“Esmu gandarīts par iesaistīto pušu – KEM, EM, Rīgas domes, “Rīgas Siltuma” un “Latvenergo” – sadarbību. Visi kopā ir kārtīgi pastrādājuši, lai rastu risinājumu apkures tarifa samazināšanai. “Rīgas Siltums” bija iekļāvis visus riskus piedāvātajā apkures tarifā, bet mēs kā valsts paņemam daļu riska uz sevi. Tā esam panākuši “Rīgas Siltuma” piedāvātā tarifa samazinājumu līdz 96 eiro par megavatstundu,” atzina Ministru prezidents Andris Kulbergs.
No 1. decembra Rīgā paredzētais siltumenerģijas tarifs būs 96,33 eiro/MWh nevis 130 eiro/MWh, kāds potenciāli būtu sagaidāms, ja nebūtu paveikti 4. augusta Ministru kabineta sēdē uzdotie pasākumi Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes izmaksu samazināšanai. Lai gan tas būs par 16% augstāks nekā pagājušā apkures sezonā esošais tarifs (83,01 eiro/MWh), Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) un Ekonomikas ministrijas (EM) īstenotie pasākumi sadarbībā ar Rīgas domi, AS “Rīgas siltums” un AS “Latvenergo” ļāvuši ierobežot apkures tarifa kāpumu, ko izraisījis straujais energoresursu sadārdzinājums pasaules tirgos. Apkures izmaksu kāpumu palīdzēja ierobežot arī AS “Rīgas siltums” un AS “Latvenergo” savlaicīgi veiktie dabasgāzes iepirkumi. Vasarā dabasgāze iegādāta par zemāku cenu, nodrošinot iespēju līdz februārim izmantot lētāku kurināmo. Siltākas ziemas gadījumā atbilstoši pašreizējām prognozēm iepirktās dabasgāzes krājumi varētu pietikt pat ilgāk.
Sēdē lemts turpmāk siltumenerģijas tarifus noteikt vienam mēnesim un tos katru mēnesi pārskatīt. Tas ļaus operatīvāk reaģēt uz faktiskajām energoresursu cenu izmaiņām un mazināt nepieciešamību tarifos iekļaut papildu izmaksas iespējamo cenu svārstību risku segšanai.
Tāpat lemts izveidot darba grupu, kurā piedalīsies KEM, EM, AS “Rīgas siltums”, Rīgas pašvaldības, AS “Latvenergo” un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji. Darba grupa katru mēnesi uzraudzīs faktiskās siltumenerģijas izmaksas, salīdzinās tās ar tarifā iekļautajām prognozēm un izvērtēs nepieciešamību tarifu pārskatīt. Šāda pieeja ļaus savlaicīgi reaģēt gan uz iespējamu izmaksu pieaugumu, gan to samazinājumu.
KEM sniegtā informācija liecina, ka energoresursu cenas pasaules tirgos šogad būtiski pieaugušas. Dabasgāzes biržas cena ir trīskāršojusies, sasniedzot 100 eiro/MWh. Ievērojami sadārdzinājusies arī nafta un degviela. Vienlaikus kopš augusta vērojama šķeldas un granulu cenu samazināšanās tendence.
Pēc KEM aplēsēm šajā apkures sezonā mājsaimniecībām apkures izmaksas atkarībā no izmantotā kurināmā veida varētu pieaugt vidēji par 6–15 eiro mēnesī nelielam dzīvoklim un par 20–40 eiro mēnesī nelielai privātmājai. Faktiskās izmaksas būs atkarīgas no mājokļa platības, energoefektivitātes, siltumenerģijas patēriņa un laikapstākļiem.
Apspriedē pārrunāti arī iespējamie atbalsta pasākumi iedzīvotājiem gadījumā, ja energoresursu cenas turpinātu būtiski pieaugt. Valsts jau ir pieņēmusi lēmumus par mājokļa pabalsta pieejamības paplašināšanu un atbalsta saglabāšanu aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem. Būtiska nozīme ir energoefektivitātes uzlabošanai un pārdomātam siltumenerģijas patēriņam. Aplēses liecina, ka telpu temperatūras samazināšana par vienu grādu var samazināt apkurei nepieciešamās enerģijas patēriņu līdz 5%.
Apspriedē izvērtēti arī divi iespējamie AS “Rīgas siltums” akcionāru struktūras un pārvaldības scenāriji. Šobrīd gan Rīgas pašvaldībai, gan EM pieder 49% “Rīgas siltuma” akciju. No piedāvātajiem variantiem pirmais paredz uzņēmuma pārņemšanu valstij (EM), nodalot siltumenerģijas ražošanu no siltumapgādes tīklu pārvaldības, veicinot konkurenci un privātā kapitāla piesaisti. Otrais scenārijs paredz uzņēmuma nonākšanu Rīgas pašvaldības kontrolē, galveno uzmanību pievēršot atkarības mazināšanai no dabasgāzes, vietējo atjaunīgo energoresursu plašākai izmantošanai un investīcijām siltumapgādes attīstībā.
Apspriedē nolemts turpināt abu scenāriju salīdzināšanu, izvērtējot katra modeļa priekšrocības, trūkumus un ietekmi uz siltumenerģijas tarifu iedzīvotājiem. Līdz 2027. gada janvāra vidum Ekonomikas ministrijai un Rīgas pašvaldībai jāsagatavo detalizētāks izvērtējums un priekšlikumi par piemērotāko uzņēmuma turpmākās pārvaldības modeli.
