DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes

Lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases

Attēlā: elektrības stabs un vadi uz debesu fona.

FOTO: Magnific.com.

Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz trešdien, 7. oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Aizsargjoslu likumā.

110 kV līnijas ir tās, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadi no lielajām elektrostacijām un starptautiskajiem maģistrālajiem tīkliem līdz reģionālajām apakšstacijām, no kurām tā tiek piegādāta iedzīvotājiem. Augustā piedzīvotajā vētrā vairāk nekā 70 procentu bojājumu šīm elektrolīnijām radīja krītoši koki, kas auga 18 metru joslā no elektrolīnijas ass, komisijai pauda AS “Augstsprieguma tīkls”.

Patlaban aizsargjoslas platums zem šīm elektrolīnijām ir 35 metri uz katru pusi no elektrolīnijas ass, bet no kokiem un krūmiem pilnībā jāattīra 13 metrus plata josla katrā pusē. Šo attīrāmo joslu plānots paplašināt līdz 18 metriem katrā pusē. Saskaņā ar jau spēkā esošo regulējumu, privātiem mežu īpašniekiem par trases paplašināšanu pienākas kompensācija, pauda sēdes dalībnieki.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, savukārt elektrolīniju trašu paplašināšana līdz 18 metriem katrā pusē no elektrolīnijas ass būs jāveic līdz 2029. gada 31. decembrim.

Tāpat komisija izstrādāja saistītos grozījumus Meža likumā un lēma tos virzīt izskatīšanai Saeimā. Tie paredz papildus aizsargjoslai ieviest 15 metrus platu piegulošo joslu katrā pusē. Arī šajā joslā būs jānovāc bīstamie koki, taču uz to neattieksies citi aizsargjoslas ierobežojumi. Elektrolīnijas trasi apsaimnieko AS “Augstsprieguma tīkls”, bet aizsargjoslu – meža īpašnieks, atbildot uz deputātu jautājumiem, pauda Klimata un enerģētikas ministrija.

Ciršanas vecumu sasniegušu koku garums Latvijā vidēji ir no 20 līdz 35 metriem. Sēdes dalībnieki sprieda, ka bīstamo koku savlaicīga novākšana piegulošajā joslā būtiski palīdzētu samazināt “domino efektu”, kad viena koka krišana izraisa citu koku nogāšanos un tādējādi palielina elektrolīniju bojājumu risku.

“Ir svarīgi sabalansēt gan elektroenerģijas pārvades drošības vajadzības, gan mežu īpašnieku intereses. Komisijas piedāvātais risinājums ļaus ievērojami samazināt krītošu koku radītos bojājumus un uzlabot energoapgādes drošumu, vienlaikus nodrošinot skaidrāku regulējumu zemju īpašniekiem,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Grozījumus Meža likumā komisija lūgs iekļaut ceturtdienas, 8. oktobra, Saeimas sēdē un noteikt tiem steidzamību, informēja A. Ašeradens.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI