Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Konkrētu plastmasas izstrādājumu tirdzniecība tiks aizliegta pakāpeniski. Pirmos no 2021. gada 5. jūlija būs aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, izņemot glāzītes.
Avots: Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīva (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi samazināšanu.
Lai samazinātu plastmasas radīto vides piesārņojumu, no 2021. gada 5. jūlija visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā, būs aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, izņemot glāzītes. Pēc gada aizliegums attieksies arī uz salmiņiem, dzērienu maisāmkociņiem, vates kociņiem un balonu kātiņiem. Tāpat tiks ierobežots citu plastmasas izstrādājumu, piemēram, pārtikas iepakojumu, patēriņš. Lai ieviestu jauno kārtību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi likumprojektu, ko rudenī sāks apspriest, pirms tas tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Vienreizlietojamo plastmasas trauku tirdzniecības aizliegumu un plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanas pasākumus paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīva (ES) 2019/904, kuras mērķis ir samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi. “Tas tiek darīts, lai ilgtermiņā mainītu cilvēku domāšanu un veicinātu mazāku atkritumu radīšanu, kā arī lai veicinātu radīt videi un pārstrādei draudzīgākus iepakojumus,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
ES direktīva gan paredz pilnīgu noteiktu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu, gan nosaka vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kuru patēriņš ir jāsamazina un īpaši jāmarķē vai kuru ražotājiem paredzēts piemērot paplašināto atbildību.
No nākamā gada 5. jūlija gan Latvijā, gan pārējā Eiropas Savienībā vairs nevarēs tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus – bļodiņas, šķīvīšus, nažus, dakšiņas, karotes un citus galda piederumus, izņemot glāzītes. Atbildot uz jautājumu, kāpēc glāzītes tomēr drīkstēs lietot, ministrijas pārstāve norāda, ka pašlaik nav pieejama alternatīva vienreizlietojamām glāzēm, jo nav tāda veida krūzīšu, kas būtu izgatavotas bez plastmasas piejaukuma un nodrošinātu šķidruma turēšanos glāzē.
Pēc gada vairs nevarēs tirgot arī vates kociņus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus un baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus, izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionāliem lietojumiem paredzētus balonus, kas netiek izplatīti patērētājiem.
Visiem tirgošanā aizliegtajiem izstrādājumiem ir alternatīva, norāda R. Vesere. Piemēram, Latvijā jau ir pieejami bambusa vates kociņi, plastmasas salmiņus var aizstāt ar metāla, stikla vai niedru salmiņiem.
Starp vienreizlietojamiem plastmasas traukiem, kurus būs aizliegts pārdot, ir arī pārtikas tara, kas izgatavota no putu polistirola, t. i., trauki, piemēram, kārbas (ar vāciņu vai bez tā), kurās ievieto ēdienu, kas paredzēts tūlītējam patēriņam vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai un parasti tiek patērēts no iepakojuma trauka. “Putu polistirols ir materiāls, kuru šobrīd nav iespējams pārstrādāt,” piebilst R. Vesere.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs apstiprina, ka tirgotāji par šādu prasību aizliegt vienreizlietojamo plastmasas trauku tirdzniecību zina un tai ir gatavi. Jau patlaban tirgotāji arvien vairāk piedāvā aizvietot plastmasu ar papīra izstrādājumiem, kuri gan ir dārgāki. To tirgotāji ir izjutuši akcijā “Atsakies no salmiņa” – plastmasas salmiņa aizvietošana ir trīs, četras reizes dārgāka. “Protams, nākotnē ir jāatsakās no vienreizlietojamās plasmasas, un tirgotāji palīdzēs to izdarīt,” akcentē H. Danusēvičs.
LTA asociācijas vadītājs norāda, ka plastmasas trauku alternatīvu ieviešanu apgrūtina banku attieksme pret uzņēmējiem no trešajām valstīm, kas vēlas izveidot Latvijā papīra glāzīšu ražotni. Citu valstu dibināts Latvijas uzņēmums nevar bankā atvērt norēķinu kontu, apgalvo H. Danusēvičs.
Direktīvas 4. pants nosaka tos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, uz kuriem attiecas patēriņa samazināšana. Tās ir dzērienu glāzes, to vāki un vāciņi, kā arī pārtikas tara, kur ievieto ēdienu, kas ir paredzēts līdzņemšanai vai tūlītējam patēriņam, gatavs patērēšanai bez tālākas sagatavošanas, piemēram, cepšanas, vārīšanas vai sildīšanas. Starp šiem plastmasas izstrādājumiem ir pārtikas iepakojums, ko izmanto ātrajām uzkodām vai citam ēdienam, kas gatavs tūlītējam patēriņam, izņemot dzērienu iepakojumus un šķīvjus, kā arī paciņas un iesaiņojumus, kuri satur pārtiku.
Uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, piemēram, dzērienu glāzēm, mitrajām salvetēm, tabakas izstrādājumiem ar filtriem u.c., attieksies arī jaunas prasības par kopīgu marķējumu. “Tas ir tādēļ, lai katrs, kas pērk šos produktus, zinātu, ka to ražošanā ir pievienota plastmasa. Kāds tieši būs marķējums, vēl nav zināms. Eiropas Komisija pie tā strādā,” atklāj VARAM pārstāve.
Nākamā grupa, kuru skar direktīvas ierobežojumi, ir plastmasas dzērienu pudeles. Tām, sākot no 2024. gada, būs jābūt tādām, lai skrūvējamie korķīši un vāciņi izstrādājumu lietošanas posmā neatdalītos no iepakojuma. Noteikumi neattieksies uz metāla korķīšiem un vāciņiem ar plastmasas blīvēm, kurus pamatā izmanto stikla pudelēm.
“Bieži vien pudeļu korķīši nokrīt, kur pagadās. Pludmalēs visbiežāk sastopamās lietas, kas mētājas smiltīs, ir ausu kociņi, korķīši un cigarešu izsmēķi,” saka R. Vesere.
Divu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu grupām atbilstoši direktīvai būs jāievieš ražotāju atbildības princips. Respektīvi, ražotājiem, kas ražo, un tirgotājiem, kas izplata konkrētos produktus, būs jāuzņemas atbildība ne tikai par preci, kamēr tā nonāk līdz patērētājiem, bet arī par to, kas notiek tad, kad tā nokļūst atkritumos.
Viena preču grupa būs zvejas tīkli, bet otra – cigaretes. Cigarešu ražotājiem un izplatītājiem būs jāuzņemas finansiāla atbildība, lai izsmēķus gan savāktu, gan tālāk izmantotu. R. Vesere jauno principu ilustrē ar vairāku ES valstu piemēru – pludmalēs smēķētājiem tiek izdalīti speciāli kartona maisiņi, kuros ielikt izsmēķus, lai tos vēlāk izmestu speciāli tam paredzētās vietās.
Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas projektu vadītāja Marita Jansone uzsver, ka asociācijas biedri ir atbildīgi starptautiski uzņēmumi un atbalsta direktīvas mērķi samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu radīto piesārņojumu.
Direktīva likumdošanā jāpārņem līdz 2021. gada jūlijam, savukārt ražotāja paplašinātas atbildības stāšanās spēkā ir paredzēta līdz 2023. gada janvārim. Tā kā jautājums par ražotāja paplašināto atbildību ir jauns un prasa detalizētu iedziļināšanos, nozares pārstāvji šobrīd iesaistās konstruktīvā dialogā ar valsts iestādēm un veido dziļāku izpratni par ražotāju paplašinātas atbildības sistēmu Latvijā.
Ne visi patērētāji apzinās, ka cigarešu izsmēķi dabā uzreiz nesadalās un, nomesti zemē, tie ne tikai rada vizuālu piesārņojumu, bet arī kaitē videi. Lai informētu patērētājus par cigarešu izsmēķu piesārņojumu un aicinātu viņus mainīt izsmēķu nomešanas paradumus, šobrīd uzņēmumi “Philip Morris Latvia” un “Zaļā josta” īsteno kampaņu “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”. Tās mērķis ir skaidrot cigarešu izsmēķu piesārņojuma apdraudējumu videi, kā arī izglītot smēķētājus par pareizu cigarešu izsmēķu izmešanu.
Jaunas prasības attieksies uz plastmasas jeb PET pudelēm, kuru ražošanas galvenā sastāvdaļa ir polietilēnteraftalāts. Direktīva paredz, ka no 2025. gada šādām pudelēm būs jāsatur vismaz 25% pārstrādātas plastmasas un no 2030. gada – 30% pārstrādātas plastmasas visām pudelēm.
Tāpat ir noteikti mērķi, cik daudz PET pudeļu katru gadu ir jāsavāc un jāpārstrādā. 2025. gadā ir jāsavāc un jāpārstrādā 77%, bet 2029. gadā – 90% PET pudeļu.
Dalībvalstīm ir jāizvēlas viens no diviem ceļiem, kā to panākt: izmantojot depozīta sistēmu vai ražotāju atbildības sistēmu. LV portāls jau rakstīja, ka grozījumi Iepakojuma likumā, ko Saeimā pieņēma pērn 24. oktobrī, paredz, ka no 2022. gada 1. februāra depozīta sistēmas ietvaros tirdzniecības vietās otrreizējai pārstrādei varēs nodot noteiktas kategorijas dzērienu iepakojumus – alus, bezalkoholisko un mazalkoholisko dzērienu dažāda tilpuma plastmasas vai stikla pudeles vai skārdenes.
VARAM ir pasūtījusi izvērtējumu par konkrētu plastmasas izstrādājumu ierobežojumu un aizliegumu, jo ES Direktīva 2019/904 ir koncentrēta uz to, lai samazinātu konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi. Tādējādi izvērtējumā ir ietvertas ļoti dažādas produktu grupas un apakšgrupas: tām ir piemēroti atšķirīgi pasākumi, kuru īstenošanas ietekme ir jānovērtē, ievērojot izmantoto materiālu apjomu un dažādību, lai varētu noteikt Latvijai nepieciešamos pasākumus vienreizlietojamās plastmasas patēriņa samazināšanai.
No 2010. gada līdz 2018. gadam pārstrādātais izlietotā iepakojuma daudzums Latvijā kopumā ir palielinājies par 37%, 2018. gadā sasniedzot 143 000 tonnu. Lielāko daļu pārstrādātā izlietotā iepakojuma daudzuma veido papīrs un kartons (pieaugums par 20%) un stikls (pieaugums par 76%). Ievērojams pārstrādātā izlietotā iepakojuma daudzuma palielinājums panākts plastmasas materiāliem – par 87% salīdzinājumā ar 2010. gadu.
R. Vesere atzīst, ka līdz ar direktīvas prasību ieviešanu vēl vairāk pieaugs savākšanas un pārstrādes apjoms. Plastmasas atkritumu vidējais īpatsvars sadzīves atkritumos ir ap 12,9%. Savukārt izlietotais iepakojums sadzīves atkritumos ir otra lielākā atkritumu grupa aiz bioloģiski noārdamajiem atkritumiem. Vidējais izlietotā iepakojuma īpatsvars ir 21,8% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma.
Latvijā patlaban tiek pārstrādāti vairāk nekā 30% no radītajiem sadzīves atkritumiem, tostarp vairāk nekā 35% plastmasas iepakojuma.
Jāatzīmē, ka Covid-19 situācija vēl vairāk ir palielinājusi vienreizlietojamās plastmasas iepakojuma un citu izstrādājumu atkritumu apjomu. Tāpēc īpaši svarīgi ir meklēt alternatīvas vienreizlietojamai plastmasai un tās izstrādājumiem un radīt pārstrādājamus produktus.
Savukārt Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) valdes loceklis un “Zaļās jostas” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa vērtē: kad iestāsies direktīvas aizliegums tirgot vienreizlietojamos galda piederumus, vienreizlietojamo plastmasas trauku apjoms atkritumos samazināsies.
“Šis aizliegums atvieglos atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbību, jo pašlaik dalītās vākšanas konteineros savāktās otrreizējās izejvielas ir no dažādu marku plastmasas traukiem, kas parasti ir ar pārtikas paliekām, tādēļ tie nav derīgi tālākai pārstrādei. Otrreizējās izejvielas, kas neder pārstrādei, tiek pārstrādātas kurināmajā, tas ir, sadedzinātas cementa rūpnīcā,” stāsta J. Lapsa. “Lai vienreizlietojamos plastmasas traukus varētu pārstrādāt, tiem jābūt identificējamiem pēc plastmasas markas un tīriem, bez pārtikas paliekām.”
Visas direktīvas prasības ir jāiestrādā Latvijas likumdošanā. Tāpēc VARAM ir nolēmusi nevis veikt grozījumos dažādos likumos, bet gan sagatavot jaunu likumprojektu par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem. Šā gada otrajā pusē likumprojektu varētu sākt virzīt uz Ministru kabinetu, bet pēc tam uz Saeimu. VARAM cer, ka likums tiks pieņemts nākamā gada pavasarī. Uz šo normatīvu pamata tiks izstrādāti un virzīti pieņemšanai arī Ministru kabineta noteikumi.
Plastmasas radītā piesārņojuma ietekme uz vidi un cilvēku, ietekmes samazināšana un piemērojamie pasākumi patēriņa samazināšanai ir jāskata kompleksi, uzsver R. Vesere, tāpēc tuvākajā nākotnē VARAM virzīs arī grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas noteiks, ka visiem plastmasas iepakojuma veidiem nav vienādas nodokļu likmes, bet tās atšķirsies atkarībā no tā, vai plastmasas izstrādājums ir vai nav pārstrādājams. Kopumā pastāv vairāki simti dažādu plastmasas veidu un paveidu, tādēļ to pārstrāde ir sarežģīta, daļu nemaz nav iespējams pārstrādāt, atzīst VARAM pārstrāde.
“Ir pieteikts karš vienreizlietojamai plastmasai, kas bieži vien nav īsti pārstrādājama un nonāk vidē. Mērķis ir panākt, lai mēs pēc iespējas mazāk lietotu plastmasas izstrādājumus, kas kalpo īsu laiku, un aizstātu tos ar pārstrādājamu materiālu. ES direktīvas ieviešana ir pirmais solis vienreizlietojamās plastmasas patēriņa ierobežošanā, bet noteikti ne pēdējais. Vēl viena būtiska problēma, kuras cēlonis ir pieaugošais plastmasas izstrādājumu patēriņš, īpaši ūdenī, ir mikroplastmasas piesārņojums,” skaidro R. Vesere.
Ir pieteikts karš vienreizlietojamai plastmasai, kas bieži vien nav īsti pārstrādājama un nonāk vidē. ES direktīvas ieviešana ir pirmais solis vienreizlietojamās plastmasas patēriņa ierobežošanā, bet noteikti ne pēdējais.
VARAM pārstāve zina stāstīt par indikatīvu starptautisko pētījumu, kas pērn tika veikts visos piecos kontinentos nelielām cilvēku grupām. Šajā pētījumā tika konstatēta plastmasas klātbūtne cilvēka asinīs pilnīgi visos kontinentos. Pārsvarā tas bija polistirols un polietilēnteraftalāts (PET). Plastmasa mūsu organismā nonāk, gan lietojot uzturā zivis, kuras ir uzņēmušas mikroplastmasas daļiņas, gan ūdens uzpildīšanai vairākas reizes izmantojot vienreizlietojamās pudeles, kas ir paredzētas tikai vienai lietošanas reizei, – netiek padomāts par to, ka šajās pudelēs rodas mikroplaisas, kad tās nokrīt zemē.
