110 kV līnijas ir tās, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadi no lielajām elektrostacijām un starptautiskajiem maģistrālajiem tīkliem līdz reģionālajām apakšstacijām, no kurām tā tiek piegādāta iedzīvotājiem. Nupat piedzīvotajā vētrā vairāk nekā 70 procentus bojājumu šīm elektrolīnijām radīja krītoši koki, kas auga 18 metru joslā no elektrolīnijas ass, norādīja AS “Augstsprieguma tīkls”.
Patlaban aizsargjoslas platums zem šīm elektrolīnijām ir 35 metri, bet pilnībā no kokiem un krūmiem jāattīra 13 metrus plata josla katrā pusē no elektrolīnijas ass. Plānots šo joslu paplašināt līdz 18 metriem katrā pusē.
“Nesenā vētra aktualizēja ne tikai elektroapgādes drošuma, bet arī plašākus civilās aizsardzības un kritiskās infrastruktūras noturības jautājumus. Nav pieļaujams, ka iedzīvotāji ilgstoši paliek bez elektrības un sakariem,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Komisijas piedāvātais risinājums ļautu samazināt krītošu koku radītos gaisvadu līniju bojājumus par aptuveni 80 procentiem, viņš norādīja.
A. Ašeradens pauda, ka komisija tuvākajā laikā aicinās atbildīgās ministrijas kopā meklēt risinājumus enerģētiskās autonomijas, degvielas pieejamības un sakaru noturības stiprināšanai nākotnē.
Šā gada 22. augustā un naktī uz 23. augustu teju visu Latvijas teritoriju skāra spēcīga vētra, kā rezultātā aptuveni 280 000 mājsaimniecību tika traucēta elektroapgāde. Plašākie bojājumi un elektroapgādes pārrāvumi bija valsts centrālajā daļā un dienvidaustrumos. Tāpat bija traucēti mobilie sakari. Šī vētra atzīta par spēcīgāko vasaras vētru kopš 1966. gada.
Mājsaimniecībām, kurām elektroapgādes pārrāvums bija ilgāks par 72 stundām, nepiemēros maksu par sadales pakalpojumu. To plānots kompensēt oktobra rēķinos, deputātus sēdē informēja Klimata un enerģētikas ministrija.
Komisija lūgs likumprojektu iekļaut ceturtdienas, 3. septembra, Saeimas sēdes darba kārtībā un noteikt tam steidzamību, informēja A. Ašeradens.
Foto galerija no komisijas sēdes 02.09.2026. pieejama šeit (foto autore: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima).
