NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
06. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Veselība
1
6
1
6

Bisfenola A veselības kaitējuma atsvaram ES liek zaudētas naudas aprēķinus

Ķīmiskā viela bisfenols A ir atzīta par endokrīnās sistēmas grāvējvielu ar ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, turklāt pētījumos ir minēta tās toksiskā ietekme uz reproduktīvo sistēmu. Mūsdienās gandrīz katrs pārtikas produkts ir iesaiņots kādā plastmasas iepakojumā: kārbā, plēvē vai pudelē.

FOTO: Freepik

Pilnīgs un tūlītējs bisfenola A izmantošanas aizliegums materiālu ražošanā un izplatīšanā Latvijā nacionālā līmenī nozīmētu Regulas (EK) Nr. 1935/2004 pārkāpumu, radot soda sankciju iespējamību pret Latvijas valsti. Iemesls dalībvalstis var noteikt savus nacionālos noteikumus par tiem materiāliem, par kuriem nav pieņemts regulējums Eiropas Savienībā. Par bisfenolu A šāds regulējums ir noteikts.

īsumā
  • Lai aizliegtu izmantot pārtikas iepakojumu, kas satur bisfenolu A, tika vākti paraksti portālā manabalss.lv. Kolektīvo iesniegumu Saeimā sāka izskatīt 2019. gada sākumā.
  • Šopavasar Saeima uzdeva valdībai sagatavot ziņojumu par bisfenola A ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī aizlieguma ietekmi uz konkurētspēju.
  • Bisfenola A aizliegšana Latvijā nozīmētu ES regulas pārkāpumu.
  • Būtiski mainot nosacījumus un paredzot pilnīgu un tūlītēju bisfenola A aizliegumu, var tikt nozīmīgi ietekmēta Latvijas uzņēmumu konkurētspēja.
  • Latvija nevarēs būt no bisfenola A brīva zona, kamēr tas netiks aizliegts visā Eiropas Savienībā.

Tas ir viens no secinājumiem, kas minēti Zemkopības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par pārtikas iepakojuma sastāvā esošo ķīmisko vielu ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizlieguma ietekmi.

Jāatgādina, ka Latvijā bisfenola A aizliegšanai tika iekustināta sabiedrība. Saeimā pirms vairāk nekā pusotra gada tika iesniegts 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu”. Diskusijas ir notikušas gan Saeimā plenārsēdē, gan komisijās, bet kopsaucējs nav panākts.

Šopavasar  Saeima uzdeva Ministru kabinetam līdz 2020. gada 1. oktobrim sagatavot ziņojumu par:

1) pārtikas iepakojuma sastāvā esošo ķīmisko vielu ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizlieguma ietekmi uz konkurētspēju;

2) Eiropas Savienības un nacionālo tiesību regulējumu bisfenolu A saturoša iepakojuma lietošanas jomā.

ZM sagatavotais ziņojums Saeimai saskaņots ar Veselības, Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Ziņojumā izklāstīts normatīvais regulējums Eiropas Savienībā (ES) un izvērtēta Latvijas iespējamo lēmumu ietekme uz konkurētspēju, valdības sēdē informēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Bisfenola A izmantošana ir atļauta ES tieši piemērojamajos normatīvajos aktos, ražojot noteiktus materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, – polikarbonāta plastmasas materiālus, daudzslāņu materiālus, kā arī materiālu lakās un pārklājumos.

Tomēr, kā akcentēja ministrs, bisfenols A ir atzīts par endokrīnās sistēmas grāvējvielu, pieejami arī dati par tā toksisko ietekmi uz reproduktivo sistēmu. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), sākot no 2006. gada, regulāri vērtē riskus, kas saistīti ar bisfenola A izmantošanu. Pamatojoties uz šīs organizācijas atzinumiem, Eiropas Komisija jau virākkārt ir samazinājusi bisfenola A pieļaujamo migrācijas limitu materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku.

Apsverot bisfenola A aizliegšanu, jāņem vērā, ka eksistē vairāki ķīmiski ļoti līdzīgi savienojumi – bisfenols S, bisfenols F –, ar kuriem ir iespējams aizstāt bisfenolu A. Tas nozīmē, ka viena bīstama savienojuma aizliegšana var novest pie tā aizstāšanas ar citu tikpat bīstamu savienojumu.

Ja Latvijā tiktu aizliegts bisfenols A, tas nozīmētu, ka tiek pārkāpta Regula par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku. Savu regulējumu ES dalībvalstis nacionālajos tiesību aktos var noteikt tikai par tiem materiāliem, par kuriem nav pieņemts regulējums ES līmenī.

Gan cilvēku veselības aizsardzību, gan uzņēmumu konkurētspēju veicinātu nevis tūlītējs bisfenola A izmantošanas aizliegums Latvijā, bet gan plašāka sabiedrības informēšana par šīs vielas ietekmi uz veselību, lai patērētājs nosvērtos par labu materiāliem bez bisfenola A, stimulētu pakāpenisku ražotāju pielāgošanos pieprasījumam normālos tirgus apstākļos bez mākslīgiem šķēršļiem ar negatīvu ietekmi, ziņojumā minēto skaidroja ministrs, prrognozējot, ka agrāk vai vēlāk Eiropa nonāks pie kāda nopietnāka lēmuma. Taču, ja lēmums par aizliegumu tiktu pieņemts tagad, tad tas būtu regulas pārkāpums.

Vai ES valsts var lemt vienpersoniski

Ziņojumā apkopotie secinājumi balstās uz ES regulām, pētījumiem, bezierunu noteikumiem un aprēķiniem par ietekmi un iespējamo ietekmi, ko bisfenols A var atstāt gan uz veselību, gan uz ražotājiem, kuri var ciest zaudējumus, ja šīs vielas izmantošana tiktu aizliegta. Nepārprotami skaidrs, ka Latvija nevarēs būt no bisfenola A brīva zona, kamēr citviet ES tas netiks aizliegts.

No ES regulējuma atšķirīgas prasības bisfenola A aizliegšanai vai papildu ierobežošanai Latvijā būtu jāparedz tehniskajos noteikumos, kuri savukārt būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un jāpaziņo gan Eiropas Komisijai, gan ES dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvu (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā.

Savukārt saskaņā ar Regulas Nr. 2019/515 11. pantu kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas ir pienākums ziņot ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai par produktiem, kuru piekļuve tirgum ir liegta vai ierobežota, izmantojot tirgus uzraudzības informācijas un komunikācijas sistēmu (ICSMS).

Ja Eiropas Komisija nesaskaņotu iespējamo Latvijas tehnisko noteikumu projektu par bisfenola A aizliegumu, tad uz citu ES dalībvalstu uzņēmumu ražotajiem materiāliem, kas tiktu izplatīti Latvijas tirgū, Latvijas pieņemtais aizliegums nebūtu attiecināms, norādīts ZM ziņojumā.

Kopš 2015. gada 1. janvāra Francijā ar nacionālo normatīvo aktu ir noteikts aizliegums izmantot bisfenolu A jebkuros materiālos.

Kopš 2015. gada 1. janvāra Francijā ar nacionālo normatīvo aktu ir noteikts aizliegums bisfenola A izmantošanai jebkuros materiālos. Francija nacionālo aizliegumu noteica, neievērojot Eiropas Komisijas iebildumus. Savukārt Eiropas Komisija izskatīja prasību pret Franciju saistībā ar tās lēmumu un norādīja, ka tas “ir pilnīgi nesamērīgs un rada ievērojamu tiesisko nenoteiktību gan iekšējā tirgū, gan attiecībā uz ES tirdzniecības attiecībām ar trešajām valstīm”. Eiropas Komisijas soda sankcijas pret Franciju vēl nav noteiktas, taču tās ir iespējamas.

Aizliegums iespējamo zaudējumu ēnā

Latvijā ieviešot pilnīgu un tūlītēju bisfenola A aizliegumu, finansiāli negatīvi tiks ietekmēti tieši Latvijas uzņēmumi, kas bisfenolu A nelielā daudzumā izmanto ne tikai polikarbonāta pudeļu un konservu kārbu pārklājumu ražošanā, bet arī daudzslāņu (kompozīta) materiālos. Tādējādi, būtiski mainot nosacījumus un paredzot pilnīgu un tūlītēju bisfenola A aizliegumu, var tikt nozīmīgi ietekmēta Latvijas uzņēmumu konkurētspēja, secināts ziņojumā Saeimai.

Vērtējot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar citu dalībvalstu uzņēmumiem, kas arī ražošanā izmanto bisfenolu A, secināts, ka citu dalībvalstu uzņēmumi tik lielu finansiālo ietekmi no Latvijas ieviestā bisfenola A aizlieguma varētu neizjust, jo būs zaudējuši vien iespēju realizēt savu produkciju Latvijas tirgū, kas nav no lielākajiem Eiropā.

ES nozares asociācija “Plastics Europe” ir aprēķinājusi, ka Francijas aizliegums citu ES dalībvalstu materiālu ražotājiem ik gadu rada zaudējumus 1,5 miljardu eiro apmērā, un apsver iespējamu tiesvedību pret Francijas valsti.

Gaidāms kārtējais pētījums

Bisfenola A izpēte turpinās. Nākamo EFSA atzinumu, kurā būs ņemti vērā arī ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes Nacionālās toksikoloģijas programmas pētījuma rezultāti par ilglaicīgo bisfenola A toksiskumu, plānots sagatavot 2020. gadā.

Galvenais instruments sabiedrības veselības aizsardzībai, lai novērtētu bīstamo ķīmisko vielu reālo ekspozīcijas līmeni, ir cilvēku biomonitorings – ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšana cilvēka organismā, norādīts ziņojumā Saeimai.

2016. gada 13. decembrī ir izveidota Cilvēku biomonitoringa padome – koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt cilvēku biomonitoringa attīstību Latvijā un noteikt tā prioritātes, kā arī koordinēt Latvijas līdzdalību ES biomonitoringa projektos. Ar biomonitoringu saistīto pētījumu īstenošanai pašlaik nav valsts budžeta līdzfinansējuma.

LV portāls jau rakstīja, ka no 2020. gada bisfenols A ir aizliegts termopapīrā, ja tā koncentrācija ir 0,02% masas vai lielāka.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU