Komisija meklēja veidus, kā efektivizēt siltumapgādi un tās pārvaldību galvaspilsētā, novērst sadārdzināšanos un enerģētiskās drošības riskus nākotnē. Tāpat tā ir sagatavojusi uzdevumus un rekomendācijas valsts siltumenerģijas stratēģijas izstrādei, kā arī efektīvas koģenerācijas sistēmas un TEC infrastruktūras izmantošanai, lai nodrošinātu izmaksu un piesārņojuma samazināšanu, ilgtspējīgu energoapgādi un efektīvu reaģēšanu uz iepriekš pieļautajām kļūdām.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija secinājusi, ka Rīgā ilgstoši izveidojusies absurda situācija – kamēr TEC koģenerācijā saražotais atlikumsiltums netika izmantots un nonāca atmosfērā, vienlaikus tika iepirkts dārgāks siltums no citiem ražotājiem. Vairāku gadu laikā šādi izšķērdēti aptuveni 62 līdz 79 miljoni eiro, norādīts komisijas gala ziņojumā.
Komisija norāda, ka galvenais iemesls tam ir nepilnīgs tirgus modelis, kas faktiski neļāva izmantot lētāko siltumu. Esošā sistēma deva iespēju ražotājiem uzturēt cenas tuvu AS “Latvenergo” noteiktajai tarifa robežai, tādējādi sadārdzinot siltumu patērētājiem. Vienlaikus tika radīts arī papildu CO₂ piesārņojums.
Komisija konstatējusi arī būtiskus trūkumus AS “Rīgas Siltums” pārvaldībā, tostarp skaidras atbildības un kompetences trūkumus, iespējamus interešu konfliktus un apšaubāmus tēriņi. Parlamentārieši arī secinājuši, ka atbildīgās institūcijas par situāciju ir bijušas informētas, taču laikus nerīkojās.
Gala ziņojumā parlamentārās izmeklēšanas komisija iesaka būtiski pārskatīt siltumapgādes sistēmu, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji vienmēr saņem lētāko pieejamo siltumu, nosakot skaidru pienākumu prioritāri izmantot koģenerācijā saražoto un atlikumsiltumu. Tāpat parlamentārieši norāda, ka jāuzlabo tirgus regulējums un tarifu politika, jāstiprina regulatora loma patērētāju interešu aizsardzībā, jānovērš konkurences kropļojumi un interešu konflikti, kā arī jāuzlabo uzņēmumu pārvaldība un atbildības sadalījums.
Ziņojumā deputāti aicina nodrošināt datu caurskatāmu pieejamību, efektīvāku infrastruktūras pārvaldību un savlaicīgu jaudu plānošanu, lai nepieļautu resursu izšķērdēšanu un stiprinātu enerģētisko drošību. Vienlaikus parlamentārās izmeklēšanas komisija norāda, ka jāizstrādā skaidra ilgtermiņa siltumapgādes stratēģija, jāpieņem savlaicīgi lēmumi par TEC nākotni un jāizvērtē iespējamie pārkāpumi, tostarp atbildīgo personu rīcība.
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus Rīgā un enerģētiskās drošības riskus nākotnē, Saeima lēma izveidot pagājušā gada 6. novembrī pēc 37 deputātu ierosinājuma. Komisiju vadīja Andris Kulbergs, un tajā strādāja deputāti Kristaps Krištopans, Kaspars Briškens, Jurģis Klotiņš, Valdis Maslovskis, Uģis Rotbergs un Amils Saļimovs. Komisija kopumā noturēja 19 sēdes.
Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.
