Segto obligāciju regulējums veicinās Latvijas kā jurisdikcijas konkurētspēju, radīs priekšnoteikumus pieejamākam finansējumam un nodrošinās jaunus finansējuma avotus hipotekārai un komerciālā nekustamā īpašuma kreditēšanai, likumprojekta anotācijā pauduši tā autori Finanšu ministrijā.
Jaunais likums noteic segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un paredz nodrošināt ieguldītāju un kreditoru aizsardzību. Līdz šim Latvijā šo jomu regulēja Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, un tajā trūkst vairāki būtiski elementi, tostarp regulējums pārrobežu darījumiem saistībā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā. Tāpat nav regulējuma par seguma aktīvu nošķiršanu, seguma portfeļa uzrauga darbību un nosacījumi informācijai ieguldītājiem, teikts projekta anotācijā.
Ar regulējumu arī tiek saskaņots Baltijas segto obligāciju ietvars, lai varētu veidot pārrobežu segto obligāciju emisijas, tostarp mājokļu tirgus, jomā.
Likums nosaka segto obligāciju sabiedrības dibināšanu, darbību un pienākumus, seguma aktīvu pārvaldīšanas, uzraudzības un atsavināšanas kārtību, kā arī ieguldītāju un emitentu tiesības un pienākumus. Tāpat noteikta prasījumu segšanas kārtība un ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzība emitenta maksātnespējas gadījumā.
Paredzēts, ka regulējuma izpildi un uzraudzību nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), tostarp komisija izsniegs atļaujas segto obligāciju emisijas programmas īstenošanai, kā arī varēs piemērot sankcijas. Noteikts, ka FKTK pieņemtos lēmumus varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kas lietas izskatīs kā pirmās instances tiesa.
Segtās obligācijas ir nozīmīgs un efektīvs ilgtermiņa finansējuma piesaistīšanas avots kredītiestādēm, lai veicinātu kreditēšanu. Tās ir kredītiestādes emitēts parāda vērtspapīrs, kas nodrošināts ar norobežotu aktīvu kopumu (tradicionāli seguma aktīvos ietilpst hipotekārie kredīti). Segtās obligācijas veicina hipotekāro kredītu un publiskā sektora aizdevumu finansējumu, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību kopumā – kredītiestādēm ir iespēja piesaistīt finanšu līdzekļus ar zemām procentu likmēm, un līdz ar to mājsaimniecībām izsniegtie hipotekārie kredīti ir lētāki, teikts projekta anotācijā.
Saeima galīgajā lasījumā arī pieņēma saistītus grozījumus Finanšu stabilitātes nodevas likumā, Kredītiestāžu likumā, Kredītu reģistra likumā, Noguldījumu garantiju likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā.
