Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bisfenola A ierobežojums no 2020. gada 2. janvāra attiecas uz visu veidu termopapīru – ne tikai uz kases čekiem, bet arī uz bankas termināļu izdrukām, etiķetēm, biļetēm, rēķiniem un medicīnisko iekārtu un faksa aparātu izdrukām. Pēc skata nevar noteikt, vai termopapīrs apstrādāts ar bisfenolu A. To, vai pieļaujamā koncentrācija pārsniegta, var noteikt, tikai testējot preci, un to darīs PTAC.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Eiropas regula no 2020. gada 2. janvāra aizliedz laist tirgū bisfenolu A saturošu termopapīru, ja tā koncentrācija ir 0,02% masas vai lielāka. Latvijas sabiedrībā priekšstats par bisfenolu A ir taisns: sakām termopapīrs, domājam – čeki. Bet termopapīrs var būt arī rindu sistēmas biļešu aparātos, uzlīmēs un kur tik vēl ne. Vai esam gatavi pildīt Eiropas prasības? Tikām Latvijas aktīvā sabiedrība vēlas aizliegt izmantot bisfenolu A arī pārtikas iesaiņojumos, ko Eiropa vēl nav liegusi.
Par bisfenola A kaitīgumu gūglētāji var atrast daudz informācijas. Par to ir rakstījuši arī Latvijas plašsaziņas līdzekļi. LV portāls interesējas, vai varam būt pārliecināti, ka regulā noteiktais aizliegums no nākamā gada tiks ievērots, kas to uzraudzīs un kā tas notiks.
Ar 2016. gada 12. decembra Komisijas regulu (ES) 2016/2235 ir noteikta prasība, ka pēc 2020. gada 2. janvāra nedrīkst laist tirgū termopapīru, kura sastāvā ir bisfenols A koncentrācijā, kas ir 0,02% masas vai lielāka, apstiprina Veselības ministrija.
Aizliegums, kas būs obligāts arī Latvijai, regulā ieviests pēc Francijas iniciatīvas. Dokumenta preambulā izklāstīts, ka Francija 2014. gada 6. maijā iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai dokumentāciju, kas liecināja par risku darba ņēmējiem (galvenokārt kasieriem) un patērētājiem, kuri pakļauti bisfenola A (BPA) iedarbībai, rīkojoties ar termopapīra kvītīm, un rosināja ierobežot BPA laišanu tirgū termopapīrā.
Francija pamatoja savu bīstamības novērtējumu par BPA ar ietekmi uz vairākiem cilvēka veselības parametriem (sieviešu reproduktīvo sistēmu, smadzenēm un uzvedību, piena dziedzeriem, vielmaiņu un aptaukošanos).
Bisfenola A izmantošanas ierobežošana ir veselības interesēs. Līdz šim diskusijās Latvijā kā visvairāk apdraudētie minēti lielveikalu kasieri.
Taču, kā skaidro Veselības ministrija, minētie ierobežojumi attiecas uz visu veidu termopapīru – ne tikai uz kases čekiem, bet arī uz bankas termināļu izdrukām, etiķetēm, biļetēm, rēķiniem un medicīnisko iekārtu un faksa aparātu izdrukām.
Regulā tika noteikts pietiekami garš – trīs gadi – pārejas periods, lai termopapīra ražotāji varētu pielāgoties jaunajai prasībai un termopapīra sastāvā bisfenolu A aizvietotu ar kādu citu vielu, kas nerada risku veselībai, norāda VM preses sekretāre Anna Strapcāne.
VM vērš uzmanību, ka šis ierobežojums tika izstrādāts, lai pasargātu kasierus un citu personālu, kas strādā ar termopapīru, bet plašākai sabiedrībai nav pamata bažām par tā ietekmi uz veselību. A. Strapcāne piebilst, ka termopapīra izmantošana mazinās, aizvien vairāk ieviešot elektroniskos maksājumus un darījumus, kad arī čeks (vai cits apliecinošais dokuments) ir pieejams elektroniski un nav vajadzības to izdrukāt.
Bisfenols A termopapīrā ir piedeva, pateicoties kurai drukāšanas laikā paaugstinātas temperatūras ietekmē veidojas attēls. Samazinot vielas saturu mazāku par 0,02% no papīra masas, attēls vairs kvalitatīvi neveidojas, līdz ar to šis ierobežojums nozīmē bisfenola A aizliegumu izstrādājumā un ir jāmeklē citas alternatīvas, bisfenola A klātbūtni termopapīrā raksturo Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
Viela ir klasificēta kā 1b grupas reproduktīvās sistēmas toksikants (Repr. 1B), kas bija pamats vielas lietošanas ierobežošanai. Tomēr mērķgrupa, kuru paredzēts aizsargāt, ir tikai un vienīgi veikalu pārdevējas – sievietes stāvoklī, kuras bez cimdiem darba dienas laikā rīkojas ar lielu čeku daudzumu. Arī N. Kadiķis atzīst, ka pircēju veselību saskare ar čekiem neietekmē.
Veselības inspekcijas pārstāvja ieskatā ierobežojuma kontrolei, visticamāk, ir jānotiek vairumtirdzniecības noliktavās, kas tirdzniecības u. c. vietām piedāvā termopapīru vai vispār papīru kases aparātiem un citām līdzīgām drukāšanas vajadzībām.
Bisfenola A koncentrācijas ierobežojuma ievērošanas kontrole termopapīrā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē.
PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Santa Zarāne informēja, ka pašlaik tiek strādāts, lai apzinātu termopapīra tirgu (piegādātāji, izplatītāji). PTAC nākamajā gadā noteikti veiks arī testus, bet tie vēl ir jāplāno, ņemot vērā arī pieejamo budžetu.
LV portāls kancelejas veikalā Rīgā nopirka termouzlīmes un termopapīra lenti kases aparāta čekiem. Nekādu norāžu par bisfenola A klātbūtni uz termopapīra precēm nav. Kā tad cilvēks var zināt, vai pērk indīgu papīru? Arī veikalā, saņemot čeku, pircējam nav ne jausmas, vai papīra sastāvā ir kaitīgā viela – bisfenols A.
Patērētājs starp šādiem čekiem noteikti neredzēs atšķirību, jo pārdevēji jebkurā gadījumā izsniegs termopapīru, tikai jautājums, vai tas būs apstrādāts ar BPA (kura ierobežojums nepārsniedz noteikto limitu), un to var noskaidrot, tikai testējot preci, skaidro PTAC pārstāve.
Ik pa laikam publiskajā telpā uzvirmo kaislības, ka tirgotāji, kuri ne tik sen ir sagādājuši jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošus kases aparātus, atkal būs spiesti tos mainīt – nu jau sakarā ar jaunām prasībām termopapīram.
Valsts ieņēmumu dienesta preses sekretāre Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa skaidro – ar regulu Nr. 2016/2235 attiecībā uz bisfenolu A tiek grozīts XVII pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas nosaka ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)). Jaunās regulas prasības par termopapīra sastāvu nav saistītas ar Ministru kabineta tehniskajām prasībām kases aparātiem.
Regula ir ES tieši piemērojamais normatīvais akts, tajā noteiktās prasības ir obligātas, un prasību izpilde ir attiecināma uz termopapīra ražotājiem, uzsver VID pārstāve, piebilstot, ka daļa ražotāju jau šobrīd izpilda regulas prasības un tirdzniecībā, arī Latvijā, jau šobrīd ir iespējams iegādāties regulas prasībām atbilstošu kases čeku termopapīru.
Uz LV portāla vaicāto, vai tirgotāji ir vērsušies VID ar jautājumiem par jaunajām tehniskajām prasībām iegādāto kases aparātu un sistēmu pielāgotību (vai nepielāgotību) darbam ar “čeku papīru”, K. Augstkalne-Jaunbērziņa informēja, ka VID Elektronisko kases aparātu kontroles un metodikas daļa šogad nav saņēmusi nodokļu maksātāju jautājumus par termopapīra prasību ietekmi uz elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām.
Kā jaunajam regulējumam gatavi tirgotāji, uz kuriem vērsīsies daudzi skati, ja reiz ir runa par čekiem?
“Jau no 2018. gada visā “Rimi” tirdzniecības tīklā visās trijās Baltijas valstīs izmanto tikai čeku lentas, kas pilnībā nesatur fenolus. Tas attiecas gan uz kases aparātu lentām, gan “Mans Rimi” kioskos izdrukātajiem kuponiem,” informēja “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.
Lai atteiktos no fenolu saturoša papīra izmantošanas “Rimi” veikalos, nav bijis nepieciešams veikt nekādus papildu tehniskos uzlabojumus. Vienlaikus “Rimi” pārstāve atzina, ka fenolus nesaturoša papīra izmaksas ir būtiski augstākas nekā fenolus saturošam papīram, kas ir paaugstinājis čeku lentu izmaksas pēdējos gados.
Šā gada sākumā Saeima sāka strādāt ar 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu”.
Tajā Saeimai lūgts rast risinājumu pieaugošajam smagu saslimšanu (krūts, prostatas vēzis, diabēts, bērniem – attīstības traucējumi) skaitam, kuru iemesls ir toksiskas vielas – bisfenola A – esamība plastmasas pārtikas iepakojumos un traukos. Iesniedzēji informē, ka to pierāda vairāk nekā 130 pētījumi un tas, ka ES ir atzinusi un iekļāvusi bisfenolu A īpaši bīstamu vielu sarakstā. Iesniedzēji kā risinājumu saskata bisfenola A saturošu pārtikas iepakojumu un trauku ražošanas un izmantošanas aizliegumu Latvijā. Bisfenola A izmantošana pārtikas iepakojumos un traukos ir pilnībā aizliegta Francijā; ES un ASV tas ir aizliegts bērnu pudelīšu ražošanā; Dānijā, Beļģijā, Zviedrijā – pārtikas iepakojumos, kas paredzēti bērniem līdz 3 gadu vecumam.
Kolektīvais iesniegums līdz šim ir izskatīts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (27. februārī un 6. martā), Saeimas plenārsēdē (14. martā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijā (5. novembrī). Lēmumi nav pieņemti, kategorisku iebildumu pret bisfenola A ierobežojumu vai aizliegumu nav, taču apspriešanā domas dalās.
Sabiedrības veselības aizbildnis (Veselības ministrija) ir izteicies, ka no sabiedrības veselības viedokļa būtu atbalstāms, ja bisfenola A lietošana tiktu ierobežota. Savukārt ražotāji iebilst pret strauju iejaukšanos, taču, ja tiktu noteikts pārejas periods, būtu gatavi pielāgoties prasībām. Bisfenols A Eiropas Savienībā nav aizliegts, bet Latvija nevar aizliegt tā importu, tātad Latvijā citās valstīs iepakota pārtika (jā, arī bisfenolu A saturošā iesaiņojumā) tik un tā šeit ienāks. Līdz ar to ir arī jāvērtē ietekme uz Latvijas ražotāju. Turklāt – jātiek skaidrībā, ar ko bisfenols A pārtikas iepakojumā tiktu aizstāts, jo tad tam ir jābūt pārbaudītam, izpētītam un nekaitīgam materiālam.
Vides un klimata apakškomisija ir nosūtījusi vēstuli Sociālo un darba lietu komisijai ar lūgumu pārņemt šo kolektīvo iesniegumu savā kompetencē, jo jautājums vairāk attiecas uz veselības jomu (Sociālajā komisijā darbojas Sabiedrības veselības apakškomisija).
