieciskas infrastruktūras darbības nodrošināšana augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem, kas pārsniedz atomfizikas darbības jomu. Aģentūra darbina pasaulē vadošo daļiņu paātrinātāju sistēmu, arī Lielo hadronu paātrinātāju, kas ir lielākā fizikas pētījumu zinātniskā būve pasaulē.

Pētījumi tiek veikti tikai civiliem mērķiem nolūkā veicināt Eiropas valstu zinātnisko un tehnisko sadarbību kodolpētījumu jomā. CERN nodrošina infrastruktūru Eiropas zinātniekiem, piedāvājot visus nepieciešamos instrumentus augsta līmeņa pētījumu veikšanai.

Vienlaikus CERN ir ne tikai laboratorija augstas enerģijas daliņu fizikas pētījumiem, bet arī vieta, kur veidojas izcila starptautiskā sadarbība pētniecībā, tehnoloģijās un inovācijās.

Saistībā ar daļiņu paātrinātāju tehnoloģijām CERN regulāri tiek izstrādāti jaunas metodes un tehnoloģiskie risinājumi, lai saprastu visuma fundamentālos pamatus. CERN ir uzkrāta augsta līmeņa zinātniskā un tehnoloģiskā informācija, kura tiek izmantota ražošanā un ikdienā (piemēram, internets, skārienjutīgie ekrāni, datortomogrāfija medicīnā utt.) 

Ko Latvija iegūst no dalības CERN

“Kļūstot par Eiropas Kodolpētniecības organizācijas asociēto dalībvalsti, Latvijas zinātniekiem pavērsies daudz plašākas iespējas iesaistīties CERN lielo zinātnisko projektu īstenošanā. Latvijai būs izdevība šajā sadarbībā gūto zinātnisko un tehnoloģisko pieredzi ieguldīt turpmākā mūsu ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju labklājības vairošanā. Latvijas zinātnieki un inovatīvi uzņēmumi pēdējo gadu laikā jau ir piedalījušies vairākos CERN projektos. Asociētās dalībvalsts statuss ļaus mums veidot ciešāku sadarbību Eiropas zinātniskās ekselences attīstībā,” pauda ministru presidents Krišjānis Kariņš.

Asociētās dalībvalsts statusā Latvija varēs piedalīties visos CERN zinātnes projektos, kā arī mācību un izglītības programmās, un industrijas iepirkumos. Latvijai būs arī savs koordinators sadarbībai ar industriju, un viņa pienākumos būs nodrošināt Latvijas uzņēmējus ar nepieciešamo informāciju par CERN iepirkumiem.

Vēl viens ieguvums no Latvijas dalības CERN – mūsu zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem paversies plašas iesaistīšanas iespējas CERN pētījumos. Tas ietver gan fundamentālos fizikas pētījumus, gan lietišķo zinātni, tostarp tehnoloģiskos pētījumus, gan industriālos pasūtījumus (piemēram, paātrinātāju komponenšu izstrādi un izgatavošanu, gan IT risinājumus, saistītus ar liela apjoma datu apstrādi).

"CERN kļūst arī par mūsu laboratoriju – mēs būsim pilntiesīgi spēlētāji prestižā zinātnes klubā, kur strādā augstākās raudzes zinātnieki no visas pasaules un kur top globāli nozīmīgas inovācijas, kas būtiski maina pasauli," saka Latvijas pārstāvis CERN un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Toms Torims.

Arī Latvijas skolēni un skolotāji varēs piedalīties izglītības programmās – apmeklēt CERN un papildināt savas zināšanas par augstas enerģijas daļiņu fiziku un visdažādākajām tehnoloģijām.

Kas veido CERN struktūru

CERN augstākais lēmējorgāns ir tās padome, kas kontrolē visus zinātniskos, tehniskos un administratīvos jautājumus, kā arī apstiprina programmu darbību virzienu, budžetu un izvērtē izdevumus. CERN augstākā amatpersona ir ģenerāldirektors, kuru ievēl padome uz pieciem gadiem. 

Iegūstot asociētās dalībvalsts statusu, Latvija piedalīsies organizācijas augstākās lēmējinstitūcijas – padomes – darbā, kā arī strādās CERN Finanšu un zinātnes komitejā. Latvijas zinātniekiem būs iespēja slēgt darba līgumus ar CERN, piedaloties centra zinātnes projektos, savukārt topošie zinātnieki – doktoranti – varēs savus doktora darbus izstrādāt CERN un arī piedalīties CERN vasaras skolās, gūstot vērtīgu pieredzi un iespēju strādāt ar pasaules spēcīgākajiem zinātniekiem.

Lai kļūtu par CERN asociēto dalībvalsti, Latvijai bija jāizpilda vairāki kritēriji, pierādot, ka:

  • tai ir politiskā griba un atbilstoši finanšu instrumenti, kas ilgtermiņā nodrošina jēgpilnu dalību CERN zinātniskajās programmās;
  • valstī ir spēcīga augstas enerģijas fizikas kopiena, un tā ir pietiekami finansēta, lai pilnvērtīgi piedalītos CERN zinātnes projektos;
  • Latvijas industrijai ir atbilstoša kapacitāte, kas ļautu tai veiksmīgi piedalīties CERN iepirkumos.

Informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Kodolpētījumu organizācijai asociētās dalībvalsts statusā" sniegtā informācija liecina, ka Latvijas dalības maksas finansējums, pievienojoties organizācijai, ir 471 500 eiro. Turpmākajos gados minimālā iemaksa kā CERN asociētajai valstij Latvijai ir 1 miljons Šveices franku gadā. Kļūstot par CERN asociēto valsti, Latvija finansiālā izteiksmē no CERN var iegūt tik lielu pasūtījumu apjomu, kas atbilst asociētās valsts iemaksātajam finansējumam, t.i., 1 milj. Šveices franku, kas attiecīgi tiktu sadalīts starp CERN strādājošo Latvijas zinātnieku atalgojumu un industriālajiem pasūtījumiem Latvijas uzņēmumiem, teikts ziņojumā.

Latvija jau ilgstoši sadarbojas ar CERN

Dažāda veida Latvijas zinātnisko institūciju individuāla sadarbība ar CERN notiek kopš 1996. gada, bet 2012. gadā Rīgas Tehniskā universitāte parakstīja sadarbības līgumu ar CERN, līdz ar to tiek organizētas dažādas CERN zinātnieku vieslekcijas Latvijā, Latvijas doktorantu un skolotāju vizītes CERN un dalība CERN fizikas eksperimentos un izpētes projektos.

Tāpat kopš 2020. gada oktobra Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajā valsts pētījumu programmā “Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas” Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts  īsteno projektu “Virsotnes kvarka un Higsa bozona pētījumi CMS eksperimentā, kristāla scintilatoru, CMS apakšdetektoru un daļiņu paātrinātāju tehnoloģiju attīstīšana lietišķam pielietojumam, sadarbībā ar CERN”.

Līgums stāsies spēkā pēc tā ratifikācijas Saeimā un citu nepieciešamo juridisko formalitāšu pabeigšanas. Iecerēts, ka Latvija par CERN asociēto dalībvalsti kļūs vasarā, šā gada 1. jūlijā.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU